Nodokļi, EURIBOR un inflācija – kā tas ietekmē patērētāju?

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nauda šobrīd kūst kā sniegs pavasarī – cenu paaugstināšanās liek atstāt vairāk naudas par precēm un pakalpojumiem, Euribor kāpums liek maksāt vairāk par aizdevumiem (tiem, kam tādi ir), kā arī nodokļu samaksa nav atcelta. Šis ir izaicinājumiem pilns laiks, tāpēc vērts aplūkot trīs nozīmīgus terminus – nodokļus, Euribor un inflāciju un padomāt, kā tie ietekmē mūsu ikdienu un patēriņa iespējas.

Vēlamā kredīta summa

14 000 €

Vēlamais kredīta atgriešanas termiņš

8 gadi
189 €
Ikmēneša maksājums no
informācija
Lai atrastu izdevīgāko piedāvājumu priekš jums, mēs salīdzinām vairāku banku un finansiālo institūciju piedāvājumus. Jūs saņemsiet vislabāko kredīta piedāvājumu, kāds ir pieejams mūsu partneru tīklā. Aizdevuma summa var būt no 100 EUR uz laiku no 3 mēnešiem līdz 30 gadiem!

Kādi nodokļi skar ikvienu iedzīvotāju?

Grūti atrast kādu, kam patīk maksāt nodokļus. To maksāšana ir obligāta gandrīz visās mūsdienu valstīs. Par nodokļos samaksāto naudu tad tālāk uztur valsts infrastruktūru: ceļus un apgaismojumu uz ielām, slimnīcas, policiju, skolas un vēl daudz ko citu. Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik veiksmīgi šo naudu valsts izmanto. Katrā valstī nodokļu maksājumi un to apmērs atšķiras.  

Daži interesanti piemēri:

  • Īrijā ikvienam, kam mājās ir televizors, jāmaksā 160 eiro gadā par TV licenci (pat, ja TV paredzēts tikai videospēļu spēlēšanai un nav savienots ar kabeļtelevīziju).
  • Ķīnā kāda province uz laiku pat ieviesa cigarešu NEsmēķēšanas nodokli, lai veicinātu cigarešu pārdošanas apmērus un palielinātu ienākumus no cigarešu nodokļiem.

Latvijā nodokļu sistēma ir ļoti līdzīga pārējām Eiropas Savienības valstīm. ES gan tieši nekontrolē tās dalībvalstu nodokļu politiku. Vienotajam tirgum šeit ir milzīga nozīme. Būtiski atšķirīgi nodokļi nozīmētu to, ka cilvēki aktīvi meklētu veidus, kā izmantot zemākus nodokļus kaimiņvalstīs. To var novērot auto nozarē. Reģistrēt jaunu automašīnu Igaunijā vai Lietuvā ir izdevīgāk, līdz ar to pa Latviju bieži braukā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs reģistrētas automašīnas. Tomēr darbaspēka un patēriņa nodokļi ir ļoti līdzīgi.

Lielākie nodokļi Latvijā:

Nodokļa veidsApmērs un apraksts
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksasNo 10% līdz 34,09% atkarībā no nodarbinātības tipa
Pievienotās vērtības nodoklis5%, 12% vai 21% no preces vai pakalpojuma cenas
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis20%, 23% vai 31% no bruto ienākumiem
Uzņēmumu ienākuma nodoklis20% no nodokļa bāzes
Akcīzes nodoklisJāmaksā par alkoholiskajiem dzērieniem, tabaku, naftas produktiem, kafiju, gāzi, elektroniskajām cigaretēm un cukurotiem dzērieniem.
Nekustamā īpašuma nodoklisNo 7 eiro līdz 3% no kadastrālās vērtības gadā atkarībā no īpašuma tipa
Izložu un azartspēļu nodoklisApmaksā izlozes/azartspēļu rīkotājs, taču var būt, ka jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis no laimesta daļas (virs 3000 eiro gadā)
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklisNo 0 līdz 756 eiro gadā atkarībā no auto ražošanas gada, tipa un izmešu daudzuma
Elektroenerģijas nodoklis1,01 eiro par megavatstundu

Nodokļi pašnodarbinātajiem

Kādi nodokļi jāmaksā pašnodarbinātajiem?

