Mājas būvniecība un iegāde - TOP 5 izplatītākie jautājumi

Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju (aptuveni 70%) mitinās dzīvokļos, sava māja ir daudzu sapnis un nākotnes cerība. Turklāt novērojams, ka augot valsts labklājības līmenim, arvien biežāk cilvēki no dzīvokļiem pāriet dzīvot uz privātmājām. Tas novērojams arī Latvijā, jo privātmājās dzīvojošo cilvēku skaits pēdējo 15 gadu laikā pieaudzis aptuveni par 1% (jeb 18 tūkstošiem cilvēku). Šis skaitlis arī turpinās pieaug, jo 2021. gada pirmajā pusē saņemtas vairāk nekā 1150 būvatļaujas privātmāju celtniecībai. Tas ir par 40% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.[1] Privātmājas iegāde vai celtniecība ir ekonomiski pamatojama, jo dzīve pilsētās kļūst arvien dārgāka un arī nekustamie īpašumi – dārgāki. Tāpēc nereti privātmāja var būt pat izdevīgāka nekā dzīvoklis vai dzīvokļa kredīts. Tomēr tad aktuāls kļūst jautājums: vai māju pirkt vai to būvēt pašam? Kāda ir atšķirība un kurā situācijā pieejams hipotekārais kredīts?

Par mājas būvniecību ar hipotekārā kredīta palīdzību vai par saviem līdzekļiem

Kredīts mājokļa iegādei pieejams abos gadījumos – gan tad, kad māju iecerēts celt, gan tad, kad to plānots iegādāties jau gatavu. Tomēr, māju būvējot pašam, aizņemšanās process ir sarežģītāks: ar aizdevēju jāsaskaņo mājas projekts, jāuzrāda būvniecības izmaksu tāmes un visu procesu, visdrīzāk, uzraudzīs aizdevēja nolīgts būvuzraugs. Tāpat celtniekiem samaksu veiks pats aizdevējs (vismaz banku gadījumā), to darot pa daļām. Bez zināmas saskaņošanas neiztiksiet arī tad, ja māju iecerēts celt par saviem resursiem. Tomēr šādā gadījumā saskaņošana būs jāveic vietējā būvvaldē.

Paši galvenie lēmumi gan saistīti ar loģistiku: kurā vietā māju vēlaties un kādu? Atbildes uz šiem jautājumiem būtu ļoti rūpīgi jāatrod jau laikus. Jo nekustamā īpašuma iegāde vai būvēšana patiešām ir ilgtermiņa lēmums, un tas nozīmē, ka uzceļot vai iegādājoties savu māju nepārdomātā vietā vai pēc slikta projekta, ļoti apgrūtināsiet savu dzīvi. Visbiežāk cilvēki ceļ aptuveni 160 kvadrātmetrus lielu ģimenes privātmāju ar 4 istabām. Tomēr katrai ģimeni plānojums ir atšķirīgs un jāatceras, ka katra kvadrātmetra būvniecības izmaksas ir vismaz 1000 eiro. Tāpat arī ilgtermiņā jārēķinās ar mājas apsildīšanu un citām uzturēšanas izmaksām (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis).

Arvien populārākas kļūst arī paneļu un moduļu mājas, kuru priekšrocība ir to cena un tas, ka namu var uzcelt ātri. Lai gan bieži sastopamies ar aizspriedumiem, šīs ēkas patiesībā paredzēts ekspluatēt līdz pat 100 gadu garumā. Tomēr šīm mājām nereti ir ventilācijas problēma, kā arī tās var izskatīties lētas – tas vēlāk var apgrūtināt pārdošanu. Tā kā šīs mājas ir lētākas, tad aizņemties nenāksies vairāk par summu, nekā būtu jāņem dzīvokļa kredīts.

