Senāk cilvēki brīvos līdzekļus turēja “zeķēs”, padomju laikos – “uz grāmatiņām”. Attīstoties finanšu sistēmai, ir pieejami, piemēram, dažādi finanšu iestāžu piedāvātie uzkrāšanas veidi. Viens no vienkāršākajiem “rīkiem” ir krājkonts. Tā ir stabila un pārbaudīta iespēja, taču jārēķinās, ka krājkonta nodrošinātie procenti var būt zemāki nekā ienākumi no citiem uzkrājumu veidiem. Vēl uzkrājumus iespējams veidot, ieguldot naudu finanšu tirgos – investējot vērtspapīros, ieguldījumu vai pensiju fondos utt., lai nākotnē saņemtu jau divdendes nevis tikai uzkrājuma procentus.
Ir labi, ja ir atlicināti kaut nelieli finanšu līdzekļi “nebaltām dienām”. Ideāli, ja izveidoti uzkrājumi lielākiem pirkumiem vai pat nozīmīgākām investīcijām. Šajā rakstā apkopoti ieteikumi, lai izveidotu plānu naudas taupīšanai un sāktu veidot uzkrājumus.
Izdevumu uzskaite
Lai uzsāktu krāt naudu, ir jāzina savi tēriņi. Svarīgi uzskaitīt visus izdevumus, tai skaitā, piemēram, arī katru kioskā iegādāto laikrakstu.
Ja izdevumi ir uzskaitīti, tie jāgrupē kategorijās un jāsummē. Piemēram, regulārie rēķini, ēdiens, apģērbs utml. Svarīgi sekot līdzi tēriņiem, tai skaitā pārliecināties, lai visi izdevumi ir fiksēti.
Ieteikums: lai grupētu un uzskaitītu izdevumus, var izmantot “excel” vai īpašas šim nolūkam domātās lietotnes, tai skaitā, kas izdevumu uzskaiti veic tiešsaistē.
Līdzekļi uzkrājumu veidošanai
Ja ir zināms, kam un cik ik mēnesi tiek tērēts, tad var veidot personīgo budžetu. Tajā jābūt fiksētiem konkrētā laika posma ieņēmumiem un izdevumiem. Tādējādi iespējams plānot nākamos izdevumus un ierobežot nevajadzīgos tēriņus, kas konrētajā brīdī šķiet mazsvarīgi, bet ilgākā laikā var veidot salīdzinoši lielu izdevumu īpatsvaru.
Tāpat jāatceras, ka ir tādi izdevumi, kas ietekmē uzkrājumu veidošanu un kas nav jāveic katru mēnesi. Piemēram, apdrošināšana, transporlīdzekļa uzturēšana un apkope, kas jāveic reizi ceturksnī vai gadā.
Ieteikums: budžetā izveidot kategoriju “līdzekļi uzkrājumiem”. Tiem vajadzētu būt aptuveni 10-15% no ikmēneša ienākumiem.
Iespēju meklēšana, lai samazinātu izdevumus
Ja izdevumi ir pārāk lieli un nav iespējams uzkrāt tik daudz, cik vēlētos, iespējams, ir īstais laiks, lai samazinātu liekos tēriņus. To iespējams veikt, izvērtējot budžeta izdevumus. Piemēram, identificēt nevajadzīgos vai mazāk nepieciešamos pirkumus.
Ieteikumi:
- Atteikties no tādu pakalpojumu abonēšanas, kas netiek izmantoti, tiek izmantoti reti, īpaši, ja maksājumi par šiem pakalpojumiem ir automātiski;
- Biežāk ēst mājās, sagatavot pusdienas līdzņemšanai uz darbu;
- Izvērtēt spontānu pirkumu nepieciešamību, īpaši, ja “acīs iekritusī” prece varētu būt nevajadzīga vai mazlietojama. Šādos gadījumos ieteicams dažas dienas apdomāties. Un visticamāk, izrādīsies, ka dzīvot iespējams arī bez šīs preces.
Mērķu un prioritāšu noteikšana uzkrājumu izmantošanai
Viena no labākajām pieejām, kā veidot uzkrājumus, ir noteikt mērķus uzkrāto līdzekļu izmatošanai nākotnē.