Pašnodarbinātie ir termins, ko izmanto Labklājības ministrija, apzīmējot cilvēkus, kas strādā, taču nestājas darba attiecībās ar kādu juridisku personu. Savukārt nodokļu maksāšanas izpratnē pašnodarbinātais ir termins daļai no saimnieciskās darbības veicējiem – tiem, kas nodokļus maksā vispārējā vai mikrouzņēmuma nodokļa režīmā. Vislielākā atšķirība šim nodarbinātības veidam no regulārām darba attiecībām ir tieši darba organizēšana – pašnodarbinātais pats ražo, piedāvā savus pakalpojumus un ir atbildīgs par gala rezultātu. Tāpat pašnodarbinātie paši seko līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem, nodokļu maksājumiem un dokumentālai korespondencei ar valsts pārvaldi. Darba ņēmēja gadījumā parasti ne par vienu no šiem punktiem pašam nav jāuztraucas – to izdarīs grāmatvedība, priekšniecība vai personāldaļa.

Latvijā pastāv vairāki saimnieciskās darbības veikšanas veidi un katram veidam tiek piemēroti citi nodokļu maksāšanas nosacījumi – tāpēc ir īpaši svarīgi rūpīgi izvēlēties sev atbilstošāko.

Nodokļa maksāšanas režīmsApraksts
Vispārējā nodokļa maksāšanas kārtībaŠis nodokļu maksāšanas režīms īpaši neatšķiras no nodarbinātības. Pašnodarbinātais maksā gan IIN, gan VSAOI, par saviem ienākumiem iesniedzot deklarāciju un reizi ceturksnī pašnodarbinātā ziņojumu. Likmes ir identiskas nodarbināto likmēm, taču pastāv arī minimālās iemaksas - gan IIN (50 eiro gadā), gan VSAOI (no vismaz 1500 eiro ceturksnī). Līdz ar to šis režīms nav izdevīgs cilvēkiem ar maziem vai neregulāriem ienākumiem.
Mikrouzņēmuma nodoklisŠajā nodokļu režīmā nodoklis tiek maksāts no kopējiem ieņēmumiem - 25% no summas līdz 25 tūkstošiem gadā un 40% no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 tūkstošus gadā.
No visa samaksātā 80% tiek novirzīti VSAOI, bet 20% - IIN.
Samazinātā patentmaksa Dažādu profesiju veicēji, ja tie ir aizsargātajās grupās (pensionāri vai invalīdi), var reģistrēties patentmaksas maksāšanai, un tie tad ir vienīgie nodokļi, kas tiem jāmaksā no savas profesionālās darbības.
Paziņotā saimnieciskā darbība (nekustamā īpašuma izīrētājiem) Nodokļa likme ir 10%, un šis režīms ir atvieglots režīms tiem, kas izīrē savu īpašumu.

Kā strādā Sortter?

Viegli un ātri vienuviet

Viegli un ātri vienuviet

nākamais
Mēs salīdzinām jūsu vietā

Mēs salīdzinām jūsu vietā

nākamais
Izvēlēties piemērotāko kredītu

Izvēlēties piemērotāko kredītu

nākamais
Noslēdziet līgumu un saņemiet aizdevumu

Noslēdziet līgumu un saņemiet aizdevumu

Kādas lielākās izmaiņas notikušas nodokļu likumdošanā?

Sekojot līdzi nodokļu ieņēmumiem un pārmaiņām gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, nodokļu izmaiņas notiek regulāri. Tā, piemēram, pēdējos gados strauji palielināta mikrouzņēmuma nodokļa likme un šobrīd šo likmi vairs daudziem nav izdevīgi izmantot. Tāpat valsts atteikusies no patentmaksas nodokļa, šo iespēju saglabājot tikai vairākām aizsargātajām grupām, kas veic konkrētus darbus (piemēram, ada vilnas zeķes).

