Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kā pašam parūpēties par savām vecumdienām?

Sabiedrībai novecojot, pastāv arvien lielākas bažas par pensiju sistēmas iespēju nodrošināt pienācīgas vecumdienas visiem strādājošajiem. Lai nedzīvotu neziņā par savām vecumdienām, ikvienam ir iespēja veidot uzkrājumu pašam. Uzkrāto iespējams gan vienkārši turēt krājkontā, gan arī ieguldīt, mēģinot to pavairot. Svarīgi sākt krāt laicīgi, jo mazas summas ilgtermiņā veido lielas summas.

Pateicoties zināšanām un tehnoloģiju attīstībai, cilvēka vidējais dzīves ilgums pasaulē arvien pieaug, un tas jūtams arī Latvijā. Vēl pirms 30 gadiem vidējais dzīves ilgums Latvijā bija zem 70 gadiem. Šobrīd tas pārsniedzis jau 75 gadus, arvien tuvojoties Rietumeiropas rādītājiem, kur tas ir virs 80 gadiem. Dzīves ilguma pagarināšanās nozīmē, ka vecumdienas veido arvien lielāku mūsu dzīves daļu un to, ka ar šo laikposmu arvien vairāk jārēķinās. Lai gan Latvijā, tāpat kā vairumā pasaules valstu, pastāv pensiju sistēma, tā ir ļoti atkarīga no dažādiem faktoriem: valsts finansiālās situācijas pensiju izmaksas brīdī, strādājošo un pensionāru īpatsvara, kā arī pat valsts politikas. Lai vecumdienas nebūtu jāpavada finansiālās grūtībās un, iespējams, pat nabadzībā, finanšu eksperti iesaka par tām domāt jau laikus un papildus valsts noteiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem veidot uzkrājumus arī pašam.

Kā var uzkrāt savām vecumdienām?

Valsts organizētajai pensiju sistēmai vajadzētu būt galvenajam veidam, kā uzkrāt naudu vecumdienām, tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka tiek maksāti visi nodokļi. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa vai patentmaksas maksātājiem pensijās tiek uzkrāts daudz mazāk nekā pilnu nodokļu maksātājiem.

Tomēr arī bez pensiju sistēmas pastāv dažādi uzkrāšanas veidi: piemēram, krājkonts, termiņnoguldījumi, ieguldījums nekustamajā īpašumā, ieguldījumi akcijās u.c. Runājot par uzkrājumu veidošanu, jāatceras, ka nepastāv pareiza un nepareiza krāšanas stratēģija. Vienīgais nepareizais lēmums ir neveidot uzkrājumus vispār – jāveido kaut vai minimāls uzkrājums, kas var kalpot kā drošības spilvens jebkurā dzīves situācijā.

Pensiju līmeņi Latvijā

Latvijā pensiju sistēma tiek organizēta trīs līmeņos ar vienkāršu principu: jo vairāk iemaksā, jo vairāk saņemsi pensijā. Dalība pensiju sistēmā ir obligāta ikvienam strādājošajam, un pašlaik pensijām automātiski tiek novirzīti 20% no strādājošo bruto algas: 14% aiziet pensiju 1. līmenī, savukārt 6% pensiju 2. līmenī. Pirmajā pensiju līmenī ieguldītais tiek samaksāts pašreizējo pensionāru pensijās. Savukārt 2. līmenī iemaksātais tiek fiksēts katra strādājošā kontā un ieguldīts attiecīgi pēc tā vēlmēm kādā no pensiju plāniem, kam ilgtermiņā vajadzētu nest peļņu. Pirms pensijas aprēķināšanas skatās uz abos līmeņos uzkrāto kopā.

Ja cilvēks vēlas iemaksāt vairāk savai pensijai, jāveido pensiju 3. līmenis, kas skaitās kā privātā pensija. Šeit iemaksāto apjomu var brīvi izvēlēties (kaut 10 eiro mēnesī) un arī brīvi pārtraukt maksājumus, ja mainās finansiālā situācija. Tomēr jārēķinās, ka pirms 55 gadu vecuma uzkrātais nebūs pieejams. Gan 2., gan 3. līmenī iemaksāto var mantot, tikai jāaizpilda iesniegums par vēlmi nodot uzkrāto mantojumā. Papildus infomācija par pensiju līmeņiem Latvijā pieejama Sortter blogā.

