uzkrajums pensiju 2 limenis
Atpakaļ uz bloga sadaļu

Uzkrājums nākotnei ar pensiju 2. līmeni

Pensiju sistēma

Kopš 2001. gada Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma. Tās izveides mērķis bija censties salīdzsvarot valsts un iedzīvotāju atbildību par savu vecumdienu nodrošināšanu. Pirmie divi līmeņi ir obligāti (2. līmenis ir obligāts tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, pārējiem brīvprātīgs), turpretī trešais ir brīvprātīgs visiem. No pirmā līmeņa iemaksām solidaritātes ietvaros tieši izmaksā esošo senioru pensijas un, nākotnē pensionējoties, pašlaik strādājošajiem to pensijas maksās tad strādājošie. Savukārt abi pārējie līmeņi ir individuāli uzkrājumi, kurus ikviens var ieguldīt dažādos pensiju fondos un censties līdzekļus pavairot. Lai gan pensiju fondus var veidot dažādas organizācijas, visbiežāk to dara bankas vai apdrošināšanas kompānijas. Tās tad arī piedāvā vairāku veidu ieguldījumus – gan dinamiskus, gan konservatīvus. Dinamiskajiem ieguldījumiem ir lielāka potenciālā ieguve, taču augstāki riski. Šajā rakstā centīsimies izskaidrot, kā izvēlēties pareizo pensiju 2. līmeņa fondu. Jāņem arī vērā, ka pensiju 2. līmenis neprasa papildu ieguldījumus – šī nauda jau šobrīd tiek ieturēta no bruto algas.

Pensiju 2. līmenis – uzkrājums nākotnei

Vairāku līmeņu pensiju sistēma pasaulē nav nekas neierasts. Tā nodrošina iespēju katram pašam pievērst uzmanību savai iespējamai pensijai un daļu no sociālajām iemaksām, kā arī brīvprātīgus maksājumus ieguldīt atbilstoši savām interesēm. Lai gan iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas, katrs var individuāli izvēlēties, kurā pensiju fondā šos līdzekļus turēt un kā tos ieguldīt. Jāatceras, ka visu šādi sakrāto izmantos tikai tā cilvēka pensijai, kas to uzkrāj. Pašlaik pensijām valsts novirza 20% no katra strādājošā bruto algas un ik gadu arī nosaka procentuālo sadalījumu starp pensiju 1. un 2. līmeni. Kopš 2016. gada 2. līmenī novirza 6% no darbinieka bruto algas. Tas nozīmē: ja mēnesī pelni vidējā līmeņa valsts algu (pašlaik ap 1100 eiro bruto), tad pensiju 2. līmenī nonāk aptuveni 66 eiro mēnesī vai 800 eiro gadā. Šo naudu tālāk pensiju fonda pārvaldnieks iegulda attiecīgi pēc iemaksu veicēja vēlmēm.

Kur tiek ieguldīts pensiju 2. līmeņa kapitāls?

Otrajā un trešajā pensiju līmenī ieguldītais tiek investēts finanšu un kapitāla tirgos – parasti vai nu akcijās, vai obligācijās. Obligācijas ir vērtspapīri, kas apliecina parādu – respektīvi, kāds ir aizņēmies naudu un to apsola konkrētā laikposmā atdot ar nelieliem procentiem. Tas ir drošs ieguldījumu veids, jo obligācijas parasti emitē (jeb izdod) lieli uzņēmumi, pašvaldības un pat valdība, lai piesaistītu naudas līdzekļus dažādu projektu un pasākumu īstenošanai. Akcijas savukārt ir uzņēmumu īpašumtiesības, kuru vērtība var mainīties dažādu iemeslu dēļ – finanšu situācija pasaulē, tas, cik veiksmīgi darbojas uzņēmums, kā arī pat politika vai konkurence tirgū. Obligāciju gadījumā ir skaidrs, ka ienesīgums gadā būs, piemēram, 5%. Turpretī akciju gadījumā var cerēt uz daudz lielāku peļņu (piemēram “Tesla” akcijas gada laikā kāpušas par 800%).