Visticamāk, ka jau pēc ienākumu un izdevumu uzskaites, vislielākā ietekme uzkrājumu veidošanai būs konkrētām prioritātēm. Par tām vienmēr ir jāatceras, tai skaitā svarīgi nošķirt īstermiņa un ilgtermiņa uzkrājumu mērķus. Piemēram, lai uzkrājumu veidošana vecumdienām, kas ir ilgtermiņa mērķis, neatstātu novārtā mazākus mērķus, ja kādā brīdī nepieciešama arī šādu “sīkāki” uzkrājumu veidošana.
Piemēri uzkrājumu veidošanas mērķu noteikšanai:
- Īstermiņa mērķi jeb uzkrājumi, kurus veido viena līdz trīs gadu periodā. Piemēram, “drošības spilvena” izveidošana, kam būtu jāsedz vismaz triju mēnešu vajadzības, ja nākas zaudēt darbu vai samazinās ienākumi; brīvdienas; pirmā iemaksa auto iegādei;
- Ilgtermiņa mērķi jeb uzkrājumi, kurus veido četru un vairāk gadu periodā. Piemēram, pirmā iemaksa mājokļa iegādei; uzkrājumi bērnu izglītībai vai vecumdienām. Šādus uzkrājumus var veidot speciālā krājkontā vai īstenot naudas investīciju projektus, piemēram, ieguldījumu fondos.
Ieteikumi:
- Iespējams, pirmais mērķis, kas palīdzēs “iesildīties” uzkrājumu veidošanai, varētu būt ne īpaši liels. Piemēram, jauns mobilais tālrunis. Mazāku un tuvāku mērķu sasniegšana palīdzēs veidot iemaņas, kā arī psiholoģiski sagatavoties lielākiem un tālākiem uzkrājumu mērķiem;
- Svarīgi, lai ir konkrēta ideja vajadzībai veidot uzkrājumus. Piemēram, ja zināms, ka pēc kāda laika būs nepieciešams nomainīt automašīnu, tad naudu pirmajai iemaksai iespējams sākt uzkrāt jau tagad.
Atbilstošāko “rīku” izvēle
Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzkrājumu veidošnai svarīgi izmantot atbilstošākos “rīkus”. Piemēram:
- Īstermiņa uzkrājumus iespējams veidot arī ikdienā izmantotajā bankas kontā, bet viens no iespējamajiem risinājumiem ir krājkonts;
- Ilgtermiņa uzkrājumus var veidot, piemēram, ieguldot naudu ieguldījumu fondos.
Ieteikumi: uzkrājumu veidošanai iespējams izmantot vairākus kontus. Tādēļ ieteicams uzmanīgi izvērtēt piedāvājumus, konsultēties ar banku vai finanšu konsultantu.
Automātiska uzkrājumu veidošana
Mūsdienās praktiski visas bankas nodrošina automātisku iespēju naudu pārskaitīt no norēķinu konta uz krājkontu, piemēram, arī “Swedbank” klientiem pieejami krājkonti. Tas nodrošina iespēju izvēlēties, kad, cik un uz kuru kontu automātiski pārskaitīt līdzekļus no norēķinu konta.
Ieteikumi: automātiska līdzekļu ieskaitīšana krājkontā ir labs un vienkāršs veids, lai pasargātu sevi no naudas nevajadzīgas tērēšanas. Turklāt līdzekļi, kas ir krājkontā, nav pieejami uzreiz, bet pēc dažām dienām.
Sekošana līdzi uzkrājumu veidošanai
Savus ienākumus un izdevumus jeb paša veidoto budžetu ieteicams pārbaudīt un sekot tam līdzi katru mēnesi. Tas palīdzēs sekot līdzi arī uzkrāšanas plānam, kā arī pamanīt nevajadzīgus tēriņus un mazināt / novērst tos.
Padomi
Lai sāktu veidot uzkrājumus, kā iespējamo “rīku” ieteicams izvēlēties krājkontu. Tā ir iespēja izveidot uzkrājumus, par kuriem arī būtu aprēķināta procentu likme. Tāpat krājkonts ierobežo impulsīvus, nepārdomātus pirkumus, jo piekļuve līdzekļiem krājkontā nav tūlītēja, tā jāpiesaka iepriekš.
Lai izvēlētos sev atbilstošāko krājkontu un noguldījumu veidu, iespējams izmantot “Sortter”. Tā ir ērta, Somijā radīta bezmaksas tiešsaistes platforma, kas nodrošina dažādus finanšu jomas pakalpojumus, tai skaitā krājkontu un uzkrājumu veidu salīdzināšanu un izvēli, kā arī uzkrājuma procentu aprēķināšanu.
