Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kāds pērn bija iedzīvotāju uzkrājumu līmenis Latvijā?

Pandēmijas ietekmē visu aizvadīto 2020. gadu un arī šā gada pirmajos mēnešos turpināja samazināties mazumtirdzniecības patēriņš, bet iedzīvotāju uzkrājumi pakāpeniski un stabili pieauga. Tas izskaidrojams gan ar ierobežotajām tēriņu iespējām, gan bažām par nākotni, kas mudināja uzkrāt vairāk, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārtikt no uzkrājumiem.

Latvijā kļūst arvien mazāk iedzīvotāju, kuriem nav nekādu uzkrājumu, kas daļēji izskaidrojams ar ieilgušo pandēmiju, kas saasina bažas par nākotni. Lielākā daļa uzkrājumu tiek glabāti bankās vai skaidrā naudā, lai tos vajadzības gadījumā varētu ātri izmantot.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis beidzamajos desmit gados turpina stabili pieaugt, bet jo īpaši izteikti tas vērojams beidzamajā laikā – tik straujš uzkrājumu pieaugums kā aizvadītā gada vasarā vēl nebija piedzīvots. Šajā rakstā pastāstīsim, vai ir un kāpēc ir izdevīgi izmantot krājkontus un noguldījumu kontus brīvo finanšu līdzekļu uzkrāšanai.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju veido uzkrājumus

Arvien mazāk kļūst cilvēku, kuriem uzkrājumu nav vispār – 2020. gadā uzkrājumi bija 64,8% mājsaimniecību, bet 35,2% uzkrājumu nebija vispār, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā trīs mēnešus, bet 29,2 % – trīs mēnešus vai ilgāk.

Saglabājoties stingriem ierobežojumiem tirdzniecībā un pakalpojumu jomā, uzkrājumi turpina pieaugt arī šogad. Kā liecina Latvijas Bankas dati, februārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2020. gadā, kopumā Latvijas komercbanku piesaistīto mājsaimniecību noguldījumu apjoms sasniedza 8,57 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 14,9%.

Iedzīvotāju finansiālo līdzekļu atlikums bankas kontā uz dienas beigām gada laikā palielinājās par 27,9%, sasniedzot 7,42 miljardus eiro. Savukārt pārējie noguldījumi, tostarp mājsaimniecību noguldījumi uz noteiktu termiņu un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu sarukuši attiecīgi par 28,5% un 32,3%. Var secināt, ka iedzīvotāju rīcībā šobrīd ir vairāk līdzekļu, kurs varētu novirzīt gan patēriņam, gan nākotnes drošības veidošanai.

Kā liecina “Swedbank” Finanšu institūta aptaujas dati, 67% cilvēku piekrīt apgalvojumam, ka vismaz 10% ienākumu varētu tērēt apdomīgāk, lai arī divas trešdaļas aptaujāto kā iemeslu uzkrājumu neveidošanai min nepietiekamus ienākumus. Kā rāda šīs aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74% iedzīvotāju – jau izveidotas finanšu rezerves. Tiesa, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, Latvijas iedzīvotāji pagaidām ir kūtrākie krājēji: Lietuvā 77% iedzīvotāju ir izveidoti uzkrājumi, bet Igaunijā tādu ir 82%.

Tādējādi var secināt, ka lielākā daļa uzkrājumu veidotāju joprojām brīvos līdzekļus glabā bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, nevis izvēlas dažādus krājkontus vai noguldījumu instrumentus, kas ļauj ne tikai uzkrāt, bet arī nopelnīt papildu naudu noguldījuma procentos.

Krājkonti un termiņdepozīti jeb noguldījumi uz fiksētu termiņu atšķiras atkarībā no izvēlētā noguldījuma veida, termiņa un finanšu iestādes piedāvājuma.

Krājkonts piedāvā daudzveidīgas iespējas

Daudzi finanšu pakalpojumu sniedzēji piedāvā atvērt un uzturēt krājkontu bez maksas, turklāt uzkrāt iespējams arī mazas naudas summas. Tā kā jūs jebkurā brīdī varat noņemt visus līdzekļus no šiem kontiem, banka tos nevar izmantot kā ilgtermiņa finanšu instrumentu, tāpēc krājkontu ienesīgums ir neliels. Uzziniet plašāk par ieguvumiem, atverot krājkontu, Sortter rakstā .

Konta izveide un uzturēšana pie vairākiem pakalpojuma sniedzējiem ir bez maksas, un krāt iespējams pat mazas summas. Dažas finanšu iestādes neprasa uzreiz ieguldīt kādu noteiktu summu, kamēr citām tā ir minimāla, piemēram, 15 eiro.

