Atpakaļ uz bloga sadaļu

Četri izplatītākie mīti par kriptovalūtu

Kriptovalūta nav droša, tā ir krāpšana un to izmanto tikai nelegālām aktivitātēm – tie ir tikai daži no mītiem ko regulāri var lasīt internetā. Tomēr vairums no šādiem izteikumiem nav patiesi. Realitātē kriptovalūta ir teju tas pats, kas skaitļi internetbankas kontā – elektroniska nauda. Kriptovalūtu nereti uzskata arī par nākotnes norēķināšanās veidu vai pat virtuālo zeltu.

Pat tie, kas par kriptovalūtu neinteresējas, visdrīzāk būs dzirdējuši šo terminu vai vismaz pirmās un populārākās kriptovalūtas – Bitcoin – nosaukumu. Kriptovalūtas princips ir gaužām vienkāršs: ļaut cilvēkiem pārsūtīt resursus, neizmantojot vidutāju, respektīvi banku, turklāt darīt to anonīmi. Laikā, kad iespējams izsekot gandrīz katram mūsu digitālajam solim, kriptovalūtas piedāvātā anonimitāte gūst arvien lielāku popularitāti.

Kas ir kriptovalūta? Kāpēc tā ir populāra?

Kriptovalūta ir elektronisks maksājuma veids. Tāpat kā pieslēdzoties savai internetbankai vai mobilajam maciņam, iespējams noteiktu apjomu eiro pārskaitīt cita konta īpašniekam, kriptovalūtu var pārsūtīt, lai maksātu par precēm un pakalpojumiem vai vienkārši nosūtīt draugiem. Tomēr kriptovalūtas gadījumā veiktais maksājums nebūs jāapstiprina vairākām banku vai uzņēmumu (saņēmēja un nosūtītāja) sistēmām. To izdarīs nevienam nezināmi vienā anonīmā tīklā saslēgti datori.

Iespēja darījumu veikšanā apiet banku daudziem liekas ļoti pievilcīga. Īpaši ņemot vērā, ka arvien biežāk bankas mēdz izmantot dažādus algoritmus, kas meklē aizdomīgus darījumus. Tagad nereti pat nopirkta mašīna vai lielāka no konta izņemta summa noved pie iesaldēta bankas konta vai dažādiem jautājumiem par to, ko cilvēks dara ar savu naudu. Protams, jāņem vērā arī tas, ka par katru naudas pārsūtīšanu bankai var būt jāmaksā komisija, savukārt konta izrakstā parādās ikviens mazākais pirkums un tas tur saglabājas uz mūžu. Visi darījumi – kā uz delnas.

No šādām situācijām iespējams izvairīties, lietojot kriptovalūtu. Tādējādi katrs darījums ir anonīms un neviens nezina, kas kam pārskaita un kāpēc. Tāpat kriptovalūtu vērtību tikpat kā neietekmē politika, kā tas notiek tradicionālo valūtu lietošanas gadījumā. Tā, piemēram, dažādu ģeopolitisku iemeslu dēļ Turcijas liras vērtība pret eiro pēdējo 10 gadu laikā nokritusies 5 reizes.

Četri mīti par kriptovalūtu

Kriptovalūta ir kaut kas jauns

Lai gan dažreiz varētu šķist, ka kriptovalūta ir kaut kas jauns, patiesībā kopš Bitcoin izveides pagājuši jau vairāk nekā 12 gadi. Kad pirmo reizi Bitcoin nokļuva tirdzniecībā, tā cena 2010. gadā svārstījās no 0.0008 līdz 0.08 ASV dolāriem. Taču patlaban viens Bitcoin maksā jau aptuveni 58 tūkstošus ASV dolāru. Tomēr īpašu popularitāti kriptovalūta ieguvusi tieši pēdējo četru gadu laikā, arvien pieaugot gan kriptovalūtas vērtībai, gan tirgošanās apjomam. Pašlaik ik dienu kriptovalūtas tirgū notiek darījumi aptuveni par 150 miljardiem ASV dolāru.

Pastāv tikai viena kriptovalūta

Lai arī Bitcoin ir pirmā, lielākā un populārākā kriptovalūta (tās vērtība sasniedz aptuveni 60% no tirgus vērtības), patiesībā pastāv vairāk nekā 8800 dažādu kriptovalūtu. Tā kā Bitcoin uzbūves (blokķēdes) kods ir brīvi pieejams, savu kriptovalūtu patiesībā var izveidot ikviens un tam vajadzīgs tikai laiks, zināšanas un resursi, lai šo tehnoloģiju pielāgotu un sāktu lietot?. Dažas no populārākajām kriptovalūtām ir Ethereum, Cardano, Ripple un Litecoin.

