Kā atvērt uzkrājumu kontu?

Vai esi domājis par naudas krāšanu? Gan jau esi pamanījis, ka norēķinu kontā ir grūti veikt uzkrājumus, jo nav viegli izsekot sakrātajai summai un kontā pieejamā nauda tā vien mudina to tērēt. Krājkonts, tāpat kā tradicionālā “cūciņas” krājkasīte, ļauj naudu krāt atsevišķi no ikdienas izdevumiem un atturēties no impulsīviem pirkumiem. Protams, krājkonts var būt arī sākums lielāka mērķa īstenošanai – piemēram, sava mājokļa iegādei, jaunām mēbelēm, automašīnai vai bērna studiju maksai. Atšķirībā no skaidras naudas krāšanas mājās, krājkonta saturs ir pilnīgā drošībā, jo uz Latvijā reģistrētiem kontiem attiecas valsts garantija par summu līdz 100 tūkstošiem eiro. Tā, piemēram, ja banka zaudēs savu maksātspēju, tavs krājkonta saturs nekur nepazudīs un to varēsi saņemt caur Garantiju fondu, kurā visas Latvijā reģistrētās bankas kā garantiju regulāri iemaksā nelielu procentu savas peļņas. Tātad – bankā krātā nauda ir lielākā drošībā nekā “cūciņā” iemestā. Papildu tam, bankas par noguldījumiem maksā arī nelielas procentu likmes.

Kas ir krājkonts?

Krājkonts ir atsevišķs bankas konts, kas izveidots ar mērķi krāt naudu. Krājkontus cilvēki veido dažādu iemeslu dēļ – kāds vēlas sakrāt pirmajai iemaksai mājoklim, kāds – vecumdienām vai bērna nākotnei. Cits ar krājkonta izveidi cenšas atturēties no pārlieku lielas tērēšanās. Pretēji bieži izplatītajam viedoklim, krājkonta uzturēšanai nav nepieciešami lieli ieguldījumi vai ikmēneša summa – piemēram, ja vēlies reizi pa 2 mēnešiem krājkontā pārskaitīt 10 eiro, vari darīt arī tā. Vēl viens iemesls naudas krāšanai bankā ir tas, ka par noguldījumiem tiek piemērotas procentu likmes. Tās gan ir mainīgas un atkarīgas no daudziem apstākļiem: finanšu situācijas pasaulē, valūtu stabilitātes un valūtu kursiem, kā no arī katras bankas individuāli. Pašlaik Eiropas bankām ļoti izdevīgi ir pieejami resursi no Eiropas Centrālās Bankas, tāpēc privātpersonu noguldījumiem (tostarp krājkontiem un termiņdepozītiem) tās piedāvā ļoti mazas procentu likmes. Taču situācija jebkurā brīdī var mainīties un, piemēram, pēc gada procentu likmes var kāpt.

Kādi ir krājkontu veidi?

Divi izplatītākie krājkontu veidi ir vienkāršais krājkonts un pilngadības krājkonts.

Pilngadības krājkonts

Pilngadības krājkontu noformē uz bērna vārda, un, sākot ar tā atvēršanas brīdi, tas ir nepilngadīgā bērna īpašumā. Līdz konta īpašnieka pilngadības sasniegšanai iespējas rīkoties ar konta saturu ir ierobežotas pat vecākiem, kuri būtībā var tikai iemaksāt kontā, nevis naudu izņemt (to iespējams tikai īpašos gadījumos). Šāda veida krājkonts ir populārs tajās ģimenēs, kurās bērniem māca patstāvību un finanšu pratību. Iekrātais var kalpot kā pirmā iemaksa jaunieša mājoklim, tāpat to var izmantot automašīnas iegādei vai, piemēram, maksai par studijām. 

