Zemes iegāde Latvijas lauksaimniekiem
Viena no galvenajām jebkuras valsts vērtībām ir tās zeme. Bez tās valsts nebūtu nekas. Tieši tāpēc valstīs nereti nosaka dažādus ierobežojumus, kas neļauj tās zemi un īpašumus izpirkt ārzemniekiem, kuru rīcībā nereti ir lielāki finanšu resursi. Lai gan šādi likumi regulāri mainās, pamatprincips ir vienkāršs – valsts vēlētos, ka lielākā daļa zemes un īpašumu pieder tās pavalstniekiem, kuru starpā tad arī notiktu īpašumtiesību maiņa. Šī valsts nostāja ir īpaši būtiska, ja runa ir par lauksaimniecības zemi, jo tā primāri nosaka to, ka valsts iedzīvotājiem būs no kā pārtikt. Ja visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme piederētu ārzemniekiem, tie varētu diktēt pārtikas cenas pēc saviem ieskatiem.
Lauksaimniecības zeme Latvijā ir zeme, kas kadastrā apzīmēta kā lauksaimniecībai paredzēta teritorija un tādējādi tajā var nodarboties ar lauksaimniecību. Lauksaimniecība nevar notikt, piemēram, meža teritorijā. Lai gan šādas zemes apjoms mainās, 2018. gada beigās Latvijā bija 1,94 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes (30% Latvijas teritorijas). No tās aptuveni 67% ir aramzeme, ko regulāri apstrādā, parasti saskaņā ar augu maiņas shēmu. Pie aramzemes pieskaita sējumus, atklātā lauka stādu un dēstu platības un pat siltumnīcu platības. Visvairāk aramzemju ir Kurzemes un Zemgales reģionā, kur tā aizņem apmēram 80 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Atlikusī daļa ir pļavas un ganības.
Lauksaimniecības zeme Latvijā ir ļoti pieprasīta, un tas arī paaugstinājis tās cenu – pēdējo 8 gadu laikā cena kāpusi pat 2,5 reizes, labākajai zemei izdevīgās vietās sasniedzot pat 8000 eiro par hektāru. Tā kā ir liels pieprasījums, zemes iegāde var būt apgrūtināta, taču tālāk no Rīgas, īpaši Latgalē, lauksaimniecības zeme pieejama, maksā pat zem 1000 eiro hektārā.