Finanses
Vai kredītu var saņemt skaidrā naudā?
Iedzīvāji visā pasaulē arvien retāk izmanto skaidras naudas norēķinus, jo ar bankas karti vai mobilo lietotni to paveikt ir viegli un ērti. Bet šai situācijai ir arī otra puse – tāpat pieaug arī krāpniecības gadījumu apjoms, jo noziedznieki pielieto arvien komplicētākas un sarežģītākas tehnoloģijas, lai nozagtu naudu no sveša konta. Tāpēc arī bezskaidras naudas norēķinos jābūt tikpat piesardzīgiem vai pat vēl piesardzīgākiem, nekā rīkojoties ar skaidru naudu.
Maziem mērķiem – ātrie kredīti, lielākiem – patēriņa
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka 2021. gada 1. pusgadā iezīmējies būtisks licencēto patērētāju (nebanku) kreditētāju skaita samazinājums, bet to skaits tomēr ir pietiekami liels – dažādus, galvenokārt patēriņa un ātros kredītus joprojām izsniedz 46 uzņēmumi.
Vai kredīti tiek mantoti?
Cilvēka nāves gadījumā notiek pieteikšanās mantojumam un mantojuma sadale saskaņā ar likumdošanu. Tradicionāli šajā jomā ir daudz neskaidrību, jo īpaši, ja mirušais nav atstājis testamentu vai arī rodas domstarpības par mantojamo īpašumu. Iespējams tādas situācijas, kad mantinieki realizē, ka kopā ar materiālo ieguvumu tikuši arī pie kaut kā pilnīgi pretēja – pienākuma turpināt segt mirušā kredītsaistības.
Kā neapzināti iespējams sabojāt kredītvēsturi?
Kredītvēsture ir viens no aspektiem, kas ilgtermiņā būtiski ietekmē mūsu dzīvi, taču ikdienā par to parasti neaizdomājamies. Dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts, ka kredītvēsturi iespējams sabojāt, vien laicīgi neapmaksājot kredītus, taču tā nav taisnība. Šajā rakstā uzzināsiet, kāpēc kredītvēsture ir tik svarīga, un kā to iespējams sabojāt neapzināti.
Ko mainīs jaunā ES patēriņa kredīta direktīva?
Iedzīvotāju kreditēšanu, tostarp patēriņa kredīta izsniegšanas nosacījumus Eiropas Savienībā regulē gan ES, gan katras valsts pašas likumdošana. Abām iesaistītajām pusēm ir vienots mērķis – maksimāli pasargāt iedzīvotājus, vienlaikus ļaujot konkurencei noteikt galvenos nosacījumus un izcenojumu, pēc iespējas mazāk iejaucoties kredītu tirgū. Tomēr patlaban spēkā esošā direktīva ir izstrādāta pirms 13 gadiem, un tas nozīmē, ka tajā paustais vietām neatbilst reālajai situācijai. Tālab pašlaik top jauna direktīva, kas diktēs arī Latvijas kredītu tirgus nosacījumus.
