Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kādas ir debetkaršu funkcijas un to attīstība laika gaitā

Mūsdienās savu dzīvi nevaram iedomāties bez maksājumu kartēm. Tās ir ērts un drošs veids kā kontrolēt savas finanses un veikt norēķinus. Tā kā Rietumu pasaule arvien redzamāk virzās uz skaidras naudas izskaušanu, iespējams prognozēt, ka karšu darījumu skaits nākotnē tikai augs. Tāpēc arī bankas arvien biežāk veido jaunus pakalpojumus – piemēram, kredītkartes un debetkartes apvienojumu.

Skaidras naudas norēķini pasaulē kļūst arvien retāki. Un kā nu ne – ērtāk un drošāk taču ir sev līdzi nēsāt nevis ar naudu pilnu maku, bet gan plastikāta karti vai pat tikai mobilo telefonu, ja tas atbalsta mobilo maksājumu funkciju. Statistika[1] liecina, ka Latvijā maksājumu karšu ir vairāk nekā iedzīvotāju – tātad bieži cilvēkiem ir divas vai vairāk kartes. Interesants gan ir fakts, ka lielais vairums (87%) no šīm kartēm ir debetkartes, nevis kredītkartes. Tas nozīmē, ka ikdienas pirkumiem latvieši parasti tērē savu naudu, nevis aizņemas, kā tas ir populāri daudzās ārvalstīs. Pasaules mērogā maksājumu karšu lietojums gan ļoti būtiski atšķiras. Tā, piemēram, Zviedrijā ir ierasts veikalos redzēt uzrakstus “Pieņemam tikai kartes”, savukārt Tuvajos Austrumos ar karti vien iztikt būtu praktiski neiespējami, jo dominē skaidra nauda.

Kas ir debetkarte?

Debetkarte jeb bankas karte ir bankas vai citas norēķinu iestādes izdota plastikāta karte, ar kuru iespējams veikt bezskaidras naudas norēķinus. Katra karte tiek piesaistīta konkrētam norēķina kontam (visbiežāk viens konts – viena karte), un ar kartes palīdzību iespējams izmantot norēķinu kontā esošo naudu. Šādos norēķinos debetkarte kalpo kā maksājuma apstiprinājums, jo darījumā paredzēto naudu automātiski pārskaita no kartei piesaistītā norēķinu konta uz komersanta kontu. Rietumvalstīs teju visi komersanti pieņem maksājumu kartes kā norēķinu veidu, jo atsakoties to darīt, viņi ļoti apgrūtinātu savu klientu maksājumu iespējas un potenciāli zaudētu klientus.

Skatoties vēsturē, var redzēt, ka pirmās debetkartes tika izdotas vairākus gadus vēlāk nekā kredītkartes. Sākotnēji bankas izdeva kredītkartes ar domu aizdot naudu un par to pelnīt procentus. Tomēr drīz vien nāca apjausma, ka norēķinu karte ir ērts veids, kā ļaut cilvēkiem piekļūt arī savai noguldītajai naudai, ne tikai kredītam, un tika veidotas arī debetkartes.

Vairāk par kredītkartes īpašībām lasiet šeit, taču galvenā debetkartes atšķirība no kredītkartes ir tā, ka kredītkartei piesaistīta iespēja aizņemties, savukārt ar debetkarti šāda iespēja nav paredzēta. Tomēr mūsdienās novērojams, ka arvien biežāk bankas veido dažādus karšu hibrīdus – kredītkarti ar nelielu kredītlīniju, kas neaizņemoties kalpo kā debetkarte. Piemērs varētu būt Citadele X karte, kuras īpašniekiem nav jāmaksā par kredītkartei raksturīgajiem ierobežojumiem – maksu par pārskaitījumiem un naudas izņemšanu.

Kādas ir debetkaršu funkcijas?

