euribor
# Finanses

Atjaunināts:

Kristina Blaua

autors:

Kristīna Blaua

Sortter komanda

Kvalitāti pārbaudīja:

Laura Belska

Kvalitāti pārbaudīja

Euribor likmju kāpums turpinās; ko gaidīt kredītu tirgū?

Euribor ir saīsinājums no Euro Interbank Offered Rate. Euribor likmju pamatā ir procentu likmes, par kādām Eiropas bankas cita no citas aizņemas līdzekļus. Aprēķinā tiek izslēgti 15% augstāko un 15% zemāko no visām apkopotajām kotācijām. Atlikušās likmes tiek aprēķinātas kā vidējais lielums un noapaļotas līdz trim zīmēm aiz komata. Euribor nosaka un publicē katru dienu ap plkst. 11.00 pēc Centrāleiropas laika.

Kad tiek minēts Euribor, to bieži dēvē par vienīgo Euribor, it kā būtu tikai 1 Euribor procentu likme. Tas nav pareizi, jo patiesībā ir 5 dažādas Euribor likmes ar dažādiem termiņiem (līdz 2013. gada 1. novembrim bija 15 termiņi). Visu likmju pārskats atrodams sadaļā Euribor pašreizējās likmes.

Kāpēc kāpj EURIBOR likmes?

“Lai ierobežotu rekordaugsto inflāciju eirozonā un mazinātu riskus tautsaimniecībai, Eiropas Centrālā banka mazina savu atbalstu ekonomikai. Viens no atbalsta mazināšanas instrumentiem ir ECB pārziņā esošo procentu likmju paaugstināšana. Pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma 2022. gada gada 21. jūlijā lēma celt visas savas procentu likmes par 50 bāzes punktiem jeb 0,5 procentpunktiem, iezīmējot beigas ieilgušajam negatīvo likmju periodam," skaidrojusi skaidro Swedbank Latvija galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Kopš tā laika ECB procentu likmes ir cēlusi vēl divas reizes – katrā par 75 bāzes punktiem. Tā kā inflācija saglabājas augsta, prognozes rāda, ka eiro zonas centrālā banka procentu likmes paaugstinās arī 2023.gada sākumā. Tādējādi 2023.gada pavasarī ECB procentu likmes būs par aptuveni 1 procentpunktu augstākas nekā šobrīd.

Nodokļi, Euribor un inflācija - kā tas ietekmē patērētāju?

Kas jāzina par Euribor

Kā radās Euribor?

Euribor pirmo reizi tika publicēts 1998. gada 30. decembrī, un tā vērtība tika noteikta 1999. gada 4. janvārī. 1999. gada 1. janvāris bija diena, kad tika ieviests eiro kā valūta. Pirms tam pastāvēja daudzas iekšzemes atsauces likmes, piemēram, PIBOR Francijā un Fibor Vācijā.

Kas nosaka Euribor procentu likmju līmeni?

Tā kā Euribor likmju pamatā ir vienošanās starp daudzām Eiropas bankām, likmju līmeni vispirms nosaka piedāvājums un pieprasījums. Tomēr ir arī daži ārējie faktori, piemēram, tautsaimniecības izaugsme un inflācija, kas ietekmē likmju līmeni.

Kāpēc Euribor ir svarīgs?

Euribor likmes ir svarīgas, jo šīs likmes ir pamatā visu veidu finanšu produktu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, procentu likmju nākotnes līgumu, krājkontu un hipotēku kredītu, cenām vai procentu likmēm.

Kuras ir Eiropas paneļbankas?

Paneļbankas ir bankas, kuru darījumu apjoms eiro zonas naudas tirgos ir vislielākais. Panelis sastāv no bankām ar augstākās klases kredītspēju, augstiem ētikas standartiem un izcilu reputāciju. Visu paneļa banku pilnu sarakstu skatīt šeit.

Euribor un LIBOR

Euribor un LIBOR ir salīdzināmas bāzes likmes. Euribor ir vidējā starpbanku procentu likme, par kādu Eiropas bankas ir gatavas viena otrai izsniegt aizdevumus. LIBOR ir vidējā starpbanku procentu likme, par kādu izvēlētās bankas Londonas naudas tirgū ir gatavas aizdot viena otrai. Tāpat kā Euribor, arī LIBOR ir ar dažādiem termiņiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka LIBOR likmes ir dažādās valūtās.

Meklējat ātro kredītu? Salīdziniet visus piedāvājumus.

Speciālisti nobažījušies par ietekmi uz mājsaimniecībām

Euribor likmes attīstība rada bažas speciālistiem par šā pasākuma reālo ietekmi uz ģimenēm.