Kriptovalūtu izmanto tikai noziedzīgos darījumos

Vairāki pētījumi  parādījuši, ka tikai aptuveni 0,34% no darījumiem, ko  veic ar kriptovalūtu, notiek, lai apmaksātu nelegāli iegādātas preces vai pakalpojumus. Ne velti pirkt un izmantot kriptovalūtu ir atļauts praktiski visā pasaulē. Aizliegumi eksistē tikai tādās valstīs kā Bolīvija, Alžīrija, Maroka un Ēģipte; šo valstu valdības nav spējušas izveidot atbilstošu likumdošanu kriptovalūtas izmantošanai.

 Kriptovalūta nav droša

Kriptovalūtas drošība slēpjas tās decentralizācijā. Tīri tehniski iespējams ielauzties vienā bankas sistēmā, kas nereti pat atrodas vienā ēkā. Turpretim uzlauzt sistēmu, kuru uztur aptuveni miljons datoru (Bitcoin gadījumā) ir teju neiespējami. Kriptovalūtas sistēma veidota tā, ka darījumi jāapstiprina vairāk nekā pusei tīkla dalībnieku. Tas nozīmē – lai uzlauztu Bitcoin sistēmu, būtu jāpārņem savā kontrolē aptuveni 500 tūkstoši datoru, kuri atrodas visās iespējamās vietās pasaulē. Tāpat visa informācija, pat par lietotājiem, kriptovalūtas gadījumā tiek šifrēta.

Kriptovalūta ir krāpšana

Lielākā kriptovalūtas bīstamība slēpjas tās mainīgajā vērtībā. Tā gan ir ar praktiski jebko. Tā, piemēram,  nopērkot vienu “Microsoft” akciju, televizoru, jaunu dīvānu vai simt Polijas zlotus, taču nav zināms, cik nopirktais būs vērts nākamajā dienā. Bet, ņemot vērā lielos tirgošanās apjomus un cilvēku mainīgo interesi par kriptovalūtu, tās vērtība ir ļoti svārstīga un tā var gan strauji kāpt, gan krist. Tomēr tas nemaina faktu, ka nopērkot vienu Bitcoin un to glabājot, arī rītdien jūsu īpašumā būs viens Bitcoin. Līdz ar to kriptovalūtu nevar uzskatīt par krāpšanu.

Citas peļņas iespējas

Kriptovalūta nav domāta jebkuram. Ja ir nopietna vēlme to iegādāties un izmantot, kaut vai tikai cerot uz tās vērtības pieaugumu, vēlams ziedot savu laiku un rūpīgi izpētīt dažādus informācijas avotus par kriptovalūtu. Lai gan pēdējos gados strauji palielinājušās kriptovalūtas iegādes iespējas, pat tās iegāde varētu sagādāt problēmas cilvēkam, kas to nekad nav darījis. Tāpat jāņem vērā milzīgās kriptovalūtas vērtības svārstības. Nopērkot kriptovalūtu par 500 eiro, rītdien tā var būt vērta gan 800 eiro, gan arī 300 eiro.

Ja nav vēlmes riskēt ar kriptovalūtas vērtības potenciālajām svārstībām, iespējams ieguldīt arī akciju tirgos, nekustamajā īpašumā vai pat citos resursos (piemēram, zeltā). Tomēr arī šeit iespējama vērtības svārstība, ko ietekmē dažādi ģeopolitiskie notikumi pasaulē. Tāpēc visdrošākā investīcija vienmēr būs savs krājkonts. Krājkonts garantē peļņu, jo tiek noslēgts līgums ar banku, kas par naudas glabāšanu maksās nelielus procentus. Šie procenti gan patiešām šimbrīžam ir nelieli, jo pasaules finanšu tirgos novērojams liels naudas pieplūdums. Taču, ja pieņemts lēmums par krājkonta izveidošanu, Sortter mājaslapā iespējams visus krājkontu veidus salīdzināt un izvēlēties ienesīgāko. Krājkonts arī var būt pirmais solis uz ko lielāku. Jo, lai kaut ko investētu, pat pārdomāti, nepieciešams vispirms uzkrāt.

Atpakaļ uz bloga sadaļu