Atpakaļ uz bloga sadaļu

Pensiju 3. līmenis - bezrūpīgām vecumdienām

Lai arī Latvijas ekonomika un līdz ar to arī pensiju apjoms pa gadiem aug, arī demogrāfijai ir liela nozīme pensiju apmērā. Lai mazinātu risku vecumdienās saņemt mazu pensiju, ikviens tiek mudināts krāt pensijai pašam, ieguldot pensiju 3.līmenī. Tā kā šāda veida iekrājumus var mantot, tie var kalpot arī kā uzkrājums bērniem.

Pensiju sistēma Latvijā

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc no algas maksājam nodokļus, ir motivācija aktīvajos darba gados sakrāt sev pensiju vecumdienām. Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kuras princips ir vienkāršs – jo vairāk iemaksāsi, jo lielāka būs pensija nākotnē. Pirmais pensiju līmenis ir obligāts visiem strādājošajiem, un ar šīm iemaksām tiek uzturēti pašreizējie pensionāri. Otrais līmenis ir obligāts visiem, kas dzimuši pēc 1971.gada (pārējiem – brīvprātīgs), un nauda, kas nonāk šajā līmenī, tiek ieguldīta ilgtermiņa investīcijās. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs un darbojas kā iespēja pašam iekrāt savai nākotnei. Veidojot trīs līmeņu pensiju sistēmu, valsts centusies sadalīt atbildību par ikviena cilvēka vecumdienām starp pašu indivīdu un valsti.

Ko nozīmē pensiju 3. līmenis?

Pensiju 3. līmenis būtībā ir paša veidots uzkrājums nākotnei, un to var dēvēt arī par privāto pensiju. Tā kā iemaksas šajā pensiju līmenī ir brīvprātīgas, nekas no tajā iemaksātā neglabājas Valsts kasē, bet gan pensiju fondā, kuru esi izvēlējies kā pensiju 3. līmeņa pārvaldītāju. Jāņem vērā, ka iemaksu apjomu 3. pensiju līmenī iespējams katram brīvi izvēlēties un laika gaitā arī mainīt – piemēram, ja mainās finansiālā situācija, iespējams pārtraukt iemaksas un vēlāk tās arī atsākt. Atšķirībā no valsts pensijas, privāto pensiju iespējams saņemt jau no 55 gadu vecuma. Šobrīd valsts noteiktais pensionēšanās vecums pēc 2025. gada būs 65 gadi – tātad savu privāto pensiju iespējams sākt saņemt jau 10 gadus pirms tā brīža, kad sāks izmaksāt valsts pensiju. Tāpat svarīgi ir zināt, ka uzkrāto privāto pensiju iespējams saņemt gan daļēji (piemēram, ik mēnesi 500 eiro), gan arī pilnā apjomā. Tātad, ja vēlies savā 55 gadu dzimšanas dienā nopirkt jaunu māju par visu uzkrāto, arī tas būs iespējams. Tomēr, ja visu pensiju 3. līmenī uzkrāto neizdosies izmantot, šī nauda nekur nepazudīs, jo viss iekrātais ir mantojams un var kalpot kā uzkrājums bērniem.

Visas pensiju 3. līmenī veiktās iemaksas tiek ieguldītas vai nu obligācijās, vai akcijās, tādējādi cerot uz peļņu. Klientam ir iespējas brīvi izvēlēties investīciju veidu un ieguldīt vai nu mazāka, vai lielāka riska pensiju plānos – lielāka riska pensiju plāni sola lielāku ieguvumu, savukārt arī potenciālais zaudējums var būt lielāks.

Atšķirība no pensiju 1. un 2. līmeņa

Jau minēts, ka pensiju pirmais līmenis būtībā ir gandrīz kā automašīnu nodoklis – valsts saņem 100 eiro nodoklī un tos uzreiz iegulda autoceļu remontā. Tikai šajā gadījumā samaksātais aiziet kāda pensionāra kontā. To dēvē par paaudžu solidaritātes principu –patlaban maksājam pašreizējiem senioriem pensijas ar domu, ka tad, kad paši pensionēsimies, mums tās maksās tajā brīdī strādājošie. Otrais pensiju līmenis būtībā ir kaut kas pa vidu starp pirmo un trešo līmeni, jo šeit strādājošajam ir iespējas izvēlēties, kur un kā ieguldīt savu naudu. Tomēr jāņem vērā, ka valsts katru gadu nosaka, cik daudz no iemaksām aiziet 1. un 2. līmenī (kopumā pensijām novirza 20% no bruto algas). Tātad – ja valstī ir daudz pensionāru, lielākā daļa iemaksu tiek novirzīta pašreizējo pensionāru uzturēšanai un investīcijās tiek ieguldīts maz. Šāda sistēma ir visai atkarīga no demogrāfijas valstī – ja ir maz strādājošo, bet daudz pensionāru, pensijas būs mazākas. Raugoties uz demogrāfisko situāciju, eksperti norāda, ka smagākais pārbaudījums Latvijas pensiju sistēmai varētu būt ap 2060. gadu. Tad uz četriem darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem būs trīs seniori, līdz ar to arī pensiju apmērs varētu būt zems.

