krajkonti un noguldijumi
Atpakaļ uz bloga sadaļu

Uzkrājumi un to veidi

Dzīvē bieži mēdz notikt kas neparedzēts, tāpēc ekonomisti aicina ikvienu iekrāt kaut nedaudz finanšu līdzekļus. Tā kā bankas piedāvā dažādus risinājumus uzkrājuma veidošanai, krāšanai nav nepieciešamas lielas vai regulāri noguldītas summas – katrs var izvēlēties sev atbilstošāko veidu, kā iekrāt naudu un samazināt savu stresa līmeni, domājot par nākotni. Un kā bonuss – par uzkrājumiem tiek izmaksāti procenti!

Uzkrājumi un to veidi

Raugoties uz 2020. gada notikumiem pasaulē, kā arī paturot prātā iepriekšējo globālo krīzi – 2008. gada ekonomikas lejupslīdi, jāsaprot, ka dzīvojam pasaulē, kur jebkurā brīdī mūsu ikdiena var būtiski mainīties un tajā var iezagties neskaidrība. Lai gan šādiem gadījumiem valstī paredzēta sociālā apdrošināšana, ne vienmēr tā attiecas uz visiem vai ir saņemama pietiekamā apmērā. Tāpēc vienīgais, kas var palīdzēt, ir paša iepriekš veidots uzkrājums. Tas var būt jebkas, ko iespējams pārvērst naudā vai patērēt (pārtika, televizors, zelts u. c.), taču visbiežāk uzkrāj tieši naudu. Uzkrājumu veidošana arī ir labs veids, kā izvairīties no kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanas un procentu maksāšanas brīdī, kad iegādājamies kaut ko vērienīgāku. Finanšu eksperti norāda, ka ieteicams no ienākumiem ik mēnesi uzkrājumos novirzīt 5-10% un krāt vismaz līdz brīdim, kad uzkrājums veido 3 mēnešalgas.

Krājkonts

Lai gan uzkrājumus var veidot dažādi, efektīvākais veids ir tos glabāt atsevišķā bankas kontā – krājkontā. Šāda konta atvēršana un uzturēšana ir bez maksas, turklāt atšķirībā no naudas glabāšanas mājās: atvilktnē, zeķē vai pat seifā, krājkonta saturs līdz 100 tūkstošiem ir apdrošināts ar valsts garantiju. Krājkontā nav jāiegulda konkrētas summas, taču jāatceras par iespēju nopelnīt procentus par iekrāto naudu. Tātad – jo vairāk naudas būs krājkontā, jo vairāk tā pelnīs. Tā, piemēram, ja gada procentu likme krājkontam ir 1% un krājkontā turēti 10,000 eiro, gadā šī nauda nopelnīs 100 eiro. Izvēloties sev vēlamo krājkonta veidu un banku, kurā to atvērt, uzmanība jāpievērš piedāvātajai procentu likmei, kā arī nosacījumiem par naudas izskaitīšanu no krājkonta. Parasti banka pieprasa par to brīdināt pāris dienas pirms krājkonta tukšošanas, citādi tā piemēro soda sankcijas (parasti 0,5-1% apmērā no summas).

Termiņnoguldījums

Savukārt, ja esi jau sakrājis naudu un zini, ka tā tev kādu laiku nebūs vajadzīga, termiņnoguldījums ir veids, kā likt savai naudai pelnīt lielākas procentu likmes, nekā tās tiek piedāvātas krājkontam. Termiņnoguldījuma būtība slēpjas tajā, ka tu savu naudu uz kādu konkrētu laiku iedod lietošanā bankai un pēc termiņa beigām tā to atdod tev atpakaļ, samaksājot par to procentus. Tāpat kā krājkonta saturs, arī termiņnoguldījums ir pieejams izņemšanai pirms līguma termiņa beigām, ja tas nepieciešams. Taču tādā gadījumā neaprēķinās procentus un banka par līguma pirmstermiņa laušanu atkal iekasēs soda naudu (visbiežāk 1% no summas). Lai izvēlētos sev atbilstošāko termiņnoguldījumu, galvenā uzmanība jāpievērš procentu likmēm, ņemot vērā, ka augstākas procentu likmes piemēro lielāku summu un ilgāku termiņu noguldījumiem. Tāpat noguldījumu likme būtiski mainās atkarībā no valūtas, kurā noguldījums veikts. Pašlaik viszemākā likme ir EUR valūtai, tāpēc izdevīgāk varētu būt veikt noguldījumus ASV dolāros.

