Digitālais eiro – bez maksas?
Teorētiski šķiet ticami vai vismaz iespējams, ka digitālais eiro būtu pieejams bez maksas, jo mājsaimniecības un uzņēmumi varētu turēt kontus tieši centrālajā bankā, apejot tradicionālo banku komisijas maksu par kontiem. ECB arī uzsver, ka “digitālais eiro neaizstātu skaidru naudu, bet gan to papildinātu”. Tomēr, ja digitālais euro attīstītos līdzās pašreizējam eiro, nevis to aizstātu, tradicionālās banku komisijas maksas joprojām pastāvētu, tādējādi šajā aspektā nebūtu nekāda ieguvuma.
Bet vai paralēla pastāvēšana ir reāli iespējama vidējā termiņā un ilgtermiņā? Varētu jautāt, vai pastāv slēpta ekonomikas politikas programma, lai izbeigtu skaidras naudas maksājumus un tādējādi sasniegtu galīgu mērķi, kas praktiski nav panākams ar jebkuru citu metodi: veikt visus maksājumus, kas ir izsekojami, un apturēt lielāko daļu krāpnieku un nelikumīgu pārskaitījumu, sākot no nelieliem nodokļu atvieglojumiem līdz pat ieguvumiem no nelegālām darbībām, piemēram, narkotiku tirdzniecība, teroristu finansēšana).
Turklāt skaidras naudas drukāšana, apstrāde, aprite un transportēšana ir salīdzinoši dārga, un tai ir arī ietekme uz vidi.
Tomēr skaidrās „naudas beigas” vēl ir tabu, jo lielākā daļa cilvēku uzskata, ka tā ir viņu izvēles brīvība. Šis jautājums ir īpaši jutīgs Eiropā, jo īpaši attiecībā uz vāciešiem, kuri, atsacījušies no markas par labu eiro, juta, ka viņu identitāte tiek mazināta. Vācijas dziļi iesakņojies atbalsts savai valūtai ir radies Bismarka laikā (1815-1898), kas ir vispāratzīts periods, kas iezīmē Vācijas varas veidošanos.
Vācieši joprojām ir izteikti skaidrās naudas atbalstītāji. Savukārt Franči arī ir stingri piekritēji bankas kartēm un naudas izņemšanai no bankomātiem plašā filiāļu tīklā.
Savukārt Ziemeļvalstis, kas ir pazīstamas kā sociālās drošības un labklājības valsts modeļi, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās starp valdībām un pilsoņiem, un kas ieņem pirmās vietas labklājīgāko valstu vidū, šķiet, arī vada decentralizēto finanšu maksājumu tehnoloģiju ieviešanu.
Piemēram, zviedri izrādīja lielu entuziasmu attiecībā uz tehnoloģiju jauninājumiem, kad rekordīsā laikā sāka masveidā izmantot lietojumprogrammu Swish, lai pārskaitītu naudu no viena konta uz citu reālā laikā bez komisijas maksas. Bet, sākot izzust skaidrai naudai, cilvēki sāka uztraukties, un varas iestādēm nācās pieņemt likumu, kas bankām uzliek pienākumu “nodrošināt pietiekamu skaidras naudas pakalpojumu apjomu”.
Ārpus Eiropas digitālo tehnoloģiju sacensību līderi jau ir vairākus soļus priekšā. Piemēram, Ķīna tiecas būt pirmā lielākā valsts, kas emitē suverēnu digitālo valūtu, e-juaņu. Valstī sākušies liela mēroga testi, kur mobilie maksājumi jau ir populāri. Decembrī 10 000 veikalu “Suzhou” saviem klientiem piedāvāja iespēju maksāt ar e-juaņu.
Saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas sniegto informāciju 80% centrālo banku apsver ciparu valūtas ieviešanu, un 10% banku ir projekti izmēģinājuma posmā.
