Eurostat dati liecina, ka cilvēku ienākumu līmenim ir cieša saistība ar izglītības līmeni. Proti, 2018. gada pētījums liecina, ka Eiropas Savienībā vidējā alga cilvēkiem ar augstāko izglītību bija par aptuveni 50% augstāka nekā cilvēkiem ar vidējo izglītību. Vēl krasāku ienākumu atšķirību šie dati parāda starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un cilvēkiem, kuriem nav pat vidējās izglītības – ienākumi attiecīgi ir zemāki pat par 70%.
Šie dati ļauj secināt, un daudziem dzīve to ir pierādījusi – investīcijas izglītībā ir visdrošākais un visefektīvākais ieguldījums veiksmīgas nākotnes nodrošināšanā.
Taču ir cilvēki, kuriem varētu būt finansiāli šķēršļi iegūt augstāku izglītību. Piemēram, viņi netiek par valsts budžeta līdzekļiem apmaksātā studiju vietā, un tuviniekiem trūkst rocības, lai atbalstītu jaunos studētgribētājus. Vai arī – jaunietis iestājās t.s. “budžeta vietā”, bet trūkst līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai jeb vienkārši runājot – nav naudas, par ko dzīvot.
Šādās situācijās risinājums ir studiju un / vai studējošo kredīts.
Augstākā izglītība Latvijā
Agrs pavasaris ir īstais un arī, iespējams, pēdējais laiks, kad īpaši aktuāls ir jautājums par “savas īstās” augstākās izglītības iestādes un studiju programmas izvēli. Īpaši svarīgi tas ir 12. klašu absolventiem.
Informācija par izglītības iestādēm un studiju programmām
Aktuālākā Izglītības un zinātnes ministrijas statistika par 2019./2020. akadēmisko gadu liecina, ka Latvijā ir sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 19 koledžas, sešas universitāšu vai augstskolu aģentūras (koledžas), kā arī divas ārvalstu augstskolu filiāles. Tātad vairāk nekā 50 izglītības iestādes.
Informāciju par sev atbilstošāko augstākās izglītības iestādi vai studiju programmu iespējams atrast, piemēram, Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Tur apkopota informācija gan par augstākās izglītības, gan arī par profesionālās vidējās izglītības, vispārējās izglītības un mūzikas un mākslas skolu programmām.
Tāpat, tuvojoties jaunu studentu uzņemšanai, izglītības iestādes potenciālajiem reflektantiem rīko dažādus informatīvos pasākumus jeb “Atvērto durvju dienas”. Ņemot vērā Covid-19, tie, visticamāk, plānoti tiešsaistē. Topošajiem studentiem ieteicams sekot līdzi informācijai katras konkrētās izglītības iestādes mājaslapā vai citos tiešsaistes avotos.
Budžeta vietas un studējošie
Latvijā ik gadu studētgribētājiem ir pieejami vairāki tūkstoši no valsts budžeta finansētu studiju vietu. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka 2020. gadā no valsts budžeta līdzekļiem augstskolās pilna laika studiju programmās pieejamas vairāk nekā 23 tūkstoši vietas, tai skaitā bakalaura studijām aptuveni 17 tūkstoši, maģistrantūras studijām aptuveni 4,5 tūkstoši, bet doktorantūras studijām aptuveni 1200 vietas. Savukārt koledžās pieejamas ap 2500 no valsts budžeta finansētas vietas.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. / 2021. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību Latvijā apgūst 78 500 cilvēku. No jauna augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 700 studenti. Lielākā daļa jeb 51,6% no jaunuzņemtajiem studentiem iestājušies bakalaura studiju programmās, maģistrantūras programmās – 24,8%, koledžās – 21,7%, bet 1,9% - doktorantūras studiju programmās.
