Atpakaļ uz bloga sadaļu

Vai mana pensija spēs nodrošināt vecumdienas?

Vecuma pensija veidojas no dažādiem kritērijiem – no algas visas darba dzīves laikā, no valsts finansiālā stāvokļa pensijas izmaksas brīdī, kā arī pasaules politikas. Tomēr jāņem vērā, ka cilvēki dzīvo arvien ilgāku laiku, tāpēc pat kad pensija vēl liekas “aiz kalniem” nevajadzētu šim jautājumam pieiet nenopietni.

Mēdz teikt, ka pasaulē ir tikai divas lietas, no kurām nevar izvairīties: no nāves un no nodokļiem. Tomēr mūsdienu medicīna un dzīves līmeņa kāpums arvien attālina pirmo, paaugstinot vidējo cilvēka dzīves ilgumu. Tā, piemēram Latvijā pēdējo 20 gadu laikā paredzamais dzīves ilgums audzis par 5 gadiem, sasniedzot jau 75 gadus (Eiropas Savienībā vidēji  - 81 gads). Dzīves pagarināšanās gan nozīmē, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš savu vecumdienu plānošanai. Šī plānošana ietver arī finansiālo aspektu un droši vien ikviens strādājošais kādā brīdī ir attapies, aizdomājoties: “Interesanti, kāda būs mana pensija...”.

Kā Latvijā veidojas pensijas apmērs?

Latvijas pensiju sistēma galvenokārt ir balstīta uz solidaritātes principu: šobrīd strādājošie maksā nodokļus, no kuriem pensiju izmaksā šā brīža pensionāriem. Savukārt, kad pensijā dosies tie, kuri strādā patlaban, viņu pensijas finansēs no tā brīža strādājošo nodokļiem. Tas nozīmē, ka potenciālās pensijas apmērus nosaka gan tas, cik valstī konkrētajā brīdī ir strādājošo, gan arī tas, cik daudz tie pelna un cik samaksā nodokļos. Nav noslēpums, ka Latvijā ir visai novecojusi sabiedrība. Tādējādi pie mums uz katriem 1,58 strādājošajiem ir viens pensionārs. Zemais dzimstības līmenis (vidēji 1,6 bērni uz sievieti) un negatīvais migrācijas saldo diemžēl nekādus brīnumus tuvākā nākotnē nesola, un paredzams, ka Latvijas sabiedrības novecošanās neapstāsies. Tas diemžēl ietekmē pensionāru dzīves apstākļos, jo strādājošie vienkārši nespēj visus pensionārus uzturēt.

Otrs pensiju sistēmas princips ir: “Jo vairāk iemaksā, jo vairāk saņemsi!” jeb viss pensijas fondā iemaksātais tiek uzskaitīts un, pensiju aprēķinot, ņemts vērā. Cilvēki, kam šobrīd ir lielāka alga (un tādējādi lielākas iemaksas pensijai) noteikti saņems augstākas pensijas, kad dosies pensijā, nekā mazo algu saņēmēji. Dati par savu pensijas kapitālā uzkrāto ir brīvi pieejami e-pakalpojumā mana pensija Latvija.lv portālā (e-pakalpojuma nosaukums “Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru”).

Strādājošā vecumā esošo iedzīvotāju (arī to, kas nestrādā) skaits uz vienu iedzīvotāju, kas saņem kāda veida sociālo palīdzību (vecuma pensiju, invaliditātes pensiju u .c.) 

ASVJapānaVācijaItālijaKrievija LatvijaĶīna
3,511,932,712,423,982,135,32

Vidējais mēneša atalgojums, EUR (pirms nodokļiem)

ASVJapānaVācijaItālijaKrievija LatvijaĶīna
252523553850360083012501100

Vidējā pensija, EUR

ASVJapānaVācijaItālijaKrievija LatvijaĶīna
1260113514001100180388300

Kāda būs mana pensija?