  • 2022. gada vidū no 350 līdz 500 eiro tika palielināts neapliekamais minimums,  un tas katra minimālās algas (vai pensijas) saņēmēja kontā ienesa aptuveni papildu 20 eiro.
  • Tāpat šogad divas reizes tika palielināta akcīzes nodokļa likme.

Pašlaik lielas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā no 2023. gada neplāno, taču jāņem vērā, ka tikko tika ievēlēts jauns parlaments un Ministru kabineta izveide vēl nav notikusi – līdz ar to var sekot pārsteigumi.

Sortter medijos

City24DienaBallitesDienas biznessDelfiTravelblog logoSanta1188 logoFromMe

Kas ir EURIBOR likme?

Euribor ir Eiropas starpbanku aizdevuma likme, un to nosaka Eiropas Centrālā banka. Būtībā tā ir procentu likme, par kādu bankām pieejama nauda, kuru tālāk tās var aizdot uzņēmējiem un privātpersonām. Jo lielāka Euribor likme, jo augstāki kredīta maksājumi. Papildus Euribor likmei (ko dēvē par mainīgo aizdevuma procentu likmi) aizdevējs piemēro arī savu procentu likmi (parasti nemainīgu visu aizdevuma termiņu), lai varētu nopelnīt. Euribor likmi neviens ietekmēt nevar, turpretī aizdevēja procentu likmes atšķiras pat stipri un tieši šīs atšķirības nosaka, vai aizdevums ir izdevīgs vai nē. Visizplatītākie ir 3 un 6 mēnešu Euribor, kas atrodami vairumā hipotekāro kredīta līgumu.

Euribor likme uz 30.11.2022

1 mēnesim: 1,512%

3 mēnešiem: 1,973%

6 mēnešiem: 2,414%

12 mēnešiem: 2,830%

Kas mainījies un kas gaidāms nākotnē?

2022. gada trešajā ceturksnī pirmo reizi septiņu gadu laikā Euribor likme paaugstinājās virs 0% atzīmes. Pēdējos septiņus gadus tā bija pat negatīva – tas nozīmēja, ka bankām ir izdevīgi izsniegt aizdevumus. Tas arī bija ECB mērķis – veicināt naudas apriti Eiropas ekonomikā, ļaut uzņēmējiem un patērētājiem aizņemties, attīstīties un patērēt. Galu galā, ja kredīts vai līzings ir lēts, ir lielāka iespēja, ka to kāds paņems un nopirks, piemēram, automašīnu, virtuves tehniku, kaut vai aizbrauks ceļojumā un tādējādi iztērēs naudu šodien, nevis to pelnīs un krās ilgāku laiku. Šāda politika veicina ekonomikas augšanu un ļauj cilvēkiem pelnīt vairāk.

 Tomēr 2022. gadā dažādu politisko notikumu dēļ tika novērota augsta inflācija (kas gada beigās Latvijā sasniegusi pat 22,4%, savukārt Eiropā ap 10%) un arvien aktualizējās bažas par enerģētikas resursu pieejamību. Tas, protams, cēla cenas. Lai cīnītos ar inflāciju, ECB sākusi pakāpeniski paaugstināt Euribor likmi ar mērķi mazināt patēriņu un līdz ar to arī inflāciju. Pārmērīgas inflācijas gadījumā valstis nonāk tādā kā virpulī – jāpalielina algas, jo viss ir dārgs, un tad attiecīgi jāceļ cenas, jo nepieciešams celt algas. Ilgtermiņā tas ārkārtīgi samazina valsts (vai savienības) konkurētspējību un ārējo tirdzniecību – jo viss saražotais ir dārgs, savukārt valūta – mazvērtīga. Šāds piemērs novērojams, piemēram, Turcijā, kur inflācija pēdējos gadus ir aptuveni 80% gadā. Visvairāk cieš vietējie iedzīvotāji, kuru nopelnītajam vai iekrātajam nu ir daudz mazāka vērtība.

Kā EURIBOR ietekmē kredītnozari?