Studiju maksa
Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējais pārskats par augstāko izglītību Latvijā, kas publicēts 2020. gada rudenī, liecina, ka studiju maksa dažādās augstākās izglītības iestādēs, dažādās studiju programmās, kā arī dažādos izglītības līmeņos atšķiras. Piemēram, pēdējā pieejamā statistika par 2019./2020. akadēmisko gadu liecina, ka caurmērā maksa par studijām bija no aptuveni 1200 eiro līdz aptuveni 5000 eiro gadā. Taču maksa par atsevišķās studiju programmās ir augstāka, piemēram, zobārstniecībā tie ir ap 12 000 eiro gadā.
Mazākas izmaksas ir, piemēram, zemāka līmeņa (koledžas un / vai bakalaura) studijām, kā arī sociālo un / vai humanitāro jomu studiju programmās. Savukārt ar lielākiem izdevumiem jārēķinās par studijām augstāka līmeņa (maģistrantūras un / vai doktorantūras) programmās, kā arī, piemēram, eksakto, dabas un / vai medicīnas jomu studētgribētājiem.
Publiski pieejamā informācija pirms 2020. / 2021. akadēmiskā gada liecināja, ka kopumā Latvijas augstākās izglītības iestādes nebija plānojušas paaugstināt studiju maksu.
Atbalsta iespējas studijām un ikdienas vajadzībām
Var būt situācija, kad, stājoties vēlamākajā studiju programmā, cilvēks tomēr netiek valsts budžeta apmaksātajā studiju vietā. Vai arī – iestājas budžeta vietā, bet ir problēmas ar finanšu līdzekļiem ikdienas vajadzību segšanai. Šādos gadījumos noderēs studiju un / vai studējošo kredīts.
Studiju un studējošo kredīts
Šīs ir iespējas cilvēkiem, kuri paši nevar samaksāt par studijām un / vai segt ikdienas tēriņus. Lai arī kredīts, bet šīs ir drošas investīcijas nākotnē, kas ļaus turpināt iegūt izglītību un stiprināt savu konkurētspēju.
Augstskolu likums nosaka, ka akreditētās un licencētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz valsts garantētu:
- studiju kredītu, kas paredzēts, lai segtu maksu par studijām. Tas ir kredītiestāžu finansējums, kas garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem;
- studējošo kredītu, kas paredzēts, lai nodrošinātu studējošo sociālās vajadzības jeb ikdienas tēriņus. Tas ir kredītiestāžu finansējums, kas garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.
Valsts garantētie studiju un studējošā kredīti kļūst arvien pieprasītāki. Proti, 2020. gada rudenī Ministru kabinetā izskatītais “Informatīvais ziņojums par aktuālo situāciju ar studiju un studējošo kredītiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem” liecina, ka 2017. – 2019. gadā kopējais izsniegto kredītu skaits caurmērā bija ap 1500 ik gadu. Savukārt jau 2020. gada rudenī šis skaitlis bija pārsniedzis 2300 kredītu.
Citas iespējas un kredītu salīdzināšana
Bez valsts garantētā studiju un / vai studējošā kredīta, studētgribētājiem pieejamas arī citas kreditētāju piedāvātās iespējas. Piemēram:
- bankas izsniegts studiju kredīts, kas tiek dēvēts arī par komerckredītu;
- nebanku aizdevēju piedāvājumi, piemēram, patēriņa kredīts studijām.
- aizņēmums no privātpersonas.
Katrai no iespējām ir savas priekšrocības un arī trūkumi. Tāpēc, pirms izvēlies kādu no tām, rūpīgi jāiepazīstas ar visiem piedāvājumiem.
Ja nepieciešams segt ar studēšanu saistītos izdevumus, bet nav personīgo līdzekļu, taču ilgtermiņā aizdevuma atdošanai nevajadzētu būt sarežģījumiem, risinājums ir uzticamu profesionāļu konsultācijas un piedāvājums. Piemēram, Sortter platforma – ērts, Somijā radīts bezmaksas tiešsaistes rīks dažādu kredītu un aizņēmumu salīdzināšanai un izvēlei, tai skaitā, lai segtu dažādus ar izglītību saistītos izdevumus. Izmantojot Sortter aizdevumu procentu un atmaksas kalkulatorus, uzreiz iespējams uzzināt vairāku kredītdevēju piedāvājumus un izvēlēties sev piemērotāko.
