Kā nodrošināt vecumdienas ar investīciju portfeli?

Jo cilvēks kļūst vecāks, jo vairāk viņš domā par nākotni un savām vecumdienām. Jau senajā Romā leģionāri, kas devās karā, zināja, ka pēc atgriešanās viņiem piešķirs vecuma pensiju – visbiežāk tas izpaudās zemes vai naudas veidolā. Tomēr vecuma pensiju visiem strādājošajiem tādā izpratnē, kā to izprotam mūsdienās, pirmo reizi pasaulē ieviesa aptuveni pirms 130 gadiem Vācijā. Pensijas mērķis ir nodrošināt cienīgu dzīvi tiem, kas vairs nespēj strādāt, neatstājot tos atkarīgus, piemēram, no bērniem vai apkārtējiem. Tāpēc visas darba dzīves laikā zināma summa no ienākumiem tiek novirzīta pensijai. Latvijā tā ir piektdaļa no bruto algas. Šī nauda visas dzīves laikā tiek piefiksēta, kā arī daļa no tās – ieguldīta, lai vairotu uzkrāto. Tomēr ne vienmēr ar pensiju pietiek, lai vecumdienas varētu pavadīt, nedomājot par finansēm.

Pensiju sistēma Latvijā

Pensiju sistēma Latvijā iedalās trīs līmeņos, no kuriem divi ir obligāti, bet  trešais – brīvprātīgs. Pirmajos divos līmeņos tiek iemaksāti jau minētie 20% no ikviena strādājošā bruto algas, no kuriem vairums – 14% aiziet 1. pensiju līmenī jeb pašreizējo pensionāru pensijām. To sauc par solidaritātes maksājumu, un tas balstīts principā, ka pašreiz strādājošie maksā par pašreizējo pensionāru pensijām. Savukārt, kad pensijā ies pašlaik  strādājošie, to pensijas maksās tie, kas tad strādās. Atlikušie 6% tiek novirzīti 2. pensiju līmenī, un šo naudu iespējams ieguldīt tajā pensiju plānā, kurā katrs vēlas. Iespējams ieguldīt konservatīvajā pensiju plānā un skaidri zināt, ka dodoties pensijā, finanses nebūs samazinājušās. Taču iespējams arī ieguldīt riskantākos plānos un cerēt uz lielāku potenciālo peļņu.

Savukārt 3. pensiju līmenis ir viss, ko cilvēks novirza savai pensijai virs valsts noteiktajiem 20%. Lai gan varētu šķist, ka tikai mazu Latvijas daļu interesē 3. pensiju līmenis, patiesībā dalībnieku skaits kopumā ir 342 tūkstoši, no kuriem puse veic regulāras iemaksas. Tās trešajā līmenī ir brīvprātīgas, un iemaksāto var brīvi izvēlēties (kaut vai 20 eiro mēnesī). Tāpat jebkurā brīdi iespējams pārtraukt iemaksas, taču jāņem vērā, ka viss uzkrātais būs pieejams tikai, sākot no 55 gadu vecuma. Atšķirībā no pensiju 1.līmeņa iemaksām 2. un 3. līmenī uzkrāto var nodot mantojumā, tikai līdz pensionēšanas vecuma sasniegšanai par šo izvēli jāuzraksta iesniegums VSAA. Vairāk par to, kā nodot savu pensiju mantojumā, lasiet Sortter rakstā šeit.

Pensionāru dzīve Latvijā

2021. gada otrajā ceturksnī Latvijā kopumā ir 541 500 pensionāri, savukārt to saņemtā vidējā pensija – 388,52 eiro mēnesī. Statistiski tas nozīmē, ka uz katriem 1,58 strādājošajiem ir viens pensionārs un lielākā daļa pensijām pieejamā nauda nāk tieši no šo strādājošo samaksātajiem nodokļiem. Un tā arī ir: jo vairāk strādājošo uz vienu pensionāru, jo lielākas pensijas valsts var atļauties maksāt. Salīdzinājumam – Vācijā vidējā pensija ir aptuveni 1400 eiro mēnesī, savukārt Bulgārijā – ap 200 eiro.

