Attīstoties tehnoloģijām un iepirkšanās iespēj ām, mainās arī patērētājs un tā paradumi. Arvien vairāk tiek izmantota iespēja norēķināties attālināti, bezkontaktā vai ar digitālajām tehnoloģijām. Cik šobrīd strauji mainās skaidras naudas izmantošana apritē un vai droši varam paļauties un tehnoloģiju drošību? Vai mums pašiem ir jāspēj būt modriem un zinošiem iepērkoties internetā vai bezkontaktā?
Interneta pirmsākumi meklējami 1969. gadā, kad tika radīts pirmais APARNET tīkls no kā vēlāk pilnvērtīgi attīstījās internets. Šodien internets pilda komunikatīvo un praktisko lomu gandrīz it visā - savstarpējā saziņā, banku darījumos, drošības sistēmās un pat e-komercijā.
2021. gada Gemius e-komercijas pētījumā noskaidrots, ka pēdējā pusgada laikā pirkumus internetā veikuši aptuveni 85 % aptaujāto Latvijā, turpretim pasaules apjomā internetā iepērkas 27.2 % no visiem iedzīvotājiem.
Pēdējie divi gadi pasaulē nesušas lielas sociālas pārmaiņas - mainīāsa socializēšanās, kā arī iepirkšanās paradumi. Ja līdz šim patērētāju iepirkšanās internetā pieauga stabili, tad tieši pandēmijas laiks veica rekordaugstu lēcienu e-komercijas izaugsmē. Piemēram, pārtikas nozare ir piedzīvojusi izteiktas pārmaiņas - strauji attīstījās piegāde mājās, un cilvēki arvien vairāk pierada mazāk laika pavadīt veikalos klātienē.
2020. gada Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka interneta vidē Latvijā iepirkās 62.8 % iedzīvotāju, kas ir par 9 % vairāk nekā 2019. gadā.
Ņemot vērā šo arvien straujo interneta lietošanas paradumu, esam apkopojuši 5 ieteikumus drošākiem un izdevīgākiem pirkumiem internetā.
E-komercija internetā nozīmē ne mazāk lielu atbildību no pārdevēju puses, kā tas ir pārdodot preces klātienē, bet tikpat nozīmīgi ir arī pircējam pārzināt savas tiesības un pienākumus, kā arī to, kam būtu jāpievērš uzmanība.
Normatīvajos aktos iepirkšanās internetā tiek formulēta kā distances līguma slēgšana, proti, slēdzot līgumu, abas puses ir klāt neesošas. Pērkot attālināti, pircējam nav iespēja preci pārbaudīt vai izvērtēt tās kvalitāti, tāpēc, lai būtu pasargāts pircējs, pastāv vairāki nosacījumi, kas valstiskā līmenī jāņem vērā pārdevējiem.
Pirms pirkuma veikšanas pircējam jāiepazīstas ar internetā izvietoto piedāvājumu, kā arī jābūt drošam par interneta mājas lapas patiesumu. Iesakām nekad nepirkt preces vai pakalpojumus no mājas lapām, kuras ir šaubīga noformējuma, ar drukas kļūdām vai kurā nav atrodama kontaktinformācija. Dažkārt ir vērts pameklēt atsauksmes vai papildu informāciju par attiecīgo interneta vietni, un, ja tā rada jebkādas šaubas, - izvairīties no iepirkšanās tajā.
Pirms pirkuma veikšanas rūpīgi jāiepazīstas ar līguma nosacījumiem, kas ietver piegādes izpildes laiku un kārtību, vai preces atgriešanas iespējas. Saņemot preci, pircēja pienākums ir pārliecināties, vai saņemtā prece nav bojāta un ir darba kārtībā. Mēdz būt situācijas, kad prece ir bojāta tieši piegādes laikā, tāpēc pircējam ir tiesības to nepieņemt un sūtīt atpakaļ pārdevējam. Situācijas, kurā pircējs pieņem bojātu preci, pārdevēji to lielākoties apstrīd, jo nav tehniski pierādāms, kura no pusēm preci ir bojājusi. Praksē šādi strīdi praktiski ir neatrisināmi, ja vien pārdevējs neizvēlas iet “klientam vienmēr taisnība” ceļu.
Veicot pirkumu internetā, patērētājam ir tiesības no preces atteikties. Latvijā pircējs no preces var atteikties 14 dienu laikā, ārvalstu interneta veikalos pirktām precēm atteikuma dienu skaits var atšķirties, piemēram, Austrijā tās ir 7 darba dienas, bet Beļģijā 14 kalendārās dienas. Atsakoties no preces, pircējam vispirms ir jāsazinās ar konkrēto pārdevēju vai jāizmanto atteikuma veidlapa. Ja tomēr pārdevējs neliekas ne zinis par pretenziju, pircējs var vērsties Eiropas patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia - www.ecclatvia.lv), aizpildot sūdzību interneta vietnē. Tālāk informācija tiek nodota Eiropas patērētāju centrā.
