Nauda-eiro
Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kurš pelna vairāk Baltijas valstu vidū

Vidējā darba alga Latvijā 2021. gadā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir zemākā Baltijā. Kādi faktori to iespaido, un cik lielā mērā tas ietekmē dzīves kvalitāti, raisa diskusijas iedzīvotāju vidū. Dzīves dārdzība un nodokļu sistēma valstu vidū nedaudz neatšķiras, tomēr ir virkne faktoru, kas ietekmē šos rādītājus gadu no gada.

Vidējā alga Latvijā

2021. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga valstī sasniedza 1207 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir par 9,5% jeb 105 eiro vairāk kā gadu iepriekš. Salīdzinot nodarbinātos iedzīvotājus privātajā un sabiedriskajā sektorā, kāpums ir vērojams gandrīz vienādā līmenī. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bijis 11,2% apmērā. Savukārt vidējā neto samaksa šajā laika periodā ir cēlusies līdz 891 eiro, kas gada laikā ir pieaugusi par 9,6%. Šeit jāņem vērā izmaiņas minimālā atalgojuma kāpumā – no 430 eiro līdz 500 eiro, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Darba tirgus strukturālās pārmaiņas arī ietekmēja minēto skaitļu kopumu. Covid-19 pandēmijas laikā daudziem uzņēmumiem nācās savu darbību apturēt vai pat pārtraukt. Tā rezultātā notika darbinieku migrācija starp uzņēmumiem, kā arī atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku sūtīšana dīkstāvē.

Visbūtiskākās izmaiņas bija vērojamas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur vērojamas arī viszemākā vidējā darba samaksa valstī. Izklaides un atpūtas sfērā, kā arī izglītības un mākslas nozare cieta nozīmīgus zaudējumus. Pretstatā veselības un sociālās aprūpes joma piedzīvoja 26,5% kāpumu no 1139 eiro līdz 1440 eiro.

Nodokļi pašnodarbinātajiem, izmaiņas 2021. un 2022. gadā

Vidējā alga Lietuvā un Igaunijā

Arī vidējā bruto alga Baltijas valstīs turpina celties. Jau ceturksni vēlāk vidējā alga Latvijā sasniedza 1237 eiro, tomēr tā ir zemākā kaimiņvalstu vidū. Visstraujāko algu kāpumu pēdējos pāris gadus piedzīvo Lietuva.

  • Lietuviešu vidējā alga mērāma jau 1566 eiro apmērā.
  • Igaunija nedaudz atpaliek ar 1538 eiro mēnesī.

Minimālā alga Baltijas valstīs

Salīdzinot minimālo bruto algu Baltijas valstīs 2021. gadā, pēc Latvijas brīvo arodbiedrību savienības datiem, var novērot arī būtiskas atšķirības neto darba samaksā starp valstīm. Latvija ierindojas 3. Vietā ar 500 eiro bruto algu, kas ar, piemēram, 350 eiro neapliekamo minimumu veido 418 eiro lielu neto algu. Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu pakāpeniski gada laikā celt arī neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, un, iespējams, paaugstināt minimālo bruto algu līdz 600 eiro 2023. gadā. Lietuvā ir augstākā bruto samaksa Baltijas valstu vidū, tomēr atšķirīgās nodokļu sistēmas rezultātā 642 eiro liela bruto alga ir līdzvērtīga 457 eiro lielai neto algai. Lietuvā ar 2022. gadu ir paaugstināta bruto alga līdz 730 eiro. Līdzīgu soli ir spērusi arī Igaunija. Ar 2022. gadu ziemeļu kaimiņu minimālā bruto alga ir cēlusies līdz 654 eiro, salīdzinot ar 2021. gadu, kur Igaunijā minimālās algas saņēmējs nopelnīja 584 eiro. Uz Eiropas fona Baltijas valstis ierindojas tā dēvētajā „mazo algu“ grupā, ar vidēju minimālo algu Eiropā iekļaujas tās valstis, kurās darba samaksa ir vismaz 700 eiro bruto. Savukārt Skandināvijas valstis ir atteikušās no minimālās algas pavisam. 

Vai Jums ir patēriņa kredīts?

Sortter – izglītojieties par savām iespējām, ja nepieciešams aizdevuma

Alga ne vienmēr ir iemesls aizdevuma saņemšanai. Kā liecina statistika, iedzīvotāji ar vidēju vai augstu ienākumu līmeni vismaz reizi dzīvē izmanto kredītu. Vieniem tas ir patēriņa kredīts, piemēram, jaunas tehnikas iegādei mājās, citiem tas ir auto kredīts, ja nav pieejams auto līzings un, protams, hipotekārais kredīts nekustamajam īpašumam vai remontam. Lai apdomīgi saņemtu aizņēmumu no jebkura aizdevēja un jebkādam kredīta veidam ir izveidota Sortter vietne, kas apkopo banku un ne banku kreditēšanas iespējas vienuviet. Šo platformu izmanto, lai saprastu kurš kredīta devējs ir piemērotākais konkrētai vajadzībai. Sortter salīdzina aizdevējus pēc:

  • minimālās kredītu procentu likmes;
  • lielākā iespējamā aizdevuma termiņa;
  • komisijas maksas un citām izmaksām;
  • maksimālās aizdevuma summas.

Sortter platformas izmantošana ir pilnīgi bez maksas un bez saistībām ik vienam interesentam.

Bruto, neto alga

Bruto alga ir naudas summa, ko darba devējs ir apņēmies samaksāt darba ņēmējam valsts likumiskajā kārtībā. Šo naudas summu darba devējs, vairums gadījumos, izmaksā 1 reizi mēnesī. Bet pirms darba ņēmējs saņem algu savā kontā, uzņēmuma grāmatvedis veic aprēķinu cik jāiemaksā valsts nodevās, uzkrājumos un aprēķina atvieglinājumus. Piemēram:

  • darba bruto alga mēnesī darbiniekam ir 1000 eiro;
  • darbinieka neapliekamais minimums ir 350 eiro;
  • darbiniekam ir viens apgādājamais. Citu atvieglojumu nav
  • 1000 eiro algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs ir 20%.

Tas nozīmē, ka darba devējs samaksā 235,90 eiro lielu sociālās apdrošināšanas iemaksu un izmaksā darbiniekam 1000 eiro algu.

  • Darbinieks no tās iemaksā savu daļu sociālajā apdrošināšanā un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Galu rezultātā uzņēmējam darbinieks mēnesī ir izmaksājis 1236,26 eiro, un darbinieks ir saņēmis 836 eiro savā kontā.

Vai meklējat naudas aizdevumu? Vispirms salīdziniet visus piedāvājumus.

Aplokšņu algu izplatība Baltijas valstīs

Aplokšņu algas Baltijas valstu vidū joprojām ir izplatīta prakse, tā ir daļa no ēnu ekonomikas valstī. Balstoties uz SSE Rīga pētījuma datiem Latvijā aplokšņu algas sastāda 23,5% no kopā izmaksātajām algām valstī, Lietuvā 15,3%, bet Igaunijā 13,2% 2020. gadā. Šie skaitļi ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā, taču eksperti norāda, ka tas ir ļoti zīmīgi visām pārejas valstīm. Šī prakse tiek pielietota, lai uzņēmēji spētu konkurēt savā starpā un arī starptautiski. Pētījumos arī norādīts, ka vairums aplokšņu algas saņem tieši par nostrādātajām virsstundām. Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, to izplatība un pielietojums stipri atšķiras, līdz ar to arī pētījumu rezultāti.

Atpakaļ uz bloga sadaļu