Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kā būvmateriālu cenas ietekmēs īpašumu tirgu?

Mūsdienu pasaulē viss ir saistīts – ja kaut kur palielinās pieprasījums, aug arī preces vai pakalpojuma cena. Turklāt tā aug visur pasaulē, ne tikai konkrētajā vietā, kurā audzis pieprasījums. Tā piemēram, degvielas cenu kāpums ietekmē visas nozares, ne tikai pašu degvielu. Līdzīgi ir arī ar būvmateriālu cenām – augot tām, protams, aug arī jaunu mājokļu cenas, kas kāpina arī jau esošo mājokļu cenas.

Par spīti pandēmijai, cilvēku interese par nekustamo īpašumu nav mazinājusies. Tieši otrādi –tā kā arvien vairāk laika jāpavada iekštelpās, ļaudis biežāk vēlas uzlabot savu dzīves vidi, pārvācoties uz lielāku mājokli, iekārtojot savā mājoklī atsevišķu darba telpu vai vienkārši remontējot jau esošo mitekli. Vismaz Latvijā nevienu brīdi nav apstājusies arī būvniecības nozare, tostarp māju būvniecība, jo tajā ir daudz vieglāk bijis nodrošināt valsts noteiktās drošības prasības nekā citās, piemēram, ar klientiem saistītās nozarēs. Tomēr pasaulē notiekošais atstājis savu ietekmi uz vairākām materiālu produkcijas ķēdēm, tāpat audzis pieprasījums pēc būvniecības materiāliem. Tas nozīmē, ka augušas to cenas. Tas, protams, rada ķēdes efektu un visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, aug arī celtniecības un nekustamā īpašuma cenas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī būvniecības izmaksas Latvijā palielinājušās par 29,1%

Kas notiek ar būvmateriālu cenām?

Brīvā tirgus ekonomikā produkta vai pakalpojuma cenu galvenokārt nosaka pieprasījums un piedāvājums – jo augstāks pieprasījums, jo augstāka preces cena. Pieprasījuma kāpums šobrīd novērojams dažādām precēm, un dārgi kļuvuši ne tikai būvmateriāli, bet arī daudzas citas preces. Cena ievērojami augusi arī, piemēram, datoriem, velosipēdiem un dažādiem pārtikas produktiem, jo tos cilvēki sākuši patērēt vairāk: saistībā ar nepieciešamību izolēties un vairāk laika pavadīt mājās. Šis pats iemesls ir arī viens no faktoriem, kas veicinājis būvmateriālu cenu kāpumu, jo mājās sēdošie biežāk vēlējušies veikt kādus remonta vai mājas darbus. Papildu tam, arī vairāku valstu valdības uzsākušas infrastruktūras projektus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz valstu ekonomikām.

Tomēr piedāvājums nav audzis, tas pat mazinājies, jo pandēmijas ierobežošanas nolūkos vietām rūpniecības un materiālu apstrādes nozares uz laiku pat tikušas apturētas. Visvairāk cena kāpusi metāliem (tēraudam un bronzai pat par 35%), kā arī kokmateriāliem (aptuveni 20%). Salīdzinot ar periodu pirms diviem gadiem, kokmateriālu cenas ASV augušas pat divkārtīgi. Tomēr, tā kā viss pasaules tirgus ir savienots, šis cenu kāpums jūtams arī Latvijā un citur pasaulē. Tā kā būvniecības materiālu cenas sastāda aptuveni 50% no kopējām būvniecības izmaksām, Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka šā gada otrajā ceturksnī būvniecības izmaksas Latvijā palielinājušās par 29,1%.

Kas ir inflācija?

