Kas notiek kreditēšanas tirgū
Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. maijā paaugstinājusi likmes par 25 bāzes punktiem, palēninot to pieauguma tempu, bet piebilstot, ka "inflācijas prognozes joprojām ir pārāk augstas pārāk ilgu laiku," teikts ECB paziņojumā.
Centrālā banka uzsāka savu pašreizējo likmju paaugstināšanas politiku jau 2022. gada jūlijā, kad tā samazināja galveno likmi no -0,5% līdz nullei. Ar jaunāko paziņojumu bankas galvenā likme no 10. maija tiek celta par 25 bāzes punktiem uz 3,25 %, bet analītiķi prognozē, ka šī tendence turpināsies, jo, neraugoties uz konsekventu likmju palielināšanu kopš tā laika, inflācija joprojām ir krietni virs ECB mērķa – 2%. Pagājušajā nedēļā publicētie Starptautiskā Valūtas fonda aprēķini liecina, ka inflācija nesasniegs ECB mērķi līdz 2025. gadam.
Tādējādi ECB turpina cīņu ar patēriņa cenu kāpumu, un tās likmes šobrīd ir tādā līmenī, kāds nav pieredzēts kopš 2008. gada novembra. Lēmums pieņemts pēc tam, kad šonedēļ publicētie inflācijas rādītāji liecināja, ka aprīlī inflācijas pamatlikme pieauga līdz 7%. Vienlaikus pamatinflācija, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, nedaudz samazinājās līdz 5,6%. "Pēdējo mēnešu laikā kopējā inflācija samazinājusies, bet pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir spēcīgs," 4. maijā paziņoja centrālā banka.
Jaunākie dati arī liecina, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsme šā gada 1. ceturksnī bija mazāka, nekā gaidīts, un IKP bija niecīgs – 0,1%. Tomēr bezdarba rādītāji martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz uzlabojās un bija 6,5%.
No otras puses, nesenais ECB apsekojums liecināja, ka bankas būtiski ierobežojušas kredītu pieejamību, kas varētu liecināt, ka augstākas procentu likmes sākušas ietekmēt reālo tautsaimniecību. ECB prezidente Kristīna Lagārda izteikusies, ka vērojamas atšķirības starp tautsaimniecības nozarēm: ražošanas nozaru perspektīvas pasliktinās, savukārt pakalpojumu sektorā vērojama izaugsme.