Pieci aktuālākie jautājumi par mājas celtniecību

1. Ar ko jāsāk, domājot par mājas celtniecību?

Jāsāk ar plānošanu un savu iespēju apzināšanu. Tā kā maksimālais aizdevuma termiņš parasti ir 30 gadi, savukārt mājas vidējās celtniecības izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro, jārēķinās, ka hipotekārais kredīts būs ap 500 eiro mēnesī.  Iespējams, pat lielāks. Turklāt jāiegādājas arī zeme un, protams, māja jāiekārto, lai tajā varētu dzīvot. Visbiežāk ģimenēm, kas ceļ māju, ienākumi ir virs 2000 eiro mēnesī. Konkrētākiem aprēķiniem var noderēt Sortter hipotekārā kredīta kalkulators.

2. Kā izvēlēties būvniekus?

Šis ir ļoti grūts jautājums un visbiežāk jāpaļaujas uz labām atsauksmēm. Jāatceras arī, ka labiem un profesionāliem celtniekiem vienmēr būs daudz darba un arī izcenojums būs dārgāks. Tomēr gandrīz vēl svarīgāks par būvniekiem ir būvuzraugs, uz kura algošanas izmaksām nevajadzētu taupīt.

3. Vai ir ierobežojumi, ko bankas finansē un ko – nē?

Jā. Bankas bieži uzsver, ka kredīts mājokļa iegādei, tāpat kā kredīts dzīvoklim, ir pieejams visā Latvijā. Tomēr tās bieži atsakās finansēt īpašumus reģionos, kas atrodas īpaši tālu no galvaspilsētas vai reģionu centriem. Tāpat varētu būt grūtības saņemt aizdevumu arī netradicionāliem projektiem. Tomēr katrs gadījums ir individuāls un iespēju noskaidrošanai būtu nepieciešams konsultēties ar aizdevēju. Nebanku aizdevēji varētu būt pretimnākošāki, tomēr šādos gadījumos aizdevums parasti ir dārgāks. Tāpat jāatceras, ka bankas finansē līdz aptuveni 80-85% no mājokļa vērtības, un tas nozīmē, ka pašam jāsakrāj visai liela summa.

4. Vai pastāv valsts atbalsts privātmāju celtniecībai?

Jā. Tāpat kā dzīvokļa iegādei (kad tiek ņemts kredīts dzīvokļa iegādei), arī privātmājas celtniecības gadījumā pieejama, piemēram, ALTUM programma jaunajiem speciālistiem vai vecākiem. Tāpat pastāv BALSTS programma, kurā daudzbērnu ģimenēm (vismaz 3 bērni) iespējams saņemt līdz pat 12 tūkstošus eiro lielu subsīdiju.

5. Vai šis ir labs brīdis mājokļa celtniecībai?

Pandēmijas rezultātā ir augušas gan mājokļu cenas, gan mājokļu būvniecības izmaksas, un tas šo jautājumu padara visai sarežģītu. Lai gan prognozes liecina, ka celtniecības materiālu cenas nākotnē (ap 2023. gadu) varētu kristies, tāpat tiek pausts, ka mājokļu cenas turpinās augt. Tas savukārt nozīmē, ka arī jauno mājokļu cenas kāps. Tomēr vispareizāk būtu raudzīties uz alternatīvām. Ja alternatīva ir ilgtermiņā īrēt mājokli, jāatceras, ka šādā gadījumā īres maksa katru mēnesi būtībā tiek zaudēta un pat dzīvokļa kredīts (kas ņemts laika posmā, līdz tiek nolemts par mājas celtniecību vai krāts pirmajai iemaksai) ir veids, kā savu samaksāto naudu paturēt sev – jo tad dzīvokli iespējams pārdot.

Sortter kredītu salīdzināšana un ne tikai

Sortter divi galvenie darbības virzieni ir kredītu salīdzināšana, tostarp hipotekāro kredītu, un sabiedrības izglītošana finanšu, tostarp aizdevumu jautājumos. Sortter bezmaksas hipotekārā kredīta kalkulators ir viegls veids, kā noskaidrot izdevīgākos aizdevējus un to nosacījumus. Tāpat, regulāri lasot Sortter ekspertu finansiālos ieteikumus, iespējams samazināt savus ikmēneša tēriņus un izvairīties no  apkrāpšanas.

1. https://buvinzenierusavieniba.lv/sogad-izsniegts-vairak-buvatlauju-jaunu-privatmaju-buvniecibai/