Sieviete-ar-bernu

Ziniet savas tiesības. Par B lapu, minimālo darba algu un nodokļiem

Lai veiksmīgi veidotu attiecības darba tirgū, katram darba ņēmējam vajadzētu zināt ne tikai savus pienākumus, bet arī tiesības – kāds pabalsts pienākas slimības gadījumā, kā tiek noteikta minimālā alga, kādus nodokļus jāmaksā darba devējam un ar ko riskē aplokšņu algu saņēmēji.

Minimālā alga ir ļoti svarīgs, valsts noteikts samaksas lielums, no kā ir atkarīgi dažādi finansiālo aprēķinu aspekti. Tā nenozīmē tikai mazāko oficiāli noteikto mēneša samaksu, no tās izriet arī vairāki ar uzņēmējdarbību saistīti aprēķini. Tiek pieņemts, ka minimālajai algai vajadzētu būt 40% – 45% no vidējās darba samaksas valstī. 2021. gadā minimālā alga tika paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro, bet vidējā darba samaksa šobrīd sasniegusi 1143 eiro mēnesī. Minimālā alga nebija mainīta trīs gadus – kopš 2017. gada.

Minimālā darba alga un minimālā stundas likme

Diskutējot par 2022. gada valsts budžetu, tika iesniegti vairāki priekšlikumi par minimālās darba algas celšanu: izskanēja arī piedāvājums to paaugstināt līdz 630 eiro, kas būtu jau pieaugums par 200 eiro salīdzinājumā ar minimālo algu 2020. gadā. Oponenti norādīja, ka šāds solis varētu samazināt pieprasījumu pēc mazāk kvalificēta darbaspēka un palielināt bezdarbu, jo īpaši reģionos.

Jāatzīmē, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd minimālā darba alga ir augstāka:

  • 642 eiro Lietuvā;
  • 584 eiro Igaunijā.

Baltijas valstis vairākas reizes atpaliek no Eiropas līdera minimālās algas ziņā – Luksemburgas, kur tā ir 2201 eiro mēnesī. Jāatzīmē, ka Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Itālijā minimālā alga netiek oficiāli fiksēta. Šobrīd divdesmit vienā no 27 dalībvalstīm likumā noteikta minimālā alga, bet Zviedrijā ir spēkā tā saucamais kolektīvais līgums.

Tabula. Minimālās algas pieaugums 2021. gadā Eiropā, salīdzinot ar 2020. gadu

Avots: eurofound.eurupa.eu

ValstsMinimālā alga 2021. gadāPieaugums, salīdzinot ar 2020. gadu
Latvija500,- EUR16,3%
Slovēnija1024,- EUR8,9%
Polija2800,- PLN7,7%
Slovākija623,- EUR7,4%
Bulgārija650,- BGN6,4%
Lietuva642,- EUR5,8%
Portugāle665,- EUR4,7%
Horvātija4250,- HRK4,6%
Čehija15200 CZK4,1%
Ungārija167400 HUF4.0%
Rumānija2300 RON3,1%
Luksemburga2201,93 EUR2,8%
Nīderlande1684,8 EUR1,9%
Vācija9,5 EUR stundā1,6%
Malta181,08 EUR nedēļā1,0%
Francija1554.58 EUR1,0%
Īrija10,2 EUR stundā1,0%
Igaunija584 EUR0%
Grieķija650 EUR0%
Spānija950 EUR0%
Beļģija1625.72 EUR0%

Kādi nodokļi jāmaksā darba devējiem

Lai arī cilvēkiem bieži kontā ienākusī summa šķiet svarīgākais nosacījums, vērtējot darba devēju piedāvājumu, sabiedrība pakāpeniski kļūst arvien zinošāka par savām tiesībām arī nodokļu nomaksas jomā.

Sākot darbu komercuzņēmumā, darbiniekam vērts pārliecināties, vai darba devējs nomaksā par viņu visus likumdošanā noteiktos nodokļus – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī informācija, jo īpaši par sociālajiem maksājumiem, ir svarīga, jo no tiem ir atkarīgs pensijas apmērs, slimības pabalsts un citi pabalsti.

Darbiniekiem ir iespēja katru mēnesi sekot līdzi veiktajām iemaksāt, apmeklējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piedāvātos elektroniskos pakalpojumus un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Izmaiņas nodokļu regulējumā var tikt pieņemtas katru gadu, un tās ierasti stājas spēkā 1. janvārī, tāpēc ieteicams sekot līdzi jaunumiem. To, kādi nodokļi maksājami 2021. gadā, izklāstīts Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā “Nodokļu politika” publicētajā materiālā “Kādi normatīvie akti un to grozījumi stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra?”.