Uzkrājumus veidot iespējams dažādiem mērķiem, piemēram, lielākam pirkumam, bērnu vai savai izglītībai, tālākiem ceļojumiem vai vienkārši lielākai drošībai nākotnē, lai steidzami nenāktos domāt par kredītu. Jāatceras, ka arī krājkontam saskaņā ar likumdošanu ir nodrošināta valsts garantija 100 tūkstošu eiro apmērā.

Krājkontu veidi var būt dažādi un tos katrs var izvēlēties atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām:

  • Krājkonts. Izvēloties sev piemērotāko, rūpīgi jāiepazīstas ar bankas noteikumiem, kas var visai būtiski atšķirties. Piemēram, “SEB Banka” piedāvā novirzīt uz krājkontu visu summu, kas pārsniedz norēķinu kontā paredzēto apjomu, “DNB” krājkontu var papildināt pat no bankomāta, bet “Swedbank” krājkonts piedāvā iespēju noapaļot savus ikdienas maksājumus, atlikumu pārskaitot krājkontā (piemēram, ja veikalā samaksājiet 4,53 eiro, no konta tiek novilkti 5 eiro, bet 47 centi – ieskaitīti “Swedbank” krājkontā).
  • Pilngadības krājkonts. Pilngadības krājkonts paredzēts naudas uzkrāšanai bērna vajadzībām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tas ir īpaši pievilcīgs ne tikai kā atbalsts pieaugušā dzīves uzsākšanai, bet arī nodrošina augstus procentus, jo tiek veidots kā ilgtermiņa noguldījums.
  • Citi krājkontu veidi. Bankas piedāvā arī citādus krājkontu veidus, kas parasti saistīti ar stingrākiem naudas izņemšanas noteikumiem un augstākiem peļņas procentiem nekā ierastie. Parasti, izņemot naudu no krājkonta, banku jābrīdina no trīs līdz 30 dienām iepriekš, taču noteiktumi var atšķirties.

Termiņdepozīts drošai glabāšanai un peļņai

Ja jau uzkrāta vai nopelnīta lielāka naudas summa, kuru gribētos saglabāt konkrētam mērķim vai tālākai nākotnei, laba iespēja ir termiņdepozīts. Noguldījumi termiņdepozītā parasti ir uz ilgāku laiku un augstākiem peļņas procentiem. Atšķirībā no krājkonta termiņdepozītu nevar papildināt, un, izņemot naudu pirms noteiktā laika, tiek aprēķināti soda procenti aptuveni 1% apmērā no noguldītās summas.

Tātad krājkonts ir piemērots pakāpeniskai līdzekļu uzkrāšanai, kamēr termiņdepozīts ir naudas noguldīšana uz ilgāku laiku, ja nav paredzēts to izmantot līdz noteiktam termiņam. Krājkonta procentu aprēķināšanas nosacījumi ir nemainīgi – likme netiek mainīta neatkarīgi no līdzekļu glabāšanas perioda, naudas daudzuma kontā, ieņēmumu un izdevumu operāciju biežuma.

Kas izdevīgāks – krājkonts vai depozīts?

Viss atkarīgs no jūsu mērķiem un uzticības bankai uz ilgāku laiku. Bankas šobrīd piedāvā elastīgus naudas izvietošanas nosacījumus krājkontos, tostarp ar mainīgu vai paaugstinātu fiksētu likmi, procentu aprēķināšanu veicot katru dienu.  Iespējams, ienākumi no krājkonta un noguldījuma būs aptuveni vienāds, ja neplānojat tērēt šos līdzekļus. Bet jāsaprot, ka depozītam vajadzīga noteikta sākuma summa, kamēr krājkontu daži finanšu pakalpojumu sniedzēji atver pat bez pirmās iemaksas.

Tātad, ja jums ir nauda vairāku desmitu tūkstošu apmērā , kas jums nav vajadzīgi gada laikā, tad to labāk investēt vai noguldīt. Vairāk par investīciju veidiem, P2P kreditēšanu un pūļa finansējumu lasiet Sortter rakstā "P2P lending un pūļa finansējums". Ja nevēlaties investēt un pakļauties riskiem, tad labākā izvēle būs termiņdepozīts. Krājkonts vairāk piemērots pastāvīgai uzkrājumu vai “drošības spilvena” veidošanai no pastāvīgajiem ienākumiem. Jāatceras, ka gan krājkonta, gan termiņdepozīta peļņas procenti ir salīdzinoši zemi, kas ļaus pelnīt tikai no lielām noguldījuma summām, taču peļņas garantija ir 100%, atšķirībā no dažādām investīcijām.

Iespējams paralēli atvērt gan krājkontu, gan termiņdepozīta kontu; tiem ir savi rekvizīti, un tie nav saistīti ar jūsu maksājumu kartēm. Pat tad, ja kartes dati ir apdraudēti, līdzekļi šajos kontos ir drošībā!

Atpakaļ uz bloga sadaļu