Savukārt iemaksas trešajā līmenī pilnībā tiek uzkrātas un ieguldītas, ņemot vērā to veicēja vēlmes. Par tām netiek iekasētas nekādas komisijas un vienīgā maksa ir pensiju fonda noteiktā ikgadējā procentu likme par līdzekļu apkalpošanu. Šis procents jāskatās cenrādī, bet svarīgi, lai tas būtu zemāks nekā fonda potenciālā ikgadējā peļņa.

Kur un kā pieteikties pensiju 3. līmenim?

Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: slēgtie, kas paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem, un atklātie, par kuru dalībnieku var kļūt jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību. Ja tavam darba devējam nav sava pensiju fonda, tad var ieguldīt atklātā privātajā fondā, kādi pastāv praktiski visās bankās. Pensiju fondus var veidot ne tikai bankas, bet arī apdrošināšanas sabiedrības un jebkura juridiska persona, kas atbilst likuma normām, taču visbiežāk ieguldīts tiek banku fondos. Lai pieteiktos ir tikai jāaizpilda pieteikums un jānoslēdz līgums – to nereti var izdarīt pat attālināti.

Izvēloties pensiju fondu, jāņem vērā, ka nekas nav garantēts, un uzticot savu ieguldījumu mazāk zināmai institūcijai, iespējams naudu pat daļēji zaudēt. Pensiju fondu darbību gan pastiprināti uzrauga gan turētājbanka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, taču katram pašam būtu jāseko līdzi sava pensiju fonda darbībām un jāizvērtē riski.

Pensiju 3. līmenis - par un pret

Pats lielākais pluss pensiju trešajam līmenim ir izveidotais uzkrājums. Pat ja konservatīvajos pensiju fondos tiek ieguldītas mazas summas, ilgā laika posmā iespējams uzkrāt jau visai vērienīgu kapitālu. Piemēram, ja katru mēnesi iekrāj pa 30 eiro, 20 gados var uzkrāt 7200 eiro (pieņemot, ka nekāda papildu peļņa no šīs naudas nerodas). Izvēloties dinamiskākus pensiju plānus, 20 gados iespējams pat dubultot savas iemaksas – tātad 20 gados sakrātos jau teju 15 tūkstoši eiro – un tas, atliekot vien 30 eiro mēnesī! Pozitīvi vērtējams ir arī tas, ka ieguldījumu apjomu un fondu var brīvi izvēlēties un mainīt, cik bieži vēlas, bet viss uzkrātais ir mantojams.

Savukārt lielākais mīnuss ir tas, ka uzkrājumam ir iespēja piekļūt tikai pēc 55 gadu vecuma. Tātad, piemēram, ja notiek negadījums un steidzami nepieciešama nauda, 3. līmenī iekrātais nebūs pieejams, jo uzkrātais tomēr ir pensija, nevis vienkāršs noguldījums. Tāpat neliels mīnuss ir tas, ka ik gadu nepieciešams maksāt komisiju par pensiju fonda apkalpošanu – konservatīvo plānu izmantotājiem šie procenti varētu paņemt lielāko daļu potenciālās peļņas.

Secinājumā – pensiju trešais līmenis jāizvēlas cilvēkiem, kas vēlas iekrāt savai vai bērnu nākotnei. Bet jārēķinās ar to, ka šis uzkrājums būs pieejams tikai vecumdienās.

Pensiju 3. līmeņa uzkrājuma saņemšana

Pats galvenais nosacījums uzkrājuma saņemšanai ir konkrētā vecuma sasniegšana – slēdzot līgumu par 3.pensiju līmeni, varēsi norādīt vecumu, kurā vēlēsies, lai uzkrājums būtu pieejams. Minimālais vecums ir jau minētie 55 gadi. Sasniedzot līgumā norādīto vecumu, varēsi izvēlēties: saņemt daļēju izmaksu, piemēram, katru mēnesi, vai arī no sava privātā pensiju fonda izņemt visu. Privāto pensiju agrāk var saņemt tikai īpašos amatos strādājošie, kam valsts noteikusi agrāku pensionēšanās vecumu.

Ieguldījumiem 3. līmeņa pensiju fondos ir arī vēl kāda lieliska īpašība. Šos ieguldījumus iespējams uzrādīt ikgadējā ienākumu deklarācijā Valsts Ieņēmumu dienestā un saņemt atpakaļ līdz pat 20% no tiem kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Tātad – ja gadā ieguldīsi 500 eiro, 100 eiro saņemsi atpakaļ kā pārmaksātu iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Atpakaļ uz bloga sadaļu