Lauksaimniecības zemes iegāde un pārdošana

Zemes iegāde Latvijas lauksaimniekiem

Viena no galvenajām jebkuras valsts vērtībām ir tās zeme. Bez tās valsts nebūtu nekas. Tieši tāpēc valstīs nereti nosaka dažādus ierobežojumus, kas neļauj tās zemi un īpašumus izpirkt ārzemniekiem, kuru rīcībā nereti ir lielāki finanšu resursi. Lai gan šādi likumi regulāri mainās, pamatprincips ir vienkāršs – valsts vēlētos, ka lielākā daļa zemes un īpašumu pieder tās pavalstniekiem, kuru starpā tad arī notiktu īpašumtiesību maiņa. Šī valsts nostāja ir īpaši būtiska, ja runa ir par lauksaimniecības zemi, jo tā primāri nosaka to, ka valsts iedzīvotājiem būs no kā pārtikt. Ja visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme piederētu ārzemniekiem, tie varētu diktēt pārtikas cenas pēc saviem ieskatiem.

Lauksaimniecības zeme Latvijā ir zeme, kas kadastrā apzīmēta kā lauksaimniecībai paredzēta teritorija un tādējādi tajā var nodarboties ar lauksaimniecību. Lauksaimniecība nevar notikt, piemēram, meža teritorijā. Lai gan šādas zemes apjoms mainās, 2018. gada beigās Latvijā bija 1,94 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes (30% Latvijas teritorijas). No tās aptuveni 67% ir aramzeme, ko regulāri apstrādā, parasti saskaņā ar augu maiņas shēmu. Pie aramzemes pieskaita sējumus, atklātā lauka stādu un dēstu platības un pat siltumnīcu platības. Visvairāk aramzemju ir Kurzemes un Zemgales reģionā, kur tā aizņem apmēram 80 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Atlikusī daļa ir pļavas un ganības.

Lauksaimniecības zeme Latvijā ir ļoti pieprasīta, un tas arī paaugstinājis tās cenu – pēdējo 8 gadu laikā cena kāpusi pat 2,5 reizes, labākajai zemei izdevīgās vietās sasniedzot pat 8000 eiro par hektāru. Tā kā ir liels pieprasījums, zemes iegāde var būt apgrūtināta, taču tālāk no Rīgas, īpaši Latgalē, lauksaimniecības zeme pieejama, maksā pat zem 1000 eiro hektārā.

Zemes iegāde ārzemniekiem

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai un vēlāk arī OECD jeb Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijai, likumdevējs ir vairākas reizes mainījis nosacījumus par ārzemnieku tiesībām iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā. Pašlaik Latvijā lauksaimniecības zemi var iegādāties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu pilsoņi, kas saņēmuši dokumentu par latviešu valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka Latvijā aptuveni 15% no lauksaimniecībai paredzētās zemes pieder ārzemniekiem un tas ir viens no iemesliem kāpēc šāda veida zemes vērtība Latvijā ir kāpusi. Tomēr neraugoties uz acīmredzamo kāpumu, tā tik un tā ir lēta, ja salīdzina, piemēram, ar Vācijas lauksaimniecības zemes cenām, tāpēc parlaments regulāri maina nosacījumus ārzemnieku tiesībām iegādāties zemi Latvijā. Šīs tiesības noteiktas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un no tā izrietošajos Ministru Kabineta noteikumos “Par darījumiem ar lauksaimniecības zemi”. Tie ir galvenie dokumenti, kas regulē zemes iegādi, tostarp arī ārzemniekiem.

Darījumi ar lauksaimniecības zemi

Papildus jau minētajam likumam un MK noteikumiem, kas attiecināmi gan uz ārzemniekiem, gan uz Latvijas valstspiederīgajiem, jāņem vērā vēl kāds fakts. Jebkuru darījumu ar lauksaimniecības zemi, kas lielāka par 10 hektāriem fiziskai personai vai 5 hektāriem juridiskai personai, izskata arī vietējās pašvaldības organizēta komisija. Tā katru darījumu var apstiprināt vai arī atteikt. Katrai pašvaldībai ir izveidots savs nolikums šādiem darījumiem, pēc kura tad arī tā vadās. Vidējais lauksaimniecības lielums Latvijā ir 38,2 hektāri, un 2018. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 78,1 tūkstoši lauksaimniecību.

Lauksaimniecības zemes pirkšana

Ir vairāki kritēriji, kas nosaka zemes vērtību. Pats pirmais ir tās atrašanās vieta un tuvums gan infrastruktūrai, gan arī iespējamai ražas apstrādei un uzglabāšanai. Ierasts, ka lauksaimniecība ir izplatīta Zemgalē, kur ir radīta labvēlīga infrastruktūra un bāzējas daudzi pārstrādes uzņēmumi. Šajā novadā tad arī ir visaugstākā lauksaimniecības zemes cena, nereti pat divas vai trīs reizes augstāka nekā citur valstī. Zemes cenu ietekmē arī tās produktivitāte, kas tiek noteikta gan ballēs, gan septiņās kvalitātes grupās. Šī informācija tiek reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā. Jau minēts, ka vislētākā zeme ir Latgalē, tai seko Vidzeme, Kurzeme un beidzot arī Zemgale. Plašāku informāciju par zemes cenām un to vēsturisko vērtību var iegūt Valsts Zemes dienesta mājaslapā.