Visa veida norēķinu kartēm funkcijas ir gandrīz vienādas – iespējams ar karti maksāt un izņemt skaidru naudu. Tomēr mūsdienās gandrīz visas (aptuveni 90%) no izdotajām debetkartēm ir ar bezkontakta funkciju. Tas nozīmē, ka ar karti iespējams veikt maksājumu, to pietuvinot maksājuma terminālam. Īpaši pandēmijas laikā arī komersanti aicinājuši pēc iespējas vairāk izmantot šādus bezkontakta maksājumus. Bezkontakta funkcijai tiek izmantota RFID tehnoloģija, kas strādā arī, piemēram, Rīgas Satiksmes e-talonos. Tajā pašā laikā, piemēram, Tallinas sabiedriskajā transportā var norēķināties ar bankas karti, nepērkot atsevišķu e-talonu. Bezkontakta maksājumiem gan ir vairāki limiti – piemēram, viena maksājuma maksimālā summa ir 50 eiro, kā arī pastāv maksājumu skaita ierobežojums. Kad tas sasniegts, bankas karte prasīs maksājumu apstiprināt, to ievietojot terminālī un ievadot PIN kodu.

Tāpat ar debetkarti, protams, iespējams arī iepirkties internetā. Pirkumi internetā pēdējos gados kļuvuši īpaši populāri, jo tie kļūst arvien ātrāki un ērtāki, turklāt ar tirgū ienākušajiem piegādes pakomātiem un servisiem, atvieglota arī preču piegāde. Paredzams, ka šāda veida maksājumi turpmāk kļūs arvien populārāki, jo tos arvien biežāk integrē mūsdienu aplikācijās – tādās  kā “Bolt”, “Wolt”, “Citybee” vai pat “Rimi”, ja iepirkšanās veikta ar skeneri. Pakalpojuma saņēmējam nekas nav jādara – nauda tiek no konta pārskaitīta automātiski.

Kādas bankas piedāvā kādas debetkartes? Vai visas ir bezmaksas?

Visas bankas piedāvā debetkartes un atšķiras tikai nosacījumi (piemēram, komisijas maksas, limiti u.c.). Tomēr ļoti retos gadījumos kartes ir bezmaksas. Visbiežāk par norēķinu kartes lietošanu tiek piemērota komisijas maksa (ikmēneša vai gada griezumā). Tā, piemēram, Swedbank debetkartei ikmēneša lietošanas maksa ir 1,41 eiro mēnesī, savukārt Citadele X karte lietotājam izmaksā sākot no 1,49 eiro mēnesī. Bezmaksas norēķinu kartes biežāk piedāvā kompānijas, kas veido mobilos maciņus (N26, Revolut u.c.), savukārt šiem uzņēmumiem ir citi peļņas veidi – piemēram, iekasējot procentus no skaidras naudas darījumiem.

Jāatceras, ka bankas karte paredzēta arī nepilngadīgajiem – bērnam iespējams saņemt debetkarti jau no sešu gadu vecuma, ja norēķinu kontu atver kāds no vecākiem. Savukārt no 16 gadu vecuma ikviens var atvērt savu bankas kontu patstāvīgi.

Vai nākotnē pazudīs dalījums starp debetkarti un kredītkarti?

                Bankas pastāvīgi pēta tirgu un veido jaunus pakalpojumus, balstoties uz cilvēku vēlmēm, tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka nākotnē no norēķinu kartēm pazudīs vārdi “credit” vai “debit” un visas kartes būs vienādas. Viena no mūsdienu aizdevumu lielākajām priekšrocībām ir tā, ka nauda pieejama ātri. Un tieši to arī nodrošina norēķinu konts, kam pieejams kredītlimits, pat ja šis kredītlimits ir neliels. Patiesībā jau šobrīd lielai daļai kredītkaršu ir bezmaksas kredītbrīvdienas: ja aizņemtais tiek atmaksāts 30 dienu laikā, par šo aizdevumu nav jāmaksā. Šādu iespēju piedāvā arī jau minētā Citadele X karte, kurai pieejams kredītlimits no 500 līdz 15 000 eiro. Kredītlimits ir lieliska iespēja sev nodrošināt finansiālu drošības spilvenu, jo vairumā gadījumu to nemaz neizmantojot, nekādi procenti par to nav jāmaksā.

Atpakaļ uz bloga sadaļu