Pastāv dažādi veidi, ar kuriem iespējams visai precīzi aprēķināt prognozēto pensijas apmēru. Tā, piemēram, iespējams vērsties ar iesniegumu Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot aprēķināt prognozēto pensijas apmēru. Tas gan nenotiek automātiski – šo procesu veiks ierēdnis rindas kārtībā, tāpēc atbildes saņemšana var ilgt pat mēnesi. Tāpat pensijas apmērs tiks parādīts tikai jau no veiktajām iemaksām, neņemot vērā to, cik vēl iemaksāsiet nākotnē.

Ja atbildi kāds vēlas saņemt ātrāk un nedaudz domājot par nākotni, iespējams izmantot “Mana pensija” kalkulatoru. Lūk, vairāki aprēķina piemēri:

Cilvēka vecums20 gadi20 gadi20 gadi30 gadi30 gadi30 gadi
Neto alga mēnesī1000 eiro1000 eiro500 eiro1000 eiro1000 eiro1000 eiro
Mēneša iemaksa 3.līmenī0 eiro100 eiro0 eiro0 eiro0 eiro100 eiro
Neto alga pirms došanās pensijas (vērā ņemot tikai inflāciju)2585 eiro2585 eiro1275 eiro2090 eiro2090 eiro2090 eiro
Potenciālais pensijas apmērs1280 eiro1580 eiro640 eiro883 eiro830 eiro1093
Līdz šim uzkrātais pensiju kapitālā0 eiro0 eiro0 eiro7000 eiro0 eiro7000 eiro

Kā rīkoties, lai saņemtu lielāku pensiju?

Pats pirmais ieteikums būtu jau laikus domāt par savu karjeru un tās attīstību finansiālā ziņā. Tādējādi iespējams nopelnīt vairāk un arī pensiju kapitālā tiks iemaksāts vairāk. Otrs ieteikums būtu sekot līdzi savam uzkrājumam pensiju 2. līmenī (tur nonāk 6% no pensiju iemaksās samaksātā) un tam, kā šī nauda tiek ieguldīta. Izvēloties aktīvos plānus, piemēram, 30 gadu laikā iespējams pat trīskāršot savu uzkrājumu!

Un pats pēdējais ieteikums, protams, būtu nepaļauties tikai uz valsts pensiju, bet arī uzkrāt pašam vai veidot pasīvos ienākumus. Tas iespējams dažādos veidos – gan vienkārši naudas veidolā savā krājkontā, gan investīciju (akcijas, obligācijas, kriptovalūtas u. c.), gan nekustamā īpašuma veidā. Tā, piemēram, ja darba dzīves laikā iegādāti divi mājokļi, vienā iespējams mitināties, savukārt otru var izīrēt. Šādi iespējams izvairīties no liekiem jautājumiem par to, kāda būs mana pensija, un jebko, ko piešķirs un izmaksās valsts, uzskatīt par bonusu.

Priekšrocības uzkrāšanai

To, ka cilvēkiem būtu jāveido uzkrājumi, atzīst visi finanšu eksperti. Īstermiņa uzkrājumā būtu ieteicams uzkrāt vismaz 3 mēneša ienākumus – piemēram, ja alga ir 1000 eiro mēnesī, uzkrāt derētu aptuveni 3000 eiro. Savukārt uzkrājumā vecumdienām var uzkrāt neierobežotu apjomu. To, ka ar valsts pensijām vien varētu būt par maz, saprot arī Latvijas valsts, kas mudinot uzkrāt vecumdienām, piedāvā iesaistīties pensiju 3. līmenī. Par šajā līmenī uzkrāto iespējams iegūt nodokļu atlaides. Kopumā pensiju 3. līmenī iesaistījušies vairāk nekā 342 tūkstoši Latvijas strādājošo, turklāt šis skaits ar katru gadu pieaug.

Vai pensiju var mantot?

Kopš 2020. gada sākuma pensiju 2. un 3. līmeņos uzkrāto naudu iespējams atstāt mantojumā. Lai izmantotu šo iespēju, ir tikai jāvēršas ar iesniegumu VSAA, norādot, kam pensija tiek atstāt mantojumā. Tas gan jāizdara vēl pirms pirms pensionēšanās. Esam sagatavojuši atsevišķu rakstu šai tēmai "Kā nodot mantojumā savu pensiju?"

Atpakaļ uz bloga sadaļu