Jāņem vērā, ka ne vienmēr ieguldījumi akciju tirgū nes peļņu – bieži uzņēmumu vērtība nemainās gadiem, uzņēmumi var pat bankrotēt vai vienkārši pārtraukt darbību. Šādos gadījumos ir lielāka iespēja daļu sava ieguldījuma zaudēt. Tomēr pensiju fondi praktiski nekad neveic ieguldījumus tikai vienā uzņēmumā, jo savu vērtspapīru portfeli un iespējamos riskus sadala. Pastāv arī ieguldījumu vidusceļš – iespēja savus 2. līmeņa ieguldījumus novirzīt gan akcijās, gan obligācijās. Šāda veida ieguldījumiem ir vidēji liels riska faktors un potenciālais ieguvums.

Atšķirība no pensiju 1. un 3. līmeņa

Jau minēts, ka pensiju 1. līmenis būtībā sedz tikai pašreizējo pensiju izmaksu un no tā nekas netiek iekrāts. Taču arī šeit samaksātais tiek fiksēts un tādējādi izmantots brīdī, kad aprēķina valsts vecuma pensiju. Sistēma darbojas pēc principa – jo lielākas iemaksas veiktas ilgākā termiņā, jo lielāka pensija pienākas. Tomēr pirmajā līmenī samaksātais nekādā veidā nepieaug – piemēram, ja novirza 200 eiro mēnesī, tad arī fiksē 200 eiro.

Savukārt otrajā un trešajā līmenī ieguldītais var pieaugt – piemēram, 30 gadu laikā ieguldot katru mēnesi 80 eiro ar gada procentu likmi 3% (tas 30 gadu laikā dubultotu summu), šo gadu laikā tiek uzkrāti gandrīz 60,000 eiro. Otrais līmenis no trešā atšķiras ar to, ka šīs iemaksas jau tiek aprēķinātas automātiski no darba algas, tātad nekas papildus jāmaksā nav. Tāpat otrajā līmenī ieguldītais uzkrājums nav pieejams pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, kā arī to nevar izņemt pilnā apjomā pēc vēlēšanās (trešā līmeņa pensiju iespējams izņemt pilnā apmērā, sasniedzot 55 gadu vecumu).

Izmantojot jau izmantoto piemēru – ja 30 gadu periodā katru mēnesi iegulda 80 eiro un ieguldījums nes vidēji 3% peļņu gadā, 20 gadu vidējo pensiju iespējams palielināt par aptuveni 240 eiro (pieņemot, ka citā gadījumā pensiju 2. līmenī ieguldīto darbinieks varētu paturēt).

Kā un kad iespējams saņemt pensiju 2. līmenī iekrāto?

Ierastais veids, kā saņemt savu 2. pensiju līmenī iekrāto, ir saņemt to līdz ar savu valsts noteikto vecuma pensiju. Tomēr kopš 2020.gada janvāra uzkrājumu ir iespējams arī mantot vai pievienot kāda cita cilvēka pensiju fondam, ja par to īpašā iesniegumā tiek paziņots Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Šādā gadījumā mantots tiek arī viss uzkrātais, kas nav izmaksāts pensijā. Tā, piemēram, ja cilvēks pensiju 2. līmenī uzkrājis 30 tūkstošus eiro un aiziet no šīs pasaules gadu pēc pensionēšanās, atlikušo summu (visdrīzāk aptuveni 28,5 tūkstošus eiro) var mantot tā radinieki. Vai arī - uzkrāto summu var pievienot jebkura cita cilvēka pensijas kapitālam.

Paredzēts, ka no 2025. gada plānotais pensionēšanās vecums ir 65 gadi, savukārt vidējais dzīves ilgums – aptuveni 75 gadi. Tāpēc iespēja nodot mantojumā pensijā uzkrāto ir veids, kā nodrošināties, ka vismaz daļa no dzīves laikā sakrātās sociālās apdrošināšanas līdzekļiem nonāks ģimenē.

Iepriekšējais

Ģimenes budžeta pārvaldība pandēmijas laikā

Nākamais

Pensiju 3. līmenis - bezrūpīgām vecumdienām

Atpakaļ uz bloga sadaļu