Kredītvēsture
Par kredītvēsturi mēdzam atcerēties tikai tad, kad griežamies pie bankas saņemt hipotekāro kredītu vai cita veida aizņēmumu. Latvijā nav ierasts runāt par kredītvēsturi vai kredītreitingu, lai gan tās būtu svarīgi jebkuram iedzīvotājam. Kā pierāda statistika, Latvijā gandrīz katram otrajam iedzīvotājam ir kredītsaistības. Tomēr jaunas saistības, tostarp kredīti, jo īpaši tāda kredīti kā hipotekārais kredīts vai patēriņa kredīts lielā apjomā, nebūs pieejami visiem.
Kredītvēsture ir sava veida ierakstu sistēma, kurā uzglabā datus ar katra iedzīvotāja saistību vēsturi un to pildīšanas godprātību. Tajā tiek fiksētas visas esošās un iepriekšējās saistības. Tie var būt ne tikai kredīti, bet arī līzingā iegādāti produkti un pakalpojumi, rēķinu apmaksas kārtība un līgumsaistību pildīšana.
Ir vairāki veidi, kā pārbaudīt savu kredītvēsturi.
- Viens no tiem ir Latvijas Bankas Kredītu reģistrs. Tajā ir pieejams reģistra, kurā ir apkopoti galvenokārt bankas un lielākie nebanku aizdevēji un to klienti.
- Šo informāciju iespējams iegūt arī AS “Kredītinformācijas Birojs” vietnē “Mana kreditvesture”. Papildus kredītvēsturei, tajā iespējams aprēķināt arī personas kredītreitingu. Jāņem vērā, ka tas ir maksas pakalpojums.
Pēc tā, vai kredītvēsture ir pozitīva vai negatīva, kreditors vērtē aizņēmēju. Pozitīva kredītvēsture liecina par to saistību pildīšanas godprātību, tas nozīmē, ka iepriekšējie maksājumi tika veikti noteiktajos termiņos un apjomos.
Taču tas nenozīmē, ka nekādi kredīti nebūs pieejams personām ar sliktu kredītvēsturi. Katrs kredīta gadījums tiek izskatīts individuāli. Īpaši svarīga kredītvēsture ir aizdevumiem ar ķīlu vai galvojumu, kas ir hipotekārie kredīti, taču, piemēram, ātrie kredīti vai kredīti ar zemu aizdevuma summu iespējams būs pieejami.