Šajā rakstā atradīsiet visu nepieciešamo informāciju par krājkontiem – kādi ir to veidi, kādas priekšrocības sniedz, kāds ir krājkonta darbības princips un kur / kā to iespējams atvērt. Ja arī Jums ir aktuāls šis uzkrājuma veids, Sortter sagatavotā informācija lieti noderēs!

Pretēji populāram uzskatam, krājkontā nav katrā ziņā jāiegulda regulāri vai lielas summas. Krājkonts var būt atspēriena punkts dažādām iecerēm – sākot ar veļas mašīnas pirkumu, līdz pat bērna nākotnes nodrošināšanai. Lai palīdzētu orientēties plašajā piedāvājumā un saprastu, kā izvēlēties pareizo banku un krājkonta veidu, esam izskaidrojuši, kas ir krājkonts.

Iespējas, kā naudu uzkrāt un to pavairot, ir daudz un dažādas, taču viens no iecienītākajiem risinājumiem jau izsenis ir krājkonts – tas piedāvā elastīgus noteikumus, augstu drošības līmeni un vairākas citas priekšrocības. Lasi un uzzini, kādi ir krājkontu veidi un kā tie atšķiras!

Krājkonta iespējas piedāvā vairākas bankas Latvijā, to var atvērt kā savā bankā, tā arī citā.

1. Izvēloties esošo banku, krājkontu bieži vien ir iespējams atvērt savā internetbankā. Tam būs nepieciešams veikt vienkāršas darbības - atrast vajadzīgo kontu piedāvājuma klāstā, apstiprināt konta atvēršanu un sniegt savu piekrišanu bankai. Tā kā Jūs jau būsiet autorizējies internetbankā kā bankas klients, papildu līgumu parakstīt visdrīzāk nevajadzēs.
2. Izvēloties jaunu banku, papildus esošajai, bankā būs nepieciešams atvērt jaunu kontu (norēķinu un krājkontu vai tikai krājkontu - atkarīgs no bankas). Arī šis process mūsdienās ir pieejams attālinātā režīmā.

Standarta krājkonts darbojas ļoti vienkārši:

• tas ir beztermiņa noguldījums;
• naudu krājkontā iespējams papildināt pēc iespējām un vēlmēm
• naudu no krājkonta var izņemt, pirms tam dažas dienas iepriekš par to pabrīdinot banku (parasti šis termiņš ir 3–7 dienas, taču var pārsniegt pat 30 dienas). Šī ir viena no galvenajām krājkonta priekšrocībām, salīdzinot to ar depozītu (Industra Finance Vienkāršais depozīts)

Krājkonts parasti tiek izmantots, lai bez riska veidotu uzkrājumus drošības spilvenam vai kādam lielākam pirkumam; iespējas nopelnīt ar krājkonta palīdzību gan ir visai nelielas, jo procentu likmes ir mazas (lielākoties 0,15% gadā). Līdz ar to, noguldot, piemēram, 1000 eiro uz gadu, kopējais uzkrājums pieaugs līdz 1001,5 eiro, taču no nopelnītās procentu likmes (1,5 eiro) vēl būs jāsamaksā ienākuma nodoklis (20% jeb šādā gadījumā – 0,3 eiro).

Pilngadības krājkonts, bieži vien saukts arī par bērnu krājkontu, ir paredzēts uzkrājuma veidošanai savai atvasei. Darbības princips ir līdzīgs standarta krājkontam, taču ar kādu būtisku niansi – konts tiek atvērts uz bērna vārda, taču līdz tā pilngadības sasniegšanai bērnu attiecībās ar banku pārstāv vecāki vai aizbildnis. Kad atvase sasniegusi 18 gadu vecumu, pilngadības krājkonts pāriet bērna rīcībā, tāpēc nereti šī nauda kalpo studiju maksas segšanai, izdevumiem par mājokļa īrēšanu vai kā pirmā iemaksa nekustamā īpašuma iegādei. Arī peļņa pilngadības krājkonta gadījumā tiek iegūta tādā paša veidā, kā krājkontam, proti, tam ir noteikta gada procentu likme, un no nopelnītajiem procentiem jānomaksā 20% ienākuma nodoklis.

Papildus jau nosauktajiem krājkontu veidiem, bankas saviem klientiem piedāvā arī dažādus krājkontus ar nedaudz atšķirīgiem nosaukumiem un dažkārt – arī nosacījumiem. Lūk, daži piemēri:

• Citadele Krājkonts+;
• Swedbank Krājrīks – tiek piedāvāta kartes maksājumu noapaļošanas funkcija. Proti, katrs maksājums, kas tiek veikts ar maksājuma karti, tiek noapaļots uz augšu, un starpība automātiski nonāks tavā krājkontā. Turklāt uzkrāto naudu varēsi saņemt bez maksas jebkurā brīdī.
• Līdzīgu risinājumu piedāvā SEB Digitālā krājkase.

Izvēloties konkrētu krājkonta veidu, noteikti rūpīgi iepazīsties ar katru konkrēto piedāvājumu, apsverot gan procentu likmi, gan naudas izņemšanas opcijas, minimālo iemaksu likmi, un citus faktorus!

Krājkontu iespējams atvērt bankās – šādu opciju piedāvā Swedbank, Luminor, SEB, Citadele un Privatbank. Nosacījumi pie katras bankas mēdz nedaudz atšķirties, tāpēc rūpīgi iepazīsties ar katru piedāvājumu atsevišķi.  Vēl krājkontu atvērt piedāvā Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība (LAKS). Kopumā krājkonta princips ir vienkāršs – tiek atvērts atsevišķs uzkrājumu konts, kurā tu pēc saviem ieskatiem vari ieskaitīt brīvos finanšu līdzekļus, un par ieguldīto naudu iespējams saņemt procentu maksājumus. Tie gan ir nelieli (lielākoties 0,15% gadā), un no uzkrātās procentu summas tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā. Piemēram, noguldot 2000 eiro uz gadu ar procentu likmi 0,15% gadā, procentos nopelnītā summa sasniegs trīs eiro, bet no tās 0,6 eiro būs jāsamaksā kā IIN. Krājkontiem nav noteikta termiņa, taču, ja naudu no krājkonta nepieciešams izņemt, par to vismaz dažas dienas iepriekš parasti ir jāpabrīdina banka (piemēram, Swedbank Krājrīks naudu ļauj saņemt uzreiz, SEB šis termiņš ir trīs kalendārās dienas, bet Citadele pirms naudas izņemšanas jābrīdina 35 dienas iepriekš). Minimālā un maksimālā summa, ko vari iemaksāt, parasti nav noteikta – ja vēlies, krājkontu iespējams papildināt arī par dažiem centiem.