Lasiet mūsu blogā "Kā būvmateriālu cenas ietekmēs īpašumu tirgu?"

Kas ir B slimības lapa un kā to iesniegt

Noteikti katram strādājošam cilvēkam darba dzīves laikā gadījies saslimt un izmantot slimības lapu, tomēr daudzi, kam nav bijis nepieciešams finansiālais atbalsts slimības laikā ilgāku laiku, neaizdomājas par to, kā tiek segtas šīs izmaksas. Bet, iespējams, tieši, slimojot ilgāk vai tad, ja saslimis bērns, vēl svarīgāk kļūst tas, ka darba devējs maksājis visus nodokļus pienācīgā apjomā.

A lapa

Slimojot līdz desmit dienām, tiek izsniegta slimības lapa A, un šajā gadījumā slimības pabalstu maksā darba devējs. Gadījumā, ja slimība ievelkas ilgāk vai saslimis bērns, tiek izsniegta slimības lapa B.

B lapa

Ja slimības lapa B nepieciešama pašam darba ņēmējam, slimības pabalsta apjoms ir tieši atkarīgs no sociāli apdrošinātas personas statusa un no sociālās iemaksas, kas maksāta no oficiālās darba algas, jo slimības pabalstu izmaksā valsts ar VSAA starpniecību. Diemžēl ne vienmēr slimības lapu B, ja tā ir izsniegta, valsts apmaksās.

  • Piemēram, ja pirms tam ilgstoši nav strādāts vai darba attiecības nodibinātas neilgi pirms saslimšanas, valsts, vērtējot tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu, ņems vērā tā saukto kvalifikācijas periodu. Slimības pabalstu izmaksās, ja par personu ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējā pusgada periodā pirms tā mēneša, kad cilvēks saslima, vai ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir veiktas ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
  • Ja saslimis bērns un viņam nepieciešama kopšana, slimības lapa B vienmēr tiks apmaksāta neatkarīgi no perioda, cik ilgi un vai vispār ir maksātas sociālās iemaksas. Jāsaprot, ka B lapas garantētā pabalsta apjoma aprēķins ir visai sarežģīts un atšķirīgs dažādām darba ņēmēju kategorijām.

Darbnespējas lapu izsniegšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 152.

Sortter medijos

City24DienaBallitesDienas biznessDelfiTravelblog logoSanta1188 logoFromMe

Aplokšņu algas – vienmēr augsts risks

Lai pēc iespējas izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, darba ņēmējam maksimāli jāseko līdzi, ka par viņu likumā paredzētajā kārtībā tiek nomaksāti nodokļi. Oficiāli ienākumi ne tikai ļaus saņemt pienācīgu pabalstu darbnespējas gadījumā, uzlabos pensijas kapitāla stāvokli, bet arī ļaus ērtāk un izdevīgāk vajadzības gadījumā iegūt papildu finanšu līdzekļus gan ikdienišķās, gan neparedzētās situācijās.

Daudzas finanšu iestādes ievērojami ievērojami labvēlīgāk izturas pret klientiem ar augstākiem oficiālajiem ienākumiem un ilgāku darba stāžu kādā darbavietā, jo tas nozīmē, ka arī pārejošas darbnespējas gadījumā cilvēks spēs pildīt savas saistības, tādējādi līgumiskās attiecības būs mazāk riskantas. Dažādus piedāvājumus vienmēr iespējams salīdzināt Sortter izveidotajā ērtajā finanšu salīdzināšanas platformā.

Vērts zināt, ka, meklējot finanšu līdzekļus arī dažādām ar veselības atgūšanu vai uzlabošanu saistītām vajadzībām, vienmēr rūpīgi jāizvērtē savs finansiālais stāvoklis un jāsalīdzina dažādi aizdevumu piedāvājumi, lai izvēlētos sev izdevīgāko un piemērotāko.

Sortter – palīgs finanšu pakalpojumu salīdzināšanai

Gadījumos, kad nepieciešams kāds no finanšu pakalpojumiem, ir svarīgi salīdzināt vairāku banku vai nebanku aizdevēju piedāvājumu, lai saprastu, kurš no tiem ir izdevīgākais. Šādu opciju piedāvā Sortter – platforma, kurā bez maksas salīdzināt gan dažādus kredītus, gan norēķinu karteskrājkontus un mobilos maciņus.