2022. gads nav bijis mierīgs laiks to ģimeņu budžetam, kuras arvien biežāk saskaras ar grūtībām pildīt savas finansiālās saistības, vienlaikus krasi samazinoties pirktspējai. Cenu un dzīves dārdzības pieaugums, palielinoties inflācijai, kuras pieaugošo un sistemātisko attīstību Eiropas Centrālā banka (ECB) cenšas ierobežot, paaugstinot atsauces likmes, īpaši Euribor likmi, ir izraisījis bažas un zināmu neticību speciālistu vidū, kuri uzskata, ka šādā veidā ģimenes tiek sodītas divās frontēs: faktisko tīro ienākumu zaudēšanā kopā ar fiksēto mēneša izdevumu vērtības pieaugumu.

Taču nav jēgas ignorēt realitāti, ko turpinās sarežģīt konflikts Ukrainā ar tā ietekmi uz pasaules ekonomiku, kura jau tā ir vāja un cenšas atgūties no spēcīgajām pandēmijas izraisītajām sekām, kas ilgtermiņā vēl nav noteiktas.

Šo ekonomisko satricinājumu vidū ir ģimenes, kas par katru cenu cenšas izpildīt savus pienākumus. Ja ECB šā otrā pusgada pasākumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu kaitīgo ietekmi, ko nekontrolēts inflācijas pieaugums radītu pasaules ekonomikai, tad ģimenēm tā ir ikdienas cīņa, lai nodrošinātu savu nākotni.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO, OECD)) uzskata, ka jau 2023. gadā procentu likmes sasniegs 4%. Ja tas notiks, hipotekāro kredītu maksājumi brutāli pieaugs, un Euribor likmes var sasniegt 5% līmeni, kā tas jau ir noticis iepriekš.

Šajā ziņā ECB prezidente Kristīna Lagarda turpina aizstāvēt to, ko viņa uzskata par ECB galveno misiju, kas ir ierakstīta Eiropas līgumos un kas ietver cenu stabilitātes garantēšanu.

Izmantojot šo pasākumu, Lagarda apgalvo, ka viņas mērķis nekādā gadījumā nav ierobežot vai samazināt ekonomikas izaugsmi, bet ir obligāti jāsamazina inflācija no pašreizējiem gandrīz 9% līdz 2%. Ņemot vērā izvirzīto un pieņemto mērķi, visu gaidas ir tikai par to, cik ļoti pieaugs procentu likmes, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šobrīd jau aizstāv prognozi, ka jau 2023. gadā procentu likmes varētu pieaugt līdz 4%: ECB "euro zonā saskaras ar sarežģītu vidi, ņemot vērā perspektīvas, ņemot vērā arvien plašāk izplatīto inflācijas spiedienu".

Kopš 1999. gada likmes 4% līmenī ir bijušas tikai divas reizes.

Ja OECD scenārijs piepildīsies, tā būs tikai trešā reize kopš 1999. gada, kad ECB noteikusi procentu likmes 4% līmenī. Pirmo reizi tas notika 2000. gadā, kad ECB jau gadu iepriekš sāka paaugstināt savu galveno pamatlikmi no 2.5% līdz 3%, un 2000. gada oktobrī likmes sasniedza 4.75%, saglabājoties virs 4% līdz 2001. gada septembrim.

Tā kā šobrīd ir vēl būtiskā salīdzināt izdevīgākās likmes dažādiem aizdevējiem, ļoti ērti visus piedāvājumus salīdzināt Sortter izveidotajā finanšu kalkulatorā. Savas iespējas atdot aizņēmumus un izvēlēties savām vajadzībām atbilstošākos risinājumus ir īpaši būtiskas! Jāņem vērā arī nerakstītais likums, ka finanšu saistībām nevajadzētu pārsniegt 40% no ikmēneša ienākumiem.

Kristina Blaua

autors

Kristīna Blaua

Kristīna Blaua. Mediju speciāliste, tulkotāja un publiciste, angļu filoloģijas maģistre; konsultē plašsaziņas līdzekļus darbībai digitālajā vidē, veido un analizē sociālo mediju saturu un kampaņas; palīdz radīt SEO atbilstošu saturu un izmantot digitālos rīkus tiešsaistes mediju un soctīklu vajadzībām.

Mēs pastāvīgi strādājam, lai mūsu rakstītais saturs būtu kvalitatīvs, aktuāls un interesants. Visa mūsu satura pamatā ir neatkarība, objektivitāte un zināšanas. Papildus mūsu profesionālajiem satura veidotājiem to regulāri pārbauda Sortter satura vadītājs, finanšu eksperti un mārketinga komanda.

Lasiet arī