Tomēr pensiju apmērs atšķiras no minētajām iemaksām – jo vairāk sava mūža laikā iemaksāts, jo lielāka pensija. Tā, piemēram, aptuveni 12 tūkstoši cilvēku Latvijā saņem pensiju virs 1000 eiro mēnesī. Tomēr tie ir izņēmumi, jo vairāk nekā pusei pensionāru pensija ir 300–500 eiro apmērā. Protams, ka ar šādu naudu nav viegli izdzīvot, īpaši tad, ja pat minimālā alga Latvijā jau ir augstāka par vidējo pensiju.

Kā veiksmīgāk sagatavoties pensijai?

Ja neesat ar mieru paļauties tikai uz savu potenciālo pensiju, 3. pensiju līmenis ir viens no veidiem, kā audzēt savu pensiju. Protams, labs variants ir arī pasīvie ienākumi, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai investīcijas. Patiesībā, pateicoties modernajām tehnoloģijām, visā pasaulē arvien biežāk var novērot cilvēku interesi par alternatīviem veidiem, kā nopelnīt savām vecumdienām. Jo, lai gan liekas, ka Vācijas pensija ir augsta, patiesībā tā ir tikai puse no vidējās algas Vācijā. Tātad arī tur pensionāri ir finansiāli mazāk nodrošināti nekā lielākā daļa sabiedrības. Tas tikai liecina par to, ka katram pašam savas dzīves laikā būtu jāpārvalda savas finanses tā, lai vecumdienās varētu atļauties dzīvot labāk. Te palīdzēt var jau minētie: 3. pensiju līmenis, investīcijas vai pasīvie ienākumi.

Kādi investīciju veidi pastāv? Kā nopelnīt vecumdienām?

Nav noslēpums, ka visefektīvāk naudu mūsdienās var pelnīt ar naudu. Šis process tiek dēvēts par investīcijām, un mūsdienās investēt var gandrīz jebkur. Iespējams gan veikt īstermiņa ieguldījumus, cerot uz ātru peļņu (piemēram, pērkot kriptovalūtas vai akcijas kompānijās, kuru vērtība bieži mainās) vai arī ieguldīt ilgtermiņā – piemēram, stabilos uzņēmumos, obligācijās, nekustamajā īpašumā (īpaši populāri ir pirkt lauksaimniecības zemi vai mežus) vai pat valūtās vai dārgmetālos (piemēram, zeltā).

Vairāk par investīcijām, kas saistītas ar pūļa finansējumu un kreditēšanu lasiet šeit.

Ja investīcijas nav ikdienas nodarbošanās, visdrīzāk 3. pensiju līmenis būs vispareizākā izvēle, kā papildus iekrāt vecumdienām. Jāatceras arī, ka valsts atbalsta ieguldījumus vecumdienām un par trešajā līmenī iemaksāto iespējams saņemt līdz pat 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi. Vēlreiz jāatgādina, ka 3. pensiju līmeni iespējams mantot, līdz ar to viss uzkrātais jebkurā gadījumā paliks ģimenē.

Ar investīcijām saistītie riski

Lai arī kādu investīcijas veidu izvēlētos, jāatceras, ka investīcijas būtība ir spēle ar naudu un šajā spēlē iespējams gan iegūt, gan zaudēt. Tāpēc nepieciešams rūpīgi iepazīties ar visiem nosacījumiem un pieejamajām prognozēm, kā arī ieguldīt tikai caur drošiem un sertificētiem starpniekiem. Tomēr, piemēram, ja jūs  pirms 20 gadiem būtu ieguldījuši 100 ASV dolāru “Apple” akcijās, patlaban jums būtu 40 tūkstoši ASV dolāru.