Kā saglabāt un palielināt personīgos uzkrājumus

Sabiedrībā valda uzskats, ka nedrīkst stāvēt uz vietas. To var attiecināt uz personīgajām ambīcijām, darbu vai izglītību, kā arī uz tik vienkārši mērāmu jomu kā - personīgie līdzekļus. Jau ir pierasts un saprasts, ka dzīve vai ik gadu kļūst dārgāka, un paralēli inflācijai rodas nepieciešamība palielināt ienākumus, saglabāt vai uzlabot dzīves līmeni un audzēt personīgos uzkrājumus. Tad atkal varam sev uzdot mūžseno jautājumu - vai šobrīd ir piemērotākais laiks mainīt finansiālo situāciju, vai labāk saglabāt esošo?

Ziņas par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumiem

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gada sākumā 29,3 % Latvijas mājsaimniecību nav izveidojušies uzkrājumu. Summējot bezdarba līmeni valstī ar trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju skaitu, kā arī jauniešu un studentu skaitu – šis skaits ir loģisks. Lielākajai daļai respondentu ir izveidots iekrājums, aptaujā noskaidrots, ka 40,9 % mājsaimniecību ir izveidojušies iekrājumi, kas ļautu tiem saglabāt esošo dzīves līmeni līdz 3 mēnešiem, ja pēkšņi nebūtu vairs nekādu ienākumu. Pieejamā informācija liecina, ka šīs sabiedrības daļas īpatsvars ir nedaudz pieaudzis katru gadu. Šim procentam klāt pievienojas respondentu grupa, kas ar saviem uzkrājumiem spētu uzturēt mājsaimniecību pat vairāk kā trīs mēnešus – attiecīgi 29,8 % aptaujāto. Šis rādītājs ir pietiekami augsts, lai brīvos līdzekļus spētu novirzīt ieguldījumiem, kas saglabātu iekrājumu līmeni attiecībā pret inflāciju, kas normālos apstākļos ir 2 – 4 % gadā, un pat spētu gūt papildus peļņu.

Termiņnoguldījumu un depozītkontu drošums un ienesīgums

Lai klientus mudinātu glabāt brīvos līdzekļus banku izveidotajos noguldījumu kontos, ir izveidoti divi droši naudas glabāšanas veidi. Krājkonts ir konts bankā, kurā var neierobežoti ieskaitīt brīvos naudas līdzekļus, un pēc noteikta termiņa to izņemt kopā ar nopelnītajiem procentiem. Pie nosacījuma, ka nauda netiek aiztikta uz šo vienošanās periodu. Gadījumā, ja klients izvēlas izņemt naudu priekšlaicīgi, tad ir jāinformē banka par to vismaz mēnesi iepriekš, tomēr nelielu iekrāto procentu klients tomēr zaudēs. Gadā klients spēj nopelnīt 1 – 2 %, kas nav sevišķi pelnošs glabāšanas veids, tomēr ir drošāk un ienesīgāk kā, piemēram, glabāt skaidrā naudā pie sevis.

Termiņnoguldījums ir līdzīgs krājkontam, vien zīmīgākās atšķirības ir saistītas ar minimālo iemaksas summu, kas ir no 100 – 150 EUR un tiek piedāvāta arī augstāka procentu likme, un procenti tiek aprēķināti ik mēnesi, kā arī noteiktā termiņa beigās. Tomēr termiņnoguldījumi reti pārsniedz 5 gadu slieksni. Pie tam, termiņnoguldījumus sargā garantiju fonds līdz 100 000 EUR, un par to nav jāmaksā ienākuma nodoklis.  Šie noguldījumu veidi ir ļoti droši un stabili, tāpēc vairums gadījumu tiek izmantoti kā, piemēram, bērnu krājkasīte līdz pilngadības sasniegšanai.

Kā brīvos līdzekļus ieguldīt, lai gūtu arī peļņu?

