Kad sākt veidot uzkrājumus bērna nākotnei?

Viena no vecāku galvenajām vēlmēm ir nodrošināt sava bērna labklājību līdz brīdim, kad tas spēj pats spēj pelnīt un parūpēties par sevi. Vēlme kļūt patstāvīgam cilvēkā gan parasti rodas vēl pirms viņš sāk gūt regulārus ienākumus. Vecāku veikts uzkrājums var palīdzēt jaunietim iegūt izglītību vai, piemēram, tikt pie sava mājokļa vai automašīnas. Visbiežāk par krājkonta izveidi savam bērnam vecāki interesējas tūlīt pēc bērna piedzimšanas, jo mazāki ieguldījumi ilgtermiņā ir tikpat vērtīgi kā lieli ieguldījumi īstermiņā, tomēr sākt krāt nākotnei nekad nav par vēlu. Tā kā šāda veida konta izveide ir ilgtermiņa lēmums, īpaši veidojot pilngadības kontu, ieteicams ļoti rūpīgi izvēlēties pareizo banku kurā veikt uzkrājumus, izvērtējot visus nosacījumus un potenciālo finansiālo ieguvumu. 

Kādēļ vecākiem vajadzētu sākt domāt par bērna krājkonta atvēršanu jau laikus?

Jebkurš brīdis ir piemērots, lai sāktu veidot uzkrājumus nākotnei. Tomēr, jo agrāk pieņemsiet lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo vairāk sakrāsiet vai arī ikmēneša ieguldījuma summai būs mazāka ietekme uz ģimenes budžetu. Ir diva veida krājēji – tādi, kas vēlas sakrāt konkrētu summu, vai tādi, kas vēlas iekrāt kaut ko. Tā, piemēram, ja mērķis ir sakrāt bērna nākotnei 10 000 eiro, tad krājot 18 gadus, katru mēnesi krājkontā nepieciešams ieguldīt 46 eiro, bet krājot 5 gadus – 167 eiro. Lai gan iekrātā summa beigās būs vienāda, 46 eiro mēnesī ģimenes budžetā būs daudz mazāk jūtami nekā 167 eiro. Savukārt, ja mērķis ir nolikt mēnesī 30 eiro, tad ilgākā laikposmā, protams, tiks iekrāts vairāk. 18 gadu periodā, neskaitot procentus, ikmēneša 30 eiro ieguldījums pārvēršas 6500 eiro. Jāņem arī vērā, ka mazu bērnu uzturēt ir lētāk nekā pusaudzi, tāpēc bērna pirmajos gados ir vieglāk naudu novirzīt noguldījumā.

Kuri ir populārākie krājkonti bērniem Latvijā?

Dažādas bankas piedāvā atšķirīgus krājkonta noteikumus. Pastāv gan pilngadības krājkonts, ko reģistrē uz bērna vārda, gan vienkārši bērna krājkonts, kurš tiek reģistrēts uz vecāka vārda un kurā līguma beigu termiņu var norādīt pat bērna 21. dzimšanas dienu, krājot līdz šim brīdim. Tāpat, protams, var izvēlēties bērna nākotnei krāt vienkāršākajā krājkontā. Šajā gadījumā gan jārēķinās ar daudz zemāku procentu likmi, jo bankai nav garantiju, ka noguldītā nauda patiešām noguldīta ilgtermiņā. Tāpat šāda krājkonta saturs arī pašam vieglāk pieejams, jo nav piesaistīts konkrētam mērķim vai izveidots uz bērna vārda. Pilngadības krājkonta gadījumā vecāki nemaz nav tiesīgi rīkoties ar konta saturu bez bāriņtiesas atļaujas, jo, neskatoties uz to, ka to izveidojuši un iemaksas veic vecāki, konts ir bērna īpašumā. Bāriņtiesa šādas atļaujas izsniedz tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, ja vecāki var pierādīt, ka viņiem šie finanšu resursi īpaši nepieciešami.

Kādas ir priekšrocības, izveidojot bērna pilngadības krājkontu?

