Vai kredīti tiek mantoti?

Kā notiek mantošana pēc likuma

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, īpašums var tikt mantots trīs veidos:

• Civillikumā noteiktajā likumiskajā ceļā, kurā mantinieku loks ir skaidrs;
• ar testamentu, kurā cilvēks pauž savu pēdējo gribu;
• ar mantojuma līgumu.

Pamatā mantinieki tiek iedalīti četrās šķirās.

1. Pirmajā šķirā manto pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājējam, tostarp bērni un mazbērni.
2. Otrajā šķirā manto vecāki, brāļi, māsas un šo (mirušo) brāļu un māsu bērni.
3. Trešajā šķirā pusmāsas, pusbrāļi un viņu bērni.
4. Ceturtajā šķirā – visi pārējie sānu līnijas radinieki atkarībā no pakāpes.

Jautājums par laulāto mantu ir sarežģītāks. Piemēram, ir būtiski, vai mantojuma atstājējs ir bijis reģistrētā laulībā, jo tad laulātajam pienākas noteikta likumiskā daļa. Ja laulībā ir bērni, mantojuma atstājēja nāves gadījumā laulātais saņem bērnu daļu. Ja bērnu ir četri un vairāk, tad jebkurā gadījumā laulātā daļa plus viena ceturtā daļa. Mazāk par vienu ceturto daļu laulātais nesaņems nekad.

Lai uzsāktu mantošanas lietu, jāveic šādas darbības:

• jādodas pie notāra – vispirms uz konsultāciju, pēc tam jau ar skaidrām norādēm, kādas tieši darbības veicamas;
• svarīgi, ka mantojuma lietas sākšanu nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi un vilcināties,
• lai arī likums nosaka, ka mantojums jāpieņem gada laikā, vērtējot dažādas nianses, labāk vērsties pie notāra laikus, lai nenokavētu īstenot noteiktas procesuālās tiesības, kādas likums piešķīris mantiniekam.

Notāram rakstveidā jāiesniedz personu apliecinoši dokumenti un mantojamās mantas saraksts. Publiskajos reģistros notārs var pārbaudīt nekustamos īpašumus, uzņēmuma daļas, CSDD reģistros tehniku, bet, ja ir kāda cita nereģistrējama manta, par to mantotājam jācenšas noskaidrot pašam. Piemēram, šobrīd notāriem ir pieejama informācija par banku kontiem, bet nav informācijas par privātajiem pensiju fondiem, uzkrājošajām dzīvības apdrošināšanām.

Kad visi dokumenti iesniegti, notārs sagatavo mantošanas iesniegumu, kuru mantinieks paraksta, tā izsakot savu gribu mantot. Mantošanas iesniegumam ir noteikta obligāta notariālā akta forma – nekādi citādi apliecināts tas nevar būt.

Godīgi maksāja kredītu pirms nāves

Mantiniekiem jāsaprot, ka mantojums dažādos rakursos ietver ne tikai aizgājēja mantiskās vērtības, bet arī kredītus, parādus un citas saistības. Piemēram, kredītņēmējs ir godprātīgi maksājis kredītu, bet nomiris. Kam jāsamaksā atlikusī kredīta summa atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem?

Saskaņā ar likmdošanu tuviniekiem jāturpina maksāt kredītu, ja viņi pieņem mirušās personas mantojumu, jo mantojumā ietilpst ne tikai mirušā manta, bet arī viņa parādi. Ja tuvinieki nekļūst par mirušās personas mantiniekiem, tad viņiem nav jāmaksā tās atstātie kredīti.

Mantojuma termiņš un izmaksas

Kad cilvēks aizgājis no dzīves, notārs nosaka konkrētu mantojuma atklāšanas termiņu, tas tiek publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un jāievēro visām iesaistītajām pusēm – gan mantiniekiem, gan kreditoriem un citiem, kam varētu būtu pretenzijas uz mirušā īpašumu. Šo informāciju var iegūt Latvijas Zvērinātu notāru padomes mantojuma lietu reģistrā. Tajā nepieciešamo informāciju var noskaidrot jebkurš interesents pēc mirušās personas datiem.

Piekritību mantojuma lietai un notāra izvēlei nosaka likums atbilstoši apgabaltiesām. Piemēram, ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīga, iespējams vērsties pie jebkura Rīgas notāra; ja tā ir bijusi Kurzemē, Latgalē vai Zemgalē, – attiecīgi pie notāriem, kas praktizē konkrētās apgabaltiesas teritorijā. Ja mantojuma atstājēja deklarētā dzīvesvieta nav zināma, nākamais kritērijs ir mantas atrašanās ģeogrāfiskā vieta.

Savukārt mantošanas izmaksas ir atkarīgas no radniecības tuvuma – pirmās šķiras mantinieki mantojot maksās mazāk, otrās vairāk utt. Jo lielāka ir mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas.

Nodokļu parādi un mantojums

Saskaņā ar Civillikuma 705. pantu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām arī visas viņa saistības, izņemot pilnīgi personiskās. Nodokļu parādi nav “tīri personiska” saistība Civillikuma izpratnē, jo šajā gadījumā nav svarīgi, kura persona atdod parādu. Tātad, ja tiek pieņemts mantojums, tad tiek mantoti arī parādi.

Jāņem vērā, ka katrs mantinieks var veikt tūlītējas darbības, lai neradītu uzņemto parādsaistību pārkāpumus un novērstu nokavējuma procentu rašanos. Laba prakse būtu tuvākos ģimenes locekļus informēt par savām parādsaistībām un arī kopīgi apspriest plānotos aizņēmumus, tos salīdzinot, piemēram, Sortter izveidotajā kredītu salīdzināšanas platformā.