Vienkāršais krājkonts

Tajā pašā laikā vienkāršo krājkontu tā īpašnieks atver uz sava vārda un tā saturs ir pieejams jebkurā brīdī – tomēr jārēķinās, ka banka laikus (parasti 3–5 dienas iepriekš) jāinformē par vēlmi krājkontu tukšot, lai izvairītos no iespējamās soda naudas (parasti 0,5–1% no summas). Dažādas bankas piedāvā dažādus krājkonta papildināšanas risinājumus un iespējas – piemēram, katru mēnesi konkrētā dienā uz krājkontu pārskaitīt norādītu summu, “noapaļot” visus savus kredītkartes maksājumus un starpību pārskaitīt uz krājkontu, kā arī uz krājkontu pārvirzīt visas summas, kas pārsniedz norēķinu kontā paredzēto maksimālo. Protams, var izvēlēties arī automātiski neskaitīt neko un krājkontā krāt neregulāras summas. Tāpat pastāv iespēja krājkontu izveidot konkrētam mērķim – piemēram, lai sakrātu 2000 eiro.

Kā izvēlēties piemērotāko kontu?

Ja mērķis ir vienkārši krāt naudu, ieteicams painteresēties, vai par konta apkalpošanu banka neprasa samaksu – parasti krājkonta izveide, apkalpošana un uzturēšana ir bez maksas. Uzmanību vajadzētu pievērst arī termiņam, kādā bankai jāziņo par to, ka vēlies savu krājkontu tukšot. Atsevišķas bankas (piemēram, “Citadele”) piedāvā lielākus procentu maksājumus krājkontiem, kuru noteikumi paredz, ka banka jābrīdina krietni ilgāku laiku pirms izmaksas (Krājkonts+). Un, protams, jāinteresējas arī par bankas piedāvātajiem procentiem. Jau minējām, ka patlaban piedāvātie procenti ir vēsturiski viszemākajā līmenī, taču pēc gada tā varbūt vairs nebūs. 

Kā Sortter palīdz atrast piemērotāko krājkontu?

Bankas piedāvā dažādus nosacījumus krājkonta izveidei: atšķiras gan procentu likmes, gan citi nosacījumi, piemēram, termiņš vai soda procenti. Lai tev nebūtu jāmeklē un jāsalīdzina visi banku piedāvājumi, Sortter to ir izdarījis tavā vietā. Sortter cenšas regulāri atjaunināt Latvijas banku krājkontu piedāvājumus un nosacījumus, tos piedāvājot apkopotā veidā. Izmantojot Sortter mājaslapu, tu ietaupīsi laiku un tā vietā, lai salīdzinātu katru piedāvājumu atsevišķi.

Kas nepieciešams lai atvērtu krājkontu?

 Principā krājkonts neatšķiras no norēķinu konta, tāpēc arī atvēršanas nosacījumi ir tādi paši. Ja bankā, kurā vēlies veidot krājkontu, tev jau ir konts, tad viss ir vienkārši – visdrīzāk, varēsi kontu atvērt un līgumu par jauno kontu parakstīt internetbankā. Savukārt, ja tev nav konta konkrētajā bankā, vispirms būs jāatver norēķinu konts. Ir tikai divi nosacījumi konta atvēršanai: tev jābūt vecākam par 16 gadiem un jāspēj pierādīt saistība ar Latviju – tātad jābūt vai nu Latvijas pilsonim, nepilsonim vai arī pastāvīgam valsts iedzīvotājam. Ja tev ir vairāk nekā 16 gadu un Latvijā izdota pase, tad daļā banku vari kontu atvērt pat attālināti – viss, kas nepieciešams, ir ar videozvana palīdzību sazināties ar bankas pārstāvi, kas pārliecināsies par tavu identitāti. Bankās, kurās nepiedāvā šādu iespēju, pirmā konta izveidei vajadzēs doties uz kredītiestādi. Tāpat uz banku, kopā ar vecākiem, būs jādodas, ja esi jaunāks par 16 gadiem.

Kas man jāzina par uzkrājumu procentiem?

Par krājkontos noguldīto naudu bankas parasti maksā nelielus procentus, tomēr tie ir mazāki nekā termiņdepozītiem. Procentu aprēķināšana notiek ik mēnesi un, ja vēlies, pēc aprēķināšanas tos vari uzreiz saņemt savā norēķinu kontā. Tāpat procenti var palikt tavā krājkontā, lai nedaudz palielinātu uzkrājuma summu. Procentu apjoms atkarīgs no krājkonta valūtas un nosacījumiem – piemēram, eiro valūtā patlaban lielākā daļa Latvijas lielo banku noteikusi likmi 0,05%, bet ASV dolāriem – 0,1%. Raksturīgi, ka mazākās bankās bieži var novērot lielākas procentu likmes.