Lai motivētu vecākus izveidot bērna pilngadības kontu, kas bankām dod garantiju uz noguldījumu pieejamību ilgtermiņā, vairumā gadījumu procentu likme ir lielāka nekā vienkāršam krājkontam. Tāpat bankas nereti apvieno dažādus savus produktus (piemēram, bērna pilngadības kontu ar ierobežota apmēra dzīvības apdrošināšanu vecākam? vai piedāvā īpašus nosacījumus šāda veida krājkontam. Dzīvības apdrošināšana šajos gadījumos strādā tā, ka līdz līguma termiņa beigām bērna krājkontā tad naudu turpinātu maksāt apdrošinātājs. Līdzekļus bērna krājkontā var uzskatīt par ilgtermiņa noguldījumiem, tāpēc bankas tos iegulda dažādos finanšu tirgos, kuros iespējams gan iegūt, gan zaudēt. Atskaitot noteiktu garantijas summu, kas paredzēta līgumā, šādiem noguldījumiem gan bankas nesniedz garantiju.  Tāpēc varbūt, 10 gados ieguldot 10 tūkstošus eiro, beigās tiksiet vien, piemēram, pie 9000 eiro. Tomēr, iespējams arī, ka šajā laikposmā jūsu kapitāls nopelnīs un iegūsiet, piemēram, 14 tūkstošus eiro. 

Papildus tam, ja līgums par uzkrājumiem ir noslēgts vismaz uz 10 gadiem, tad par iemaksām, kas nepārsniedz 10 % no bruto gada algas (līdz 4000 eiro gadā), iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus 20 % apmērā. Jāņem gan vērā, ka šie atvieglojumi summējas ar ieguldījumiem pensiju 3.līmenī un gadījumā, ja ieguldījumus izņemsiet pirms līgumā paredzētā 10 gadu perioda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus nāksies maksāt valstij atpakaļ.

Vienkāršiem vārdiem runājot – vienu piektdaļu no tā ko iegulda ilgtermiņa krājkontā ir iespējams atgūt kā nodokļu pārmaksu, aizpildot nodokļu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā ik gadu.

Kas jāņem vērā izvēloties uzkrājuma veidu un banku?

Lai arī teju visās bankās iespējams atvērt vienkāršu krājkontu, ne visas bankas piedāvā izveidot ilgtermiņa krājkontu bērna nākotnei. Pašlaik jūtams, ka piedāvājums ir visai ierobežots un visbiežāk tirgū redzams bērna krājkonta un dzīvības apdrošināšanas piedāvājuma apvienojums, ko piedāvā abas lielākās bankas Latvijā - “Swedbank” un “SEB”. Krājot šādā kontā, jārēķinās, ka daļa no iemaksu summas tiks novirzīta apdrošinātājam, kas nodrošinās to, ka nelaimes gadījumā iemaksas krājkontā turpināsies un sasniedzot pilngadību bērns saņems pilnu mērķa summu (piemēram, ja iecerēts sakrāt 10 000 eiro). 

Izvēloties veidot pilngadības krājkontu ir ļoti svarīgi to darīt pareizajā bankā (t.i. bankā kurai uzticaties), kā arī iepazīties ar piedāvātajiem nosacījumiem, jo krājkontu slēgt un sakrāto izmantot pirms termiņa būs iespējas tikai ļoti ierobežotos gadījumos. Ja ieguldījumam paredzēts piemērot mainīgu procentu likmi, svarīgi lūkoties arī uz līgumā paredzēto garantēto summu, jo tā ir minimālā summa ko saņemsiet, ja bankas (un līdz ar to arī jūsu) investīcijas būs ar mīnusa zīmi. Šobrīd finanšu tirgi ir ļoti īpatnējā stāvoklī un teju visām investīcijām tiek piemērotas nulles vai pat negatīvas likmes, taču parasti vidējais ikgadējais ieguvums no ieguldījumiem ir 2-6%, kas nozīmē visai labu peļņu ilgtermiņā.  Pašreizējo negatīvo procentu likmju dēļ arī banku kalkulatori parasti rāda negatīvu scenāriju nākotnei (saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt) taču tas galvenokārt dēļ tā, ka kalkulatori izmanto šī brīža investīciju procentu likmes, taču tās, visdrīzāk, atkal kāps, jo vēsture ir pierādījusi, ka finanšu tirgi ir cikliski – kādu brīdi vērtības un procenti krīt, bet pēc tam atkal aug.