Kas ir krājkonts?

Krājkonts, gluži tāpat kā norēķinu konts, ir konts bankā, tikai tas atvērts ar vienu konkrētu mērķi – iekrāt naudu. Savu norēķinu kontu tu izmanto ikdienā, galvenokārt maksājot par lietām un pakalpojumiem. Turpretī krājkonta princips ir tieši pretējs – netērēt. Krājkonts kalpo kā krājkasīte, kurā naudu ik pa laikam ieliec iekšā, bet ārā neņem, līdz pat esi sakrājis savam mērķim. Papildus tam notiek arī nelielu procentu aprēķināšana – banka maksā par to, ka tu pie viņiem krāj naudu. Jaunu krājkontu iespējams izveidot vairumā Latvijas banku(piemēram, “Swedbank”, “SEB”, “Citadele” u. c.), taču dažādās bankās atšķiras nosacījumi krājkonta atvēršanai un uzturēšanai.

Visbiežāk krājkontus cilvēki atver tad, kad izvirza kādu jaunu mērķi: sakrāt jaunai automašīnai, mājokļa remontam vai ceļojumam. Tomēr patiesībā krājkonta izveidei lielus mērķus nemaz nevajag. Konta izveide un uzturēšana parasti ir bez maksas. Savukārt pieeja sakrātajam ir nepārtraukta (banka jābrīdina pāris dienas pirms plānotās naudas izņemšanas no krājkonta). Krājkonts var būt lielisks veids, kā atturēties no liekas tērēšanas un krāt efektīvāk, jo vienmēr zini, cik daudz jau esi sakrājis. Tāpat, ja skaidru naudu krāj mājās, vienmēr pastāv zināms risks, ka ar to kaut kas notiks (kaut kur pazūd mantās vai pat naudu izmet laukā, notiek laupīšana, kaimiņi appludina dzīvokli utml.) Turpretī bankā tā ir pilnīgā drošībā!

Pastāv dažādi veidi, kā krājkontā krāt. Taču pats galvenais ir tas, ka nav noteiktas minimālās summas, kas tajā būtu jānoliek. Tie var būt 100 eiro katru mēnesī algas dienā, bet var būt arī 5 eiro, kad pagadās. Vairākas bankas piedāvā arī krājkontu papildināt “nejūtami”, piemēram, katru dienu pārskaitot uz krājkontu pāris eiro vai noapaļojot summas, kad tiek veikti maksājumi ar karti (piemēram, veikalā maksājot 4,43 eiro, summa tiek noapaļota uz 5 eiro un 57 centi tiek noguldīti krājkontā).

Arī krājkonta saturs pelna nelielu naudu – ja gada procentu likme ir 1% un krājkontā esi sakrājis jau 10,000 eiro, tad gada laikā nopelnīsi 100 eiro. Procentu likmes parasti aprēķina ik mēnesi un uzreiz ieskaita krājkontā vai arī norēķinu kontā. Tātad, krājkontā turot 10,000 eiro un pastāvot 1% likmei, ik mēnesi saņemsi aptuveni 8 eiro.

Uz krājkonta atvēršanu attiecas tie paši noteikumi, kādi tie ir norēķinu konta gadījumā: jābūt pierādāmai saistībai ar Latviju (pilsoņa vai nepilsoņa pase, vai pastāvīga uzturēšanās Latvijā). Papildus tam, lai atvērtu krājkontu, būs jāatver arī norēķinu konts; tātad tiksi pie diviem jauniem kontiem.

Pilngadības krājkonts ir veids, kā garantēt zināmu naudas summu savam bērnam, kad tas sasniegs 18 gadu vecumu. Līdzīgi krājkontam, arī pilngadības kontu var papildināt dažādos veidos, bet parasti tas ir ikmēneša maksājums, kas ilgtermiņā pārvēršas visai iespaidīgā summā. Šāda veida krājkonts ir piemērots cilvēkiem, kas domā uz priekšu un ir gatavi tam, ka krājkontā iekrātais nebūs pieejams līdz pat bērna pilngadībai. Nereti šādus krājkontus bankas piedāvā kopā ar dzīvības apdrošināšanu vienam no vecākiem. Tādējādi tas garantē noguldījumu turpinājumu arī tad, ja vecāki vairs nespēj krāt. Šādā gadījumā apdrošinātājs turpina iemaksāt noteiktās summas un, bērnam sasniedzot pilngadību, tas tiek, piemēram, pie iecerētajiem 10,000 eiro.

Tā kā pilngadības krājkonts ir ilgtermiņa krājkonts, ir ļoti svarīgi izpētīt nosacījumus – kāda ir procentu likme, cik bieži tā mainās, kur un kā banka var ieguldīt jūsu iekrājumus, kāda ir garantētā summa, kas tiks izmaksāta, kā arī citus noteikumus. Ja krājkonta līgums tiek slēgts uz vairāk nekā 10 gadiem, uz to attiecas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide, ar ko iespējams atgūt līdz pat 20% no iekrājumos novirzītā.

Krājkonts noderēs vienmēr, jo tajā vari krāt arī mazas summas, kas nejauks prātu, iekrātas norēķinu kontā. Tomēr krājkonts ir lielisks sākums arī lielāku mērķu piepildīšanai. Tā, piemēram, lai sakrātu mājokļa pirmajai iemaksai, sapņu ceļojumam vai pat bērna nākotnei. Arī nosakot vienkāršu mērķi: “Vēlos sakrāt 5000 eiro, lai man būtu drošības sajūta!”, to piepildīt būs daudz vieglāk, naudu krājot atsevišķā kontā. Tāpēc ka skaidri redzēsi, cik esi sakrājis, un nauda stāvēs atsevišķi. Papildus tam, kā jau minējām, nauda ir pilnīgā drošībā, jo uz krājkontu saturu līdz 100 tūkstošiem eiro attiecas valsts garantija. Tātad – ja kredītiestāde bankrotēs, pilnīgi viss iekrātais tiks izmaksāts no Noguldījumu garantijas fonda.

Domājot par krājkonta izveidi, jāpievērš uzmanība vairākām lietām – bankas noteiktajiem procentiem, termiņiem, kā arī iespējām krājkontā iemaksāt un noguldīto izņemt. Pats svarīgākais skaitlis ir procentu likme, kas var būt ļoti mainīga, jo to ietekmē dažādie procesi finanšu pasaulē.

Ja naudu vēlies krāt ilgtermiņā ar konkrētu mērķi, iesakām izvēlēties kontus ar mazāku fleksibilitāti, bet ar lielākiem procentiem. Savukārt, ja vēlies vienkārši krāt naudu un nezini, kad tā būs nepieciešama, pievērs uzmanību termiņam, kādā banka jābrīdina par naudas izņemšanu. Jo nebrīdinot banku, tā piemēros soda naudu (parasti 0,5-1% apmērā).

Lai veiksmīgi varētu salīdzināt plašo krājkontu piedāvājumu, ir iespējams izmantot dažādus salīdzināšanas portālus, piemēram Sortter. Sortter mājaslapā iespējams redzēt aktuālos krājkontu veidus, procentu likmes, kā arī banku svarīgākos nosacījumus. Sortter darbojas kā starpnieks, tāpēc ir īpaši svarīgi piedāvāt izdevīgāko un veiksmīgāko risinājumu.