Pirms sākat izvērtēt piemērotāko ieguldījuma veidu, der saprast kāds darbības veids būs jums vispiemērotākais. Veiksmīgi ieguldījumi saistās ar 3 faktoriem, kurus obligāti jāievēro.

Pirmais ir īstermiņa vai ilgtermiņa ieguldījums.

Lai gan nav universāla laika vienība, kuru var attiecināt par īstermiņa ieguldījumu, bet to var noteikti sadalīt mēnešos vai gados. Ieguldījumu speciālisti īstermiņa ieguldījumu raksturo kā ieguldījumu, kas nepārsniedz 18 mēnešus pirms var izņemt peļņu no ieguldītā, savukārt ilgtermiņa ieguldījums ir no dažiem gadiem līdz pat pensijas vecumam.

Otrais ir drošība.

Cik drošs ir ieguldījums? Visdrošākie ieguldījuma veidi ir ar garantijām. Piemēram no valsts vai bankas. Tās var būt, piemēram, valsts obligācijas, kuras var iegādāties caur banku vai finanšu investīciju uzņēmumiem. Visnedrošākie, tomēr ar iespējami augstām procentu likmēm ir spekulatīvas darbības biržās, forex vai kriptovalūtās.

Trešais faktors ir likviditāte.

Cik ātri un ērti jūs varat piekļūt pie savas ieguldītās naudas un procentiem? Kā piemēru var salīdzināt ieguldījumu nekustamajā īpašumā ar ieguldījumu kriptovalūtās. Ja nekustamais īpašums ir nodots izīrēšanai, tad var pieņemt, ka daļēja likviditāte ir ik mēnesi, tomēr pilnu ieguldījuma summu var iegūt vien pārdodot mājokli, kas var ieilgt pat vairākus mēnešus. Kriptovalūtu ieguldījumu var atgūt kaut lēmuma pieņemšanas dienā.

Ieguldījumu veidu nianses:

• Investīcijas nekustamajā īpašumā – ilgtermiņa ieguldījums ar augstu drošību un mērenu likviditāti. Viens no stabilākajiem investīciju veidiem, kas prasa lielus naudas līdzekļus un nes mērenu peļņu.
• Ieguldījumi uzņēmumu akcijās – var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguldījums, ar mērenu drošību un augstu likviditāti. Neprasa lielus naudas līdzekļus - nes nelielu līdz augstu peļņu. Var novest pie zaudējumiem.
• Investīcijas dārgmetālos – ilgtermiņa ieguldījums, ar augstu drošību un augstu likviditāti. Prasa mērenus ieguldījumus un nes nelielu peļņu. Var nest arī zaudējumus.
• Forex un kriptovalūta - var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguldījums, ar zemu drošību un augstu likviditāti. Neprasa lielus resursus un nes nelielu līdz augstu peļņu. Var zaudēt daļu naudas.
• Pūļa finansējums un Peer 2 Peer – var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguldījums, ar mērenu drošību un mērenu likviditāti. Prasa nelielus naudas resursus un nes mērenu peļņu. Var saskarties ar zaudējumiem.

Krājkonti kā ērti naudas glabāšanas rīki

Lai noskaidrotu sev piemērotākā krājkonta vai termiņnoguldījuma veidu un veiktu pareizo izvēli, der izglītoties par to iespējām un pieejamību vienuviet. Sortter ir Latvijā pieejamo banku un nebanku platforma, kas apkopo un salīdzina piedāvājumus vienuviet un bez maksas. Jau minēts, ka tieši šie konti ir visdrošākie un nes arī nelielu peļņu. Lai prātīgi iekrātu brīvos līdzekļus, nav nepieciešama augsta likviditāte. Tas ir arī kā garants, ka izvairīsieties no nevajadzīgas brīvo līdzekļu tērēšanas un nauda būs drošā vietā. Sortter vietnē iespējams salīdzināt ne vien krājkontus un termiņnoguldījumus, bet arī izglītoties par citu finanšu rīku iespējām un pieejamības.