Kādus ieguvumus gūšu, atverot krājkontu?

Iespējas, kā naudu uzkrāt un to pavairot, ir daudz un dažādas, taču viens no iecienītākajiem risinājumiem jau izsenis ir krājkonts – tas piedāvā elastīgus noteikumus, augstu drošības līmeni un vairākas citas priekšrocības. Lasi un uzzini, kādi ir krājkontu veidi un kā tie atšķiras!

Standarta krājkonts darbojas ļoti vienkārši – tas ir beztermiņa noguldījums, turklāt naudu krājkontā iespējams papildināt, kad un par cik vien vēlies. Naudu no krājkonta var izņemt, pirms tam dažas dienas iepriekš par to pabrīdinot banku (parasti šis termiņš ir 3–7 dienas, taču var pārsniegt pat 30 dienas); šī ir viena no galvenajām krājkonta priekšrocībām, salīdzinot to ar depozītu. Krājkonts parasti tiek izmantots, lai bez riska veidotu uzkrājumus drošības spilvenam vai kādam lielākam pirkumam; iespējas nopelnīt ar krājkonta palīdzību gan ir visai nelielas, jo procentu likmes ir mazas (lielākoties 0,15% gadā). Līdz ar to, noguldot, piemēram, 1000 eiro uz gadu, kopējais uzkrājums pieaugs līdz 1001,5 eiro, taču no nopelnītās procentu likmes (1,5 eiro) vēl būs jāsamaksā ienākuma nodoklis (20% jeb šādā gadījumā – 0,3 eiro). Krājkonta atvēršana ir vienkārša un neaizņem daudz laika, un to iespējams izdarīt, ieejot savā internetbankā. Ja krājkontu vēlies atvērt bankā, kuras klients neesi, iespējas var būt dažādas – dažkārt banka piedāvā pieteikties zvanam, kuru bankas darbinieks veiks tev ērtā laikā, vai atvērt kontu attālināti. Tāpat to iespējams izdarīt, apmeklējot bankas filiāli klātienē.

Pilngadības krājkonts, bieži vien saukts arī par bērnu krājkontu, ir paredzēts uzkrājuma veidošanai savai atvasei. Darbības princips ir līdzīgs standarta krājkontam, taču ar kādu būtisku niansi – konts tiek atvērts uz bērna vārda, taču līdz tā pilngadības sasniegšanai bērnu attiecībās ar banku pārstāv vecāki vai aizbildnis. Kad atvase sasniegusi 18 gadu vecumu, pilngadības krājkonts pāriet bērna rīcībā, tāpēc nereti šī nauda kalpo studiju maksas segšanai, izdevumiem par mājokļa īrēšanu vai kā pirmā iemaksa nekustamā īpašuma iegādei. Arī peļņa pilngadības krājkonta gadījumā tiek iegūta tādā paša veidā, kā krājkontam, proti, tam ir noteikta gada procentu likme, un no nopelnītajiem procentiem jānomaksā 20% ienākuma nodoklis.

Papildus jau nosauktajiem krājkontu veidiem, bankas saviem klientiem piedāvā arī dažādus krājkontus ar nedaudz atšķirīgiem nosaukumiem un dažkārt – arī nosacījumiem. Lūk, daži piemēri:

• Citadele Krājkonts+;
• Swedbank Krājrīks – tiek piedāvāta kartes maksājumu noapaļošanas funkcija. Proti, katrs maksājums, kas tiek veikts ar maksājuma karti, tiek noapaļots uz augšu, un starpība automātiski nonāks tavā krājkontā. Turklāt uzkrāto naudu varēsi saņemt bez maksas jebkurā brīdī. Līdzīgu risinājumu piedāvā SEB Digitālā krājkase.

Izvēloties konkrētu krājkonta veidu, noteikti rūpīgi iepazīsties ar katru konkrēto piedāvājumu, apsverot gan procentu likmi, gan naudas izņemšanas opcijas, minimālo iemaksu likmi, un citus faktorus!

Iespējas, kā uzkrāt un vairot brīvos finanšu līdzekļus, ir daudz un dažādas – sākot ar skaidras naudas turēšanu mājas seifā un beidzot ar ieguldījumiem kriptovalūtās. Aplūkosim, kādas ir galvenās krājkonta sniegtās priekšrocības:

