Sieviete-un-virietis-sortter
Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kāds bija 2021. gads kreditēšanas nozarei

Biznesa ziņas dažādos kanālos un no dažādiem pārstāvjiem liecina, ka Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi strauju augšupeju pēc pandēmijas ietekmes 2020. gadā. Varētu šķist, ka mūsu dzīve sāk atgriezties ierastajās sliedēs. Tomēr pēc ekonomikas atkopšanās 2021. gadā, tiek prognozēta arī inflācija, kas skars un jau ir skārusi ikvienu patērētāju.

IKP Latvijā 2021. gadā

2021. gada IKP (iekšzemes kopprodukts) pieaugums Latvijā vēl nav noteikts, taču valsts ekonomikas izaugsme kopumā varētu sasniegt 5% par šo gadu. To prognozē Latvijas ekonomikas ministrija, ņemot vērā, ka gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP pārsniedza aizvadītā gada attiecīgos periodus par 5,1%.

Eiropā IKP pieaugums 3. ceturksnī sasniedza gandrīz 14%. Tās ir krasas izmaiņas, salīdzinot ar 2020. gada pandēmijas periodu.

Komercbanku kredītportfelis

Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidēji izsniegtajiem kredītiem un kopējo valsts ekonomikas apjomu, Latvijas komercbankas demonstrē kredītportfeļa konstantu samazinājumu jau kopš 2009. gada pēckrīzes perioda. Tajā laikā kredītņēmējiem bija jāsamazina pārāk lielās kredītsaistības. Uz doto brīdi Latvijas kredītportfelis ir viens no mazākajiem Eiropā, jo valsts banku izsniegto kredītu apjoms kopumā nepārsniedz 36% no IKP. Vidēji šis rādītājs ES sasniedz pat 96%.

Pēc ekonomistu aplēsēm stagnējošais kredītu tirgus traucē ekonomikas attīstībai. Valsts kopumā to izjūt kā ievērojami zemākus nodokļu maksājumus.

Cenu kāpums un inflācija

Cenu kāpumu varēja novērot jau periodā pirms pandēmijas, kas turpina aug:

  • enerģijas resursiem;
  • degvielai (cena 2021. gada novembrī ir par 50% augstāka, nekā bija pērnā gada aprīlī);
  • izejmateriāliem (metāls, kokmateriāli u.c. būvniecības materiāli).

SEB bankas pārstāvji un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs 8. decembra digitālā konferencē “Kustība nekustamā īpašuma tirgū” prognozēja, ka cenu kāpums visdrīzāk turpināsies un nesteigsies atgriezties zemākajā līmenī. Tā pat tika prognozēts, ka cenu kāpums stagnēs, sasniedzot savu augstāko punktu nākamgad. 

Neskatoties uz to, ka notikumi pasaulē ir ietekmējuši vairākas nozīmīgākas pasaules mēroga piegāžu ķēdes, kas, savukārt ir mainījis pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru – interese par aizdevumiem pieaug. Galvenokārt nekustamo īpašumu jomā, aktivizējot hipotekāro kredītu tirgu.

Manāmi un acīmredzami kāpj arī enerģijas resursu cenas. Tas viss atstājis iespaidu uz nekustamo īpašumu tirgu un ekonomiku kopumā.

Kas glābs ekonomiku 2022. gadā

Tieši privātais patēriņš būs izšķirošais ekonomikas atveseļošanās faktors, kā liecina prognozes, jau 2022. gada sākumā. To veicinās šobrīd zemās kredītprocentu likmes: jāņem vērā, ka EURIBOR šobrīd ir pat ar mīnusa zīmi un arī tuvākajos gados varētu svārstīties ap –0,5%. Kredītu procentu likmēm saglabājoties zemām (šobrīd tās ir vēsturiski zemā līmenī), gaidāms, ka palielināsies izsniegto aizdevumu apjoms, tādējādi veicinot tautsaimniecības atveseļošanos kopumā.

Tas nozīmē, ka bankām izdevīgāk ir naudu aizdot nekā turēt pie sevis. Pie negatīvas Euribor likmes klientam būtībā jāmaksā tikai bankas noteiktie procenti, un arī tie pašlaik ir visai zemi. Tas liecina arī par to, ka banku starpā būs konkurence par labāku, izdevīgāku un interesantāku piedāvājumu potenciālajiem klientiem.

Šobrīd vidējā hipotekārā kredīta gada procentu likme ir 2,6%, patēriņa kredītus bankās var atrast ar 7% gada likmi, bet nebanku aizdevēji īstermiņa kredītus izsniedz, sākot ar 20% gada procentu likmi.

Aizņēmuma tendences no 2020. gada

Pēc PTAC datiem 2020. gada 31. decembrī kopējais izsniegtais kredīta portfelis Latvijā sastādīja 1 363 725 lietas, no kurām 11,59 % (158 086 lietas) bija kredītiestāžu aizdevumi, bet 37,86 % (516 316 lietas) - patērētāju aizņēmumi jeb kreditēšana nebanku sektorā.

No jauna izsniegto kredītu apjoma palielināšanās mājsaimniecībām – 2021. gada marta līdz augustam izsniegto kredītu apjoms bija par 32,4% lielāks nekā iepriekšējā sešu mēnešu periodā (2020. gada septembris–2021. gada februāris).  Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums 2021. gada pirmajos sešos mēnešos saruka par 2,9%.

Krāt, aizņemties vai pagaidīt?

Jāsāk ar to, ka krāt vienmēr ir vēlams un pat ieteicams. Neatkarīgi no tā, kādi Jums ir ienākumi un izdevumi, ik mēnesi ir ieteicams vismaz 10% no ienākumiem novirzīt uz krājkasi, krājkontu vai vienkārši neiztērēt.

Runājot par termiņnoguldījumiem un depozītu kontiem, ir jāatzīmē, ka dēļ to zemajām un neizdevīgajām likmēm, tas viennozīmīgi nav peļņas gūšanas avots. Taču tas aizvien var kalpot par derīgu instrumentu naudas uzkrāšanai.

Gadījumā, ja esat ieplānojis apjomīgu pirkumu vai pat iegādāties nekustamo īpašumu ir, svarīgi sākt nevis ar aizdevēja meklējumiem, bet ar sava maciņa un budžeta plānošanu. Daži ieteikumi no Sortter:

  1. Izvērtējiet, vai Jūs spēsiet atmaksāt kredītu ne tikai pie esošās situācijas, bet arī sava personīgā ekonomikas stāvokļa pasliktināšanas gadījumā (zaudēts darbs, samazinās alga, pieaug tāme mājas celtniecībai u.c.). Vienmēr jābūt gataviem jebkurai situācijai!
  2. Vai aizdevums Jums tiešām ir nepieciešams? Ja kredīts nav sava nekustamā īpašuma iegādei, vai kredītā iegādātā lieta/pakalpojums sniegs ieguldījumu Jūsu potenciālā? Apdomājiet kredīta nepieciešamību!

Tādējādi var secināt, ka kopējā ekonomikas izaugsmē liela loma būs iedzīvotāju saprātīgam patēriņam, izmantojot pašreizējos izdevīgos piedāvājumus un iespējas.

Atpakaļ uz bloga sadaļu