Uzkrājumi, krājkonti, termiņnoguldījumi

Papildus uzkrājumiem pensijas veidolā, populāri ir arī krāt naudu atsevišķā kontā. Šādi iekrātais gan netiek nekur ieguldīts, bet par uzkrāto parasti notiek procentu aprēķināšana – respektīvi, banka maksā par to, ka naudu turat krājkontā. Šie procenti gan pašlaik ir simboliski (0,01 – 0,1% vairumā lielo banku, bet līdz pat 2% mazākās bankās). Tomēr krājkonta lielākās priekšrocības ir iespēja uzkrāto turēt atsevišķi no ikdienas norēķinu konta satura un skaidri redzēt uzkrātā apjomu, kā arī iespēja ātri piekļūt uzkrājumam.

Ja nav nepieciešamības ātri piekļūt uzkrātajam, iespējams veidot arī termiņdepozītu, kur procentu likmes ir augstākas, taču nauda nav pieejama līdz pat termiņa beigām (vai arī piemēro soda naudu).

Citi peļņas veidi – uzņēmējdarbība, dividendes, nekustamais īpašums

Visi līdz šim minētie uzkrājumu veidi ir visai tradicionāli – ar zemu risku un zemu potenciālo peļņu. Ja ir gatavība uzņemties lielāku risku, cerot uz lielāku peļņu, iespējams ieguldīt savus iekrājumus arī kādā uzņēmumā, iegādājoties tā akcijas, vai nekustamajā īpašumā. Ja iegādāsities uzņēmuma akcijas, peļņa iespējama ne tikai no akciju vērtības kāpšanas, bet arī no uzņēmuma ikgadējām dividendēm (peļņa, ko izmaksā akcionāriem). Nekustamā īpašuma gadījumā iespējams to izīrēt, tādējādi veidojot pasīvos ienākumus, kas var turpināties arī vecumdienās. Turklāt nekustamā īpašuma vērtība tikai augs. Protams, iespējams arī vienkārši pašam sākt savu uzņēmējdarbību, sevis iekrāto investējot uzņēmuma attīstībā un tādējādi pašam strādājot pie iespējas uzkrāto pavairot.

Sortter – veids, kā salīdzināt krājkontus un termiņnoguldījumus

Tomēr, lai varētu domāt par pasīviem ienākumiem, naudas ieguldīšanu, uzņēmējdarbību vai arī vienkārši par labākām vecumdienām, pirmais solis ir pašam veidot uzkrājumu. Uzkrājumu var veidot gan ar mērķi naudu vēlāk ieguldīt, gan arī vienkārši vecumdienās uzkrāto notērēt papildus savai pensijai.

Tā, piemēram, 30 gadus katru mēnesi krājkontā uzkrājot 50 eiro (un nekur tos neieguldot), pensijas vecumā būs sakrāti jau 18 tūkstoši eiro. Tos varētu izmantot vasarnīcas iegādei, vai 15 gadus katru mēnesi saņemot par 100 eiro lielāku pensiju. Turklāt šīs summas (krājkonta saturs, pensiju līmeņos iemaksātais) ir mantojamas – tātad, ja uzkrājumu neiztērē, tas nonāk ģimenes locekļu rīcībā.

Lai noskaidrotu, kur ir pieejami labākie nosacījumi krājkontam un termiņnoguldījumiem (procentu likmes, nosacījumi par naudas izņemšanu utt.), tos iespējams kopīgi salīdzināt Sortter mājaslapā, krājkontu un termiņnoguldījumu apkopojumā. Svarīgi atcerēties, ka gandrīz vienmēr krājkonta izveide un uzturēšana ir bez maksas un krāt var pat, iemaksājot mazu summu, bet regulāri.

Kā ar krāšanu iet citiem?

 Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka 30% no Latvijas mājsaimniecību ir uzkrājušas pietiekami, lai bez ienākumiem varētu turpināt dzīvot vairāk nekā 3 mēnešus – daži pat vairāk nekā gadu. Tikpat lielai daļai nav uzkrājumu vispār, bet atlikušie 40% varētu izdzīvot vienu līdz trim mēnešiem. Finanšu eksperti norāda, ka neparedzētām situācijām ikvienai mājsaimniecībai būtu jāveido uzkrājums vismaz 3 mēnešu ienākumu apmērā. Bet, ja naudu atliek vecumdienām, vajadzētu uzkrāt vismaz pāris tūkstošus eiro. Tas nemaz nav tik grūti izdarāms pat ar mazu ikmēneša summu, ja krāj ilgtermiņā. Izveidots krājkonts visbiežāk ir pirmais solis iekrājumam.

Atpakaļ uz bloga sadaļu