Digitālā krājkasīte

Vēlies uzkrāt naudu, bet to darīt tā, lai nejustu, – katru mēnesi regulāri nesūtot konkrētu summu uz krājkontu vai krājot savā norēķinu kontā? Tad vari izvēlēties izveidot digitālo krājkasīti. Šeit atšķirībā no krājkasītes – “cūciņas”, nebūs nepieciešamas fiziskas monētas, bet gan tās noapaļos no ikdienas pirkumiem, kas veikti ar kredītkarti. Tā, piemēram, veikalā maksājot 3,64 eiro, no konta noskaitīs 4 eiro un 36 centus novirzīs uz digitālo krājkasīti. Šādu iespēju pagaidām nepiedāvā visas bankas un katra arī to dēvē citādi – piemēram, “Swedbank” to dēvē par Krājrīku, bet “SEB” – par jau minēto Digitālo krājkasīti. Arī par krājkasītē sakrāto bankas maksā procentus – parasti tie ir tādi paši kā krājkontam. Vairums šā pakalpojuma izmantotāju mēnesī sakrāj vismaz 10-15 eiro.

Kā izvēlēties sev piemērotu uzkrājuma veidu?

Ja neesi pārliecināts, vai vispār vēlies veidot uzkrājumu, iesakām sākt ar digitālās krājkasītes izveidošanu un krāt jau minētos 10-15 eiro mēnesī, noapaļojot ar kredītkarti veiktos maksājumus. Šādi uzkrājums veidojas pavisam nemanot un mēneša beigās ir kā tāds patīkams pārsteigums, ka esi jau iekrājis zināmu summu. Savukārt, ja tev jau ir kāds mērķis, kam krāt, vai vēlies veidot tā saucamo drošības spilvenu, tad vislabākais risinājums ir izveidot krājkontu ar regulārām iemaksām. Bankas piedāvā dažādus risinājumus, kā kontu papildināt – iespējams pat izvēlēties uz krājkontu pārskaitīt visas summas, kas pārsniedz norēķinu kontā paredzēto. Šādi, piemēram, vari atstāt norēķinu kontā ikmēneša tēriņiem paredzēto, bet pārējo novirzīt uz krājkontu. Atceries arī, ka bankas par taviem iekrājumiem maksās procentus!

Ja jau esi uzkrājis konkrētu summu (parasti vismaz 1000 eiro), tad vari likt savai naudai pelnīt naudu, izvēloties termiņnoguldījumu, jo šādam noguldījumam ir lielāki procenti nekā krājkontam. Visos uzkrājuma veidošanas gadījumos uzmanību pievērs banku cenrādim par kontu apkalpošanu, procentu likmēm, kā arī termiņiem, kuros jābrīdina banka par naudas izņemšanu.

Lai tev būtu vieglāk orientēties plašajā un regulāri mainīgajā banku piedāvājumā, iesakām izmantot Sortter krājkontu salīdzināšanas kalkulatoru. Tas ir ērts un informatīvs rīks. Šādā veidā tu vari būt pārliecināts, ka tavs krājkonta piedāvājums ir izdevīgākais, ko vari atrast!

Ieteikumi uzkrājumu pārvaldīšanai

Pats galvenais nosacījums iekrāšanai ir vēlme to darīt. Bieži cilvēki neapsver iekrājumu veidošanu, jo uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz naudas, lai ko tādu darītu. Tomēr šāda attieksme ir nepareiza un tikai motivē tērēt vairāk, mēneša beigās rēķinoties ar nākamo algu un izsmeļot kontu sausu. Jāsaprot, ka krāšanai nav nepieciešamas lielas summas – pat iekrāti 20 eiro mēnesī gada griezumā jau ir 240 eiro, kas tālāk var pārvērsties, piemēram, jaunā televizorā vai automašīnas bremžu nomaiņā bez stresa.

Lai kuru metodi izvēlies krāšanai (iespējams noapaļot kredītkartes maksājumus, ik mēnesi, piemēram, algas dienā automātiski pārskaitīt krājkontā zināmu summu vai vienkārši krājkontā noguldīt, kad sanāk), vēlams izvirzīt mērķi, uz kuru tiekties. Mūsu ieteikums būtu censties iekrāt jau minētās trīs mēnešalgas, kuras vēlāk var kalpot kā termiņnoguldījums uz gadu un jau pelnīt lielākus procentus. Darbojoties ar uzkrājumiem, nav pārlieku jāuztraucas par dažādiem pasaules finanšu tirgus procesiem, jo nedz krājkonta, nedz termiņnoguldījuma saturs nevar samazināties finanšu tirgus svārstību dēļ, kā tas var būt ar cita veida ieguldījumiem akciju, finanšu vai nekustamā īpašuma tirgos.

Iepriekšējais

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana

Nākamais

Pirkums ir apdrošināts, ja maksājat ar kredītkarti

Atpakaļ uz bloga sadaļu