Īstermiņa aizdevums, pasīvie ienākumi vai uzkrājumi

Kam noder īstermiņa aizdevums

Īstermiņa aizdevumi ir veids, kā iegūt naudas līdzekļus kādam pirkumam vai neatliekamai vajadzībai ātrāk, neveidojot uzkrājumus, neizņemot naudu no krājkontiem vai nepiesakoties ilgtermiņa kredītam. Starp īstermiņa aizdevumiem var minēt patēriņa kredītu, naudas aizdevumu un kredītlīniju – katram no šiem finansējuma veidiem ir gan plusi, gan mīnusi, ar kuriem vajadzētu iepazīties pirms lēmuma pieņemšanas.

Īstermiņa aizdevumus piedāvā gan banku, gan nebanku kreditētāji, bet parasti tos izsniedz uz atmaksas termiņu no trīsdesmit dienām līdz vienam gadam. Atsevišķas kredītiestādes, jo īpaši kredītu apvienošanas gadījumā, nodrošina atmaksas termiņu līdz pat sešiem gadiem, tomēr šādā gadījumā īstermiņa aizdevums kļūst visai dārgs, ņemot vērā aprēķinātās procentu likmes. Tāpēc, lemjot par labu šādam aizdevumam, vienmēr jāsalīdzina visas izmaksas, tostarp procentu likmes, jeb, vienkārši sakot, jāsaprot, cik nāksies samaksāt par finansējuma izmantošanu.

Kad aizņemties ir izdevīgi

Īstermiņa aizdevums, tostarp patēriņa kredīts, izdevīgākais ir tādu neplānotu maksājumu veikšanai, par kuriem skaidri zināms, ka būs iespējams to atmaksāt līgumā paredzētajā termiņā. Starp šādiem gadījumiem var minēt:

• mājokļa remonta izdevumus;
• saplīsušas sadzīves tehnikas aizvietošanu;
• auto remontu;
• ar īpaši lielām atlaidēm pieejamu, ikdienā vajadzīgu preču iegādi;
• izdevumus izglītībai, kas ļaus pēc tās iegūšanas pelnīt vairāk;
• neatliekamus medicīniskus izdevumus;
• izdevumus atpūtai un ceļojumiem, ja šiem mērķiem paredzētie līdzekļi kāda iemesla dēļ tiks saņemti vēlāk par vēlamo datumu.

Šos gadījumus var nosacīti iedalīt divās grupās: neatliekamie izdevumi, kad jāapmaksā kāda pēkšņi radusies vajadzība, ņemot vērā iespēju atmaksāt aizdevumu pēc neilga laika, un tādi izdevumi, kas ļaus iegūt vajadzīgo preci vai pakalpojumu nedaudz ātrāk nekā jūs saņemsiet nopelnītos naudas līdzekļus. Tādējādi jāsaprot, ka īstermiņa aizdevumus nedrīkstētu uztvert kā regulāru ienākumu papildinājumu, jo šāda pieeja izmaksās ļoti dārgi – visticamāk, iegribas vadīts pirkums vēlāk liks nožēlot šādu izvēli, ja vispārējais ienākumu līmenis ir tam neatbilstošs.

Kā gūt pasīvos ienākumus

Ja regulāri jāaizņemas, jo trūkst finanšu līdzekļu savu ikdienas vēlmju un vajadzību apmierināšanai, daudz labāks risinājums ir meklēt veidus, kā nopelnīt naudu vai palielināt ienākumus pasīvā veidā. Iespējams kļūt par ārštata darbu veicēju, tam veltot papildu laiku, ko citādi būtu iespējams veltīt ģimenei vai atpūtai; meklēt labāk apmaksātu darbu; vai arī izskatīt tā dēvēto pasīvo ienākumu gūšanas veidus, starp kuriem var minēt

• savā īpašumā esošu aktīvu izīrēšanu (piemēram, zeme, dzīvoklis, birojam piemērotas telpas, tehniskie līdzekļi);
• investīcijas akcijās un citos vērtspapīros;
• vairs nevajadzīgu īpašumu, gan kustamo, gan nekustamo pārdošanu.

Salīdzinot šos pasīvo ienākumu gūšanas veidus, jāizvērtē, vai izdevīgāks būs vienreizējs darījums kā pārdošanai, vai ilgstoša mazāku ienākumu gūšana, kaut ko izīrējot vai ieguldot vērtspapīros. Piemēram, pārdodot dzīvokli par cenu, kas līdzinās desmit gadu ienākumiem no tā izīrēšanas, secinājumi katra īpašnieka situācijā var būt dažādi: kāds par pārdošanas darījumā iegūto naudu iegādāsies citu nekustamo īpašumu vai iegūs ekskluzīvu izglītību, citam svarīgāks būs mazāks, bet regulārs ikmēneša papildinājums algai.

Uzkrājumi kā drošības spilvens

Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien pārliecinātāki par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau divas trešdaļas cilvēku uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55% iedzīvotāju. No otras puses, gandrīz trešdaļai Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina “Swedbank” Finanšu Institūta veiktā aptauja un Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja arī jūs esat starp viņiem, vērts apsvērt, kā izveidot uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai vismaz dažu mēnešu ienākumu apmērā. Tas ļaus justies drošāk par nākotni un ietaupīt līdzekļus kredītprocentu maksājumiem, jo pēkšņi izdevumi var rasties ikvienam – tā ir daļa no ikdienas.

Savukārt uzkrājumi lielākiem pirkumiem vai dzīves mērķiem, līdz kuru īstenošanai iespējams dažus gadus nogaidīt, ļaus ne vien ietaupīt naudu, bet arī kaut nedaudz nopelnīt par noguldīto naudu, tātad, nevis tērēt, bet likt naudai pelnīt. Arī noguldījumu konti un krājkonti ir atšķirīgi, bet jebkurā gadījumā izdevīgākie peļņas procenti būs tajos, no kuriem līdzekļus neplānojat izņemt ilgāku laiku.

Dažādiem mērķiem – atšķirīgs finansējums

Tādējādi jāsecina, ka lielākiem ilgtermiņa mērķiem piemērotākais finansējuma gūšanas veids būtu ilgtermiņa aizdevumi, piemēram, hipotekārais kredīts, pasīvie ienākumi par sava īpašuma pārdošanu vai uzkrājumu veidošana, kamēr salīdzinoši nelieliem pirkumiem piemērots būs īstermiņa aizdevums, patēriņa kredīts, kredītlīnija vai pat aizņēmums no ģimenes un draugiem ar noteikumu, ka šo aizņēmumu iespējams arī ātri atdot.

Visus aizņēmumus, izņemot neplānotas medicīniskas izmaksas, auto vai akūtu mājokļa remontu, vēlams apsvērt ilgākā laika posmā, bet arī pēkšņu vajadzību apmierināšanai izmantojamos kredītus jāsalīdzina, lai izvēlētos konkrētajai situācijai piemērotāko risinājumu.