Euribor celšana ļoti būtiski ietekmē kredītnozari, jo ilgtermiņa aizdevumi kļūst dārgāki. Cilvēki biežāk izvēlas nogaidīt, nevis aizņemties. Tomēr šībrīža Euribor likme (2,37% 6 mēnešu Euribor un 2,86% 12 mēnešu, pēdējo 2 mēnešu laikā kāpusi par attiecīgi 0,3% un 0,2%) nav nekāds rekords un gan 2000. gadā, gan 2008. gadā Euribor likmes pārsniedza 5% atzīmi. Patlaban ekspertu prognozes vēstī, ka Euribor neaugs virs 4% un nākamā gada otrajā pusē Euribor atkal varētu sākt kristies. Tomēr viss atkarīgs no tā, kas notiks ar inflāciju, – ja tā samazināsies, tad samazināsies arī nepieciešamība pēc augstākas Euribor likmes.

Turklāt pašlaik esam situācijā, kur cenas aug visam. Neskatoties uz faktu, ka kāpušas gan nekustamo īpašumu un automobiļu cenas, gan arī Euribor likmes, pieprasījums pēc mājokļiem (īpaši jauniem) un transportlīdzekļiem (un vienlaikus arī aizdevumiem šiem pirkumiem) joprojām  ir augsts. Galu galā – cilvēkam vienmēr vajadzēs jumtu virs galvas un vairumam – arī savu pārvietošanās līdzekli.

Kā EURIBOR privātpersonas ar saistībām?

Jau minēts, ka kredīts, visticamāk, kļuvis dārgāks. Īpaši, ja tas ir ilgtermiņa kredīts – piemēram, hipotekārais kredīts vai auto līzings. Un, ja šobrīd tiek atmaksāts patēriņa kredīts, tā maksājumam nebūtu bijis jāpieaug – ja vien kredīta nosacījumos nav iekļauts punkts par mainīgām procentu likmēm. Tomēr novērojams, ka jauni patēriņa kredīti kļuvuši nedaudz dārgāki (īpaši gadījumos, kad aizdevējs piemēro individuālu procentu likmi pēc pieteikuma iesniegšanas).

Kā vēstī Latvijas Banka, lielākajai daļai kredītņēmēju hipotekārā aizdevuma maksājums mēnesī kļuvis par aptuveni 50–100 eiro dārgāks, savukārt auto līzinga ņēmējiem jāšķiras no 20-30 eiro mēnesī papildus.

Kādam mērķim Jūs izvēlētos aizņemties kredītu?

Kas ir inflācija?

Inflācija ir vārds, ar ko apzīmē vispārēju cenu kāpumu (respektīvi cenas pieaug visam, nevis tikai kādai konkrētai precei vai pakalpojumam). Inflācija pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, jo inflāciju galvenokārt rada cilvēku vēlme dzīvot labāk un pelnīt vairāk, kā arī materiālu cenu pieaugums. Līdz ar to, lai spētu darbiniekiem katru gadu samaksāt nedaudz vairāk, uzņēmējiem jāceļ cenas, un tas nozīmē, ka cenas pastāvīgi pieaug. Tāpat cenas mainās (bet visbiežāk aug) pieprasījuma, piedāvājuma un pat konkurences dēļ.

Lai veiksmīgi vizualizētu inflācijas ilgtermiņa ietekmi, jāraugās ārpus Latvijas. Mūsu valsts pēdējos 50 gados piedzīvojusi dažādas politiskās pārmaiņas un pat divas valūtas maiņas. Cenas labi var salīdzināt, raugoties uz ASV piemēru. Pirms 50 gadiem maizes kukulis ASV vidēji maksāja 25 centus (šobrīd ap 2 dolāriem), maltā gaļa 1,3 dolārus (šobrīd ap 11 dolāriem) kilogramā, savukārt vidējā mēneša īre bija 108 (šobrīd ap 1300) ASV dolāri. Vienlaikus vidējā alga bija daudz zemāka – cilvēki pelnīja ap 550 dolāriem mēnesī (šobrīd ap 5800). Tas nozīmē, ka cenas visam 50 gadu laikā kāpušas aptuveni 8 reizes, savukārt vidējā alga – vairāk nekā 10 reizes. Līdz ar to teorētiski  ļaudis dzīvo nedaudz labāk, nekā dzīvoja pirms 50 gadiem. Tomēr patiesībā klāt nākušas neskaitāmas citas izmaksas (internets, mobilie sakari, “Netflix” un cita tipa abonementi utt.). Tāpēc grūti izvērtēt, vai patiešām dzīvojam labāk. Tomēr cilvēkiem ir vairāk naudas un līdz ar to  –  iespēja izvēlēties, kā to izlietot.