Papildus zemes iegādei iespējams arī to nomāt – un tas šobrīd ir īpaši populāri tieši Zemgalē, kur ir lielākā interese par lauksaimniecības zemes iegādi. Arī nomājot vai iznomājot lauksaimniecības zemi, jārēķinās ar pašvaldības atļaujas nepieciešamību. Centrālās Statistikas pārvaldes dati norāda, ka arī vidējā zemes nomas cena pēdējos 8 gados ir kāpusi vairāk nekā 2 reizes, Latvijā 2019. gadā pieaugot līdz 63,89 eiro par hektāru, bet Zemgalē sasniedzot pat 97,42 eiro par hektāru.

Jāņem vērā, ka katram individuālam īpašniekam Latvijā nedrīkst piederēt vairāk nekā 2000 hektāri lauksaimniecības zemes.

Lauksaimniecības zemes pārdošana

Tāpat kā zemi var pirkt, to var arī pārdot, un to var darīt ikviens, kura īpašumā ir šāda zeme. Visbiežāk lauksaimniecības zemi pārdod cilvēki, kas to ieguvuši mantojumā un nevēlas tajā veikt aktīvu darbību. Dažādi likumi valstī nosaka to, ka lauksaimniecības zeme ir jāizmanto un to, ka tā regulāri jāapstrādā, citādi var iestāties administratīvā atbildība un tikt uzlikts sods. 2018 .gadā nekopta lauksaimniecības zeme veidoja 11% no visas šādas zemes Latvijā, un valsts mērķis ir to samazināt līdz 5%. Jārēķinās, ka par šādas zemes pārdošanu var nākties maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli – vai nodoklis jāmaksā, ir atkarīgs no tā, kas un kam pārdod šādu zemi, un no iepriekšējām darbībām uz šīs zemes (piemēram, vai tas ir vienīgais nekustamais īpašums, vai uz zemes veikta saimnieciskā darbība u. c.). Izplatīti ir arī zemes fondi, tostarp valsts finanšu institūcijas “Altum” pārvaldītais Zemes fonds, kas iegādājas zemi no cilvēkiem, kas nevēlas to apsaimniekot, un tālāk parasti iznomā cilvēkiem, kas to vēlas apsaimniekot.

Protams, var arī zemi iznomāt, kā to dara ar aptuveni 25% Latvijas aramzemes, jo parasti pieprasītākajos reģionos nomai gatavi pieteikties pat 3-4 nomnieki. Tomēr jāatceras, ka šādus līgumus ieteicams neslēgt ilgtermiņā, jo zemes cena un tādējādi arī nomas cena strauji kāpj. Tāpat jāatceras, ka šie līgumi jāreģistrē pašvaldībā.

Kreditēšana un atbalsta programmas

Tāpat kā gandrīz jebkam, arī lauksaimniecības zemes iegādei ir pieejami kredīti. Tos izsniedz gan bankas, gan arī privāti aizdevēji (nebanku kredīti). Vairumā gadījumu šos kredītus uzskata par biznesa kredītiem, līdz ar to jābūt jau esošai lauksaimniecībai ar vismaz pāris gadu darbību, kuru tad aizdevējs izvērtē. Šeit gan novērojama individuāla pieeja, jo katru aizdevumu vērtē atsevišķi.

Izplatīts kredīts zemes iegādei ir arī valsts finanšu programmas “Altum” izsniegtais aizdevums. To iespējams saņemt līdz pat 430 tūkstošos eiro uz laika periodu līdz pat 30 gadiem. Pieteikties var visi esošie un jaunie lauksaimnieki ar noteiktiem ierobežojumiem (jābūt nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam; nav nodokļu parādu u. c.) – precīzāk ar tiem jāiepazīstas “Altum” mājaslapā. Šajā programmā nosacījumi gan regulāri mainās, jo to īsteno ar valsts atbalstu – piemēram, šobrīd zināms, ka šādi aizdevumi pieejami tikai līdz 2020. gada beigām.

Lai iegūtu aktuālo informāciju par aizdevumiem, iesakām izmantot Sortter kredītu kalkulatoru, kurā iespējams vienuviet redzēt visus tirgū pieejamos labākos finanšu risinājumus. Sortter sadarbojas ar aizdevējiem, tādējādi regulāri atjaunojot potenciālās procentu likmes un nosacījumus, ļaujot aizdevējam pašam tos salīdzināt un izvēlēties sev izdevīgāko. Tā kā lauksaimniecības zemes iegāde jau tā var radīt stresu, vismaz par sava aizdevuma izdevīgumu nebūs jāuztraucas!