Neapšaubāmi arī inflācijai ir ietekme uz cenu kāpumu. Inflācija ir dabisks process, kura laikā notiek naudas vērtības kritums. Tā rezultātā pieaug cenas. Inflācija novērojama tāpēc, ka ikviens no mums vēlas pelnīt vairāk un dzīvot labāk. Tālab darba devējiem, lai varētu noturēt savus darbiniekus ilgtermiņā, jāpaaugstina tiem algas, pat ja viņi turpina darīt vienu un to pašu darbu. Savukārt, lai to varētu atļauties, uzņēmējiem jāceļ savu preču vai pakalpojumu cenas. Attīstītajā pasaules daļā par dabisku inflāciju uzskata aptuveni 2% gadā. Tas nozīmē, ka produkts, kura cena šodien ir 100 eiro, pēc 5 gadiem, visticamāk, maksās 110 eiro. 2021. gada maijā Latvijā novērota 2,6% augsta inflācija, turpretim eirozonas vidējā inflācija bijusi 2,2% apmērā. Inflācijas pozitīvā ziņa ir tā, ka nelielos apjomos tā ļauj ekonomikai augt, pat ja nekādi citi procesi ekonomikā nenotiek.

Nekustamā īpašuma tirgus

Nekustamo īpašumu pārdošana vairumā pasaules valstu tiek uzskatīta par vienu no labākajiem investīciju veidiem, jo to vērtība aug straujāk nekā inflācija. Tā, piemēram, vidējā cena dzīvoklim Rīgā pēdējo 10 gadu laikā kāpusi par 40%, savukārt Pierīgā – vietām pat dubultojusies. Tomēr, neraugoties uz šo cenu kāpumu, Rīgā arvien ir lētāki mājokļi nekā kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – galvaspilsētās. Tas nozīmē, ka cenas Rīgā visdrīzāk turpinās augt. Turklāt, tā kā dārgāki kļuvuši būvmateriāli un Latvijā pieaug būvniecībā strādājošo darba samaksa, var prognozēt, ka kāps jauno mājokļu celtniecības cenas, un tas ietekmēs arī pārējo mājokļu cenas.

Hipotekārā kredīta nosacījumi

Lai tiktu pie sava mājokļa, tas vai nu jāsaņem mantojumā, vai jāiegādājas. Tā kā mājoklis ir dārgs pirkums, reti kurš spēj tam sakrāt pats un visbiežāk mājokļa iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts. Tas ir aizdevums, kas paredzēts mājokļa iegādei, celtniecībai vai kapitālajam remontam. Hipotekārais kredīts ierasti ir lētākais kredīta veids: tā procentuālās likmes ir līdz pat desmit reizes zemākas nekā, piemēram, patēriņa kredītam. Tādējādi, iegādājoties savu nekustamo īpašumu, iespējams ne vien pārtraukt maksāt par īri, bet arī nopelnīt, neraugoties uz to, ka par aizdevumu jāmaksā procentu likme. Tomēr, ja iecerēts aizņemties, derētu atcerēties par to, ka nepieciešama laba kredītvēsture un maksātspēja, kā arī pirmā iemaksa (~15% apmērā no aizņēmuma summas). Vairāk par kredītvēstures svarīgumu lasiet rakstā "Tīra kredītvēsture- kad un kāpēc tas ir aktuāli". Parasti kredīta maksājumā iespējams novirzīt līdz 40% no regulārajiem ienākumiem.

Pirkt, īrēt vai būvēt pašam?

Gandrīz visi eksperti ir pārliecināti, ka nekustamo īpašumu cenas Latvijā, īpaši Rīgā un reģionu centros turpinās augt. Tāpēc, ja tuvākajā laikā plānots iegādāties mājokli, tad droši var teikt – jo ātrāk, jo labāk. Ja runa ir par mājokļa celtniecību – šis jautājums ir sarežģītāks, jo būvmateriāli pašlaik ir dārgi un tiek prognozēts, ka to cenas varētu kristies 2022./23. gadā. Tomēr pasaulē vienmēr ir daudz nezināmā un, kā jau minēts iepriekš, – inflācijas un algu celšanas dēļ, kā arī tāpēc, ka pieprasījuma/piedāvājuma dēļ nekustamie īpašumi kļūst dārgāki, arī jaunu mājokļu celtniecības cenas var augt. Tomēr par vienu gan varam būt droši – visneizdevīgākais ir ilgāku laiku mājokli īrēt, jo šādā gadījumā visa īres nauda tiek maksāta par kādam citam piederošu īpašumu, kurš pat pēc 10 gadu īres nebūs necik tuvāk, lai kļūtu par savu īpašumu (neskaitot īri ar izpirkuma tiesībām).

Atpakaļ uz bloga sadaļu