Inflācijai ir dažādi aprēķini, un visveiksmīgāk to noteikt var ar patēriņa groza aprēķināšanu un cenu salīdzināšanu kādā konkrētā laika posmā. Patēriņa grozā ietilpst visbiežāk pirktās preces un pakalpojumi. Šādi iespējams izvairīties no neprecīza aprēķina, jo netiek aplūkotas lietas un pakalpojumi, kam ir maza ietekme uz ģimenes budžetu ikdienā (piemēram, kino biļetēm).

Kā inflācija ietekmē iedzīvotājus?

Cenu pieaugums skar ikvienu – gan bagāto, gan nabago, gan patērētāju, gan ražotāju. Tomēr trūcīgākus cilvēkus tā skar daudz vairāk – jo pat neliels cenu kāpums tiek izjusts spēcīgāk. Lai novērstu nekontrolējamu inflāciju, Eiropas Savienība par vienu no saviem monetārajiem mērķiem izvirzījusi inflāciju uzturēt 2% robežās. Tas nozīmētu, ka šogad saldējums maksā 50 centus, bet nākamgad 51 centu, un tas būtu samērīgs cenas kāpums. Turklāt algu pieaugumam būtu iespēja būt lielākam par šiem 2% gadā.

Kā inflācija ietekmē kredītnozari?

Arī inflācija, protams, ietekmē kredītnozari. Jo lielāki ikdienas tēriņi, jo mazāk paliek pāri brīvu resursu, lai ņemtu kredītu vai līzingu un izdarītu lielākus pirkumus. Tomēr jāņem vērā, ka aizdevumus (turklāt ilgtermiņa) parasti ņem turīgākā sabiedrības daļa, uz kuriem inflācijas ietekme ir mazāka. Līdz ar to ietekme ir vairāk psiholoģiskā līmenī – negribas maksāt vairāk, un mazāk ir iespēju uzkrāt, nevis aizdevums vai līzings nav pieejams. Līdzīga situācija bija novērojama arī gada vidū, kad degvielas cenas bija sasniegušas augstāko punktu – par degvielas cenām šķendējās gandrīz ikviens, taču automašīnu skaits uz ielām nesamazinājās un līzings tika izsniegts tādos pašos apmēros.

Ērti salīdzināt
    4,6
    based on 449 reviews
    powered by

    Sortter prognozes

    Sortter rūpīgi seko līdzi ekonomiskajiem notikumiem un ekspertu prognozēm, lai varētu arī savus lasītājus informēt par aktuālāko. Šobrīd Latvijā tiek prognozēta neilga recesija (t. i., Latvijas ekonomikas izaugsme apstāsies vai pat nedaudz samazināsies). Savukārt nākamā gada vidū ekonomika atkal sāks augt un inflācija pakāpeniski mazināsies tuvākajos divos gados.

     Lai gan šis ir izaicinājumiem pilns periods, vienmēr katra situācija ir individuāla. Jāatceras, ka kopējais cenu pieaugums var būt augstāks nekā inflācija vai Euribor kāpums. Tā, piemēram, gada laikā dzīvokļu cenas jaunajos projektos kāpušas par 30%, un tas ir jūtami vairāk nekā Euribor. Tāpēc aicinām ikvienu rūpīgi sekot līdzi ekonomiskajai situācijai (tostarp jaunumiem Sortter blogā) un pieņemt ekonomiski gudrus lēmumus!