• iekrājuma mērķa realizācija – nereti krājkonts tiek atvērts, lai sakrātu naudu kādam nepieciešamam vai kārotam pirkumam, piemēram, automašīnai. Ar krājkonta palīdzību to parasti iespējams izdarīt ātrāk, nekā naudu krājot norēķinu kontā;
• noguldījuma summa un termiņi ir elastīgi – praktiski visas bankas piedāvā naudu krājkontā ieskaitīt, kad un cik vēlies, un, atšķirībā no termiņnoguldījuma, naudai vari piekļūt jebkurā brīdī (dažkārt gan par to dažas dienas iepriekš jāpabrīdina banka);
• bezskaidras un skaidras naudas papildināšanas iespējas – naudu krājkontā ērti iespējams papildināt ar pārskaitījumu internetbankā, kā arī pieslēdzot regulāro maksājumu, lai konstanti pārskaitītu noteiktu naudas summu. Daļa banku uzkrājumus piedāvā papildināt arī ar bankomāta palīdzību;
• noguldījumu garantiju likums – katram Latvijas komercbankas noguldījumam krājkontā ir garantēta atlīdzība noguldījuma apmērā līdz 100 000 eiro (vienam noguldītājam). Līdz ar to, ja noguldījums nepārsniedz šādu summu, naudas līdzekļus zaudēt praktiski nav iespējams;
• iespēja izvēlēties noguldījuma valūtu – daļa banku krājkontos piedāvā uzkrāt ne tikai eiro, bet arī citas valūtas, piemēram, ASV dolārus;
• peļņas iespējas – lai gan peļņa, reāli raugoties, ir ļoti neliela, labāk nopelnīt kaut vai pāris eiro, nevis neko (turklāt krājkontā nauda vienmēr ir drošībā).

Kopumā varam secināt, ka krājkonts ir ļoti ērts, elastīgs un drošs veids, kā veikt naudas uzkrājumu, kā arī var nest simbolisku peļņu.

Krājkontu iespējams atvērt bankās – šādu opciju piedāvā Swedbank, Luminor, SEB, Citadele un Privatbank. Nosacījumi pie katras bankas mēdz nedaudz atšķirties, tāpēc rūpīgi iepazīsties ar katru piedāvājumu atsevišķi.  Vēl krājkontu atvērt piedāvā Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība (LAKS). Kopumā krājkonta princips ir vienkāršs – tiek atvērts atsevišķs uzkrājumu konts, kurā tu pēc saviem ieskatiem vari ieskaitīt brīvos finanšu līdzekļus, un par ieguldīto naudu iespējams saņemt procentu maksājumus. Tie gan ir nelieli (lielākoties 0,15% gadā), un no uzkrātās procentu summas tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā. Piemēram, noguldot 2000 eiro uz gadu ar procentu likmi 0,15% gadā, procentos nopelnītā summa sasniegs trīs eiro, bet no tās 0,6 eiro būs jāsamaksā kā IIN. Krājkontiem nav noteikta termiņa, taču, ja naudu no krājkonta nepieciešams izņemt, par to vismaz dažas dienas iepriekš parasti ir jāpabrīdina banka (piemēram, Swedbank Krājrīks naudu ļauj saņemt uzreiz, SEB šis termiņš ir trīs kalendārās dienas, bet Citadele pirms naudas izņemšanas jābrīdina 35 dienas iepriekš). Minimālā un maksimālā summa, ko vari iemaksāt, parasti nav noteikta – ja vēlies, krājkontu iespējams papildināt arī par dažiem centiem.

Lai atrastu savām vajadzībām piemērotāko krājkontu, ņem vērā šādus aspektus:

• procentu likme – no tās atkarīgs, cik lielu ienesīgumu krājkonts nodrošinās. Tiesa, ievērojami nopelnīt ar krājkonta palīdzību nav paredzēts, jo procentu likme ir neliela (parasti – 0,15% gadā);
• krājkonta veids – ja vēlies veidot uzkrājumu savam bērnam, izvēlies pilngadības krājkontu;
• iemaksas opcijas – ierastais risinājums ir pārskaitījumi internetbankas ietvaros, taču pieejama arī naudas iemaksa bankomātā, banku filiālēs, kā arī regulārais maksājums, kuru pieslēdzot, noteikta naudas summa regulāri tiks ieskaitīta uzkrājumu kontā. Swedbank Krājrīks un SEB Digitālā krājkase savukārt piedāvā opciju katru ar karti veikto maksājumu noapaļot, un starpība (līdz apaļam eiro) tiks pārskaitīta uz krājkontu;
• naudas izņemšanas kārtība – pievērs uzmanību, cik dienas iepriekš banka jāpabrīdina par to, ka vēlēsies izņemt krājkontā esošo naudu (un kādas ir sankcijas, ja to neparedzētos gadījumos izņemsi ātrāk).

Izvēli ievērojami atvieglo dažādi kalkulatori, kuros krājkonti un svarīgākie to parametri ir salīdzināti. Šādam mērķim labākā izvēle ir Sortter kalkulators, ar kura palīdzību bez maksas dažu sekunžu laikā vari noskaidrot, kurš no visiem krājkontiem ir vislabākā izvēle tieši tev!