Ja prece ir iegādāta kādā no trešās pasaules valsts interneta veikaliem, piemēram, ASV, Kanāda, Japāna, Ķīna, tad šo valstu atteikuma strīdus risina pārrobežu portāls www.econsumer.gov.
Latvijā pircēju tiesības aizstāv Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Mūsdienās, kad iepirkšanās internetā ir pašsaprotama lieta, būtiski, lai arī pārdevējs iet laikam līdzi un nodrošina klientam drošu maksāšanas iespēju. Visbiežāk mājas lapā ir starptautiskā norāde “Verified by VISA” un “MasterCard SecureCode”, apliecinot drošus karšu maksājumus internetā. Nekādā gadījumā nedrīkst veikt maksājumu, ja maksāšana aizved uz apšaubām papildu lapām.
Tāpat arī nevajadzētu veikt maksājumu interneta veikalā, ja tā adrese ir apšaubāma un pati lapa raisa uzmanību. Lai pārbaudītu lapas drošību, iesakām izmantot vietni www.who.is, kur ievadot konkrētās web lapas nosaukumu, parādās visa svarīgākā informācija. Tāpat var arī meklēt atsauksmes Google.com meklētājā.
Krāpnieciskām vietnēm bieži vien raksturīgas ir tieši divas izteiktas pazīmes, proti, vietnes domēns mēdz būt reģistrēts nesen vai vietne ir bez kontaktinformācijas un nepilnīga.
Izdevīgs pirkums ne vienmēr nozīmē “prece ar atlaidi”. Dažkārt preču cenas ir jāsalīdzina, meklējot izdevīgāko cenu. Latvijā un ārzemēs ir pieejamas vietnes, kas ar meklētāja palīdzību salīdzina interneta veikalu preču cenas, tomēr šajos portālos ir ne visi interneta veikali, tāpēc tehniski ne vienmēr tie var parādīt izdevīgāko vietu, kur meklēto preci iegādāties. Šādi salīdzināšanas portāli ir vairāki, piemēram, salidzini.lv - Latvijā, Pricerunner - Anglijā, Ceneo - Polijā, Preis - Vācijā un Pikengo - Itālijā.
Šie preču salīdzināšanas portāli patērētājam ļauj ietaupīt ne tikai naudu, bet arī laiku, kā arī esot šajos portālos ir garants, ka lapas ir pārbaudītas un drošas.
Bez šī ietaupīt naudu var arī piesakoties interneta veikalu vēstkopām epastā vai sms veidā, attiecīgi šādi var uzzināt par labākajiem piedāvājumiem un atlaižu cenām ātrāk nekā citi patērētāji.
Iepirkšanās internetā ir kļuvusi ļoti ikdienišķa, pieejama, ātra un ērta, tāpēc bieži vien arī impulsīva, kur pēdējais nebūt neiet roku rokā ar “izdevīgumu”. Internetā redzamās reklāmas bieži vien vilktin velk uz izdevīgu preču iegādi tieši šodien un tagad, jo kurš gan nevēlas lielu un izdevīgu atlaidi? Tikai dažkārt šie skaļie atlaižu un cenu piedāvājumi ar ierobežotu laika termiņu patukšo patērētāja maciņu.
Eurostat apkopotie dati par Eiropas iedzīvotājiem liecina, ka pirkumu skaits internetā ir ļoti izteikti audzis un tieši pandēmijas laikā ir pārkāpta 70 % robeža, kur iedzīvotāji vismaz vienu reizi ir iepirkušies internetā.
Pētījumi arī rāda, ka cilvēki interneta vidē naudu tērē vieglāk un iepirkumu grozs ir vidēji divas reizes lielāks, nekā tas būtu klātienē iepērkoties.
Lielākie interneta veikali atlaides precēm piešķir uz ilgāku posmu, attiecīgi no psiholoģiskā viedokļa preces var salikt groziņā, bet to, vai šī prece ir vajadzīga, pārliecināties dienu vēlāk. Ko tas nozīmē? Sen zināma patiesība, ka viena nakts miega var parādīt, vai attiecīgā prece mums ir tik ļoti vajadzīga vai nav, tāpēc bieži vien pienākot rītam, preču groziņu Jūs izkoriģēsiet, neatstājot vietu impulsīviem pirkumiem.
Vai internetā var salīdzināt tika preces? Nē! Ja meklējiet iespēju salīdzināt izdevīgākos aizdevumus bez maksas, tad Sortter platforma ir īstā vietne, kur ne tikai uzzināsiet sev vispiemērotākās aizdevuma iespējas, bet arī daudzus citus ikdienā vērtīgus padomus.
