Tēvi iesaistīsies vairāk
Latviju īpaši neietekmē direktīvas prasība piešķirt katram vecākam tiesības uz četrus mēnešus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, jo Latvijas likumdošanā maksimālais vienam vecākam izmantojamā atvaļinājuma ilgums jau ir pusotrs gads. Tomēr, ja tiek izmantoti tikai četri mēneši, jūtamas izmaiņas ir nepieciešamība pusi šī laika deleģēt otram vecākam.
Tas nozīmē, ka visu bērna kopšanas atvaļinājuma laiku tikai viens no vecākiem vairs nedrīkstēs izmantot.
Kā atzīst Labklājības ministrijā, līdz šim parasti ar mazuli kopā visu bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir mamma. Pēc jaunā regulējuma divus mēnešus no pusotru gadu vai gadu ilgā bērna kopšanas atvaļinājuma – tā ilgumu Latvijā izvēlas paši vecāki – būs noteikti jānodod otram vecākam. Tātad bērna aprūpē vairāk būs jāiesaistās arī tēviem, tāpēc izmaiņas skars arī vecāku pabalsta nosacījumus.
Ierasts, ka mājās ar jaundzimušo mazuli paliek māte. Turklāt 89% gadījumu vecāki izvēlas apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu līdz pusotram gadam, liecina Labklājības ministrijas apkopotie datus. Vecāki, kuri izvēlas īsāku bērna kopšanas atvaļinājumu, saņem pabalstu 60% apmērā no iemaksu algas; ilgāka atvaļinājuma izvēle nozīmē pabalstu 43,75% apmērā no viņu darba algas. Šis regulējums paliek nemainīgs.
Topošajiem vecākiem jāņem vērā arī citas izmaiņas, tostarp:
- paternitātes atvaļinājums pagarināts līdz desmit darbdienām;
- vismaz divus mēnešus no bērna kopšanas atvaļinājuma nevarēs nodot otram vecākam;
- jaunums būs aprūpētāja atvaļinājums desmit darbdienu garumā – šādas normas agrāk Latvijas normatīvajos aktos nebija.