Brīvo naudas līdzekļu uzkrāšana un vairošana vienmēr ir bijis aktuāls temats. Iespējas šajā jomā ir daudz un dažādas – sākot ar skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās. Šoreiz aplūkosim noguldījumu kontu darbības principus un centīsimies noskaidrot, cik aktuāli tie ir un būs 2021. gadā.
Kādi ir noguldījumu veidi?
Visizplatītākie ir divi noguldījumu varianti: krājkonts un termiņnoguldījums. Krājkonts piedāvā elastīgākus noteikumus, proti, naudu tajā varat iemaksāt, kad un cik daudz vēlaties, un, kad līdzekļi nepieciešami, pie tiem iespējams tikt visai ātri (dodot bankai ziņu 3–7 dienas iepriekš atkarībā no konkrētās bankas noteikumiem; dažkārt šis termiņš var būt garāks). Termiņnoguldījuma gadījumā noteikumi ir striktāki – jāizvēlas gan noguldījuma summa, gan termiņš, cik ilgi naudai piekļūt bez sankcijām nebūs iespējams. Ja nauda kādā brīdī tomēr būs vajadzīga, tās izņemšana jums var izmaksāt salīdzinoši daudz; piemēram, par līguma izbeigšanu pirms termiņa Swedbank būs jāmaksā 1% no depozīta summas, savukārt SEB – jau 3%.
Bankas saviem klientiem mēdz piedāvāt arī cita veida noguldījumus, piemēram, Swedbank pilngadības krājkontu, kas paredzēts naudas uzkrāšanai atvasei. Kad bērns sasniedz 18 gadu slieksni, uzkrātie naudas līdzekļi nonāk viņa rīcībā. Swedbank piedāvā arī ļoti ērtu Krājrīku, kas, katru reizi norēķinoties ar maksājumu karti, pirkuma summu noapaļo līdz veselam eiro, un starpība nonāk uzkrājumu kontā. Turklāt naudai bez maksas iespējams piekļūt jebkurā brīdī. Līdzīgs princips ir SEB Digitālajai krājkasei, kurā tiek piedāvāta arī 0,05% procentu likme, taču nauda nav pieejama uzreiz – par tās izņemšanu banka jābrīdina trīs kalendārās dienas iepriekš.
Kas piedāvā noguldījumu iespējas, un kādi ir nosacījumi?
Dažāda veida noguldījumus piedāvā praktiski visas Latvijā esošās bankas: Swedbank, Citadele, SEB, Luminor, PrivatBank, Bigbank, Industra, Expobank. Būtiskākie nosacījumi, kam nepieciešams pievērst īpašu vērību, ir noguldījuma procentu likme, kā arī piedāvātie termiņi un sankcijas gadījumos, kad naudu nepieciešams izņemt ātrāk.
Vēl viens būtisks aspekts, domājot par termiņnoguldījumu un krājkontu ienesīgumu, ir nepieciešamība maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) 20% apmērā no uzkrātajiem procentiem. Piemērs: jūs esat ieguldījis 3000 eiro uz gadu ar likmi 0,1% gadā. Tādējādi jūsu peļņa no procentiem būs trīs eiro, un 0,60 eiro nāksies samaksāt nodokļos (šo summu banka parasti ietur automātiski).
Vai krāt naudu bankā ir izdevīgi?
Banku piedāvātie procenti par noguldīto naudu ir visai zemi – lai gan atsevišķos gadījumos procentu likme gadā var būt pat nedaudz lielāka par 1%, lielākoties tā nepārsniedz 0,15%, turklāt, kā jau tika minēts, no nopelnītajiem procentiem jāmaksā arī IIN. Līdz ar to naudas uzkrāšana bankā nesniegs jūtamu peļņu. Dažkārt par naudas glabāšanu pat sanāk piemaksāt. Piemērs tam ir SEB termiņnoguldījums – procentu likme šim pakalpojumam ir 0,00% (līdz ar to pie peļņas tikt nav iespējams), bet par konta apkalpošanu, ja vien neesat klients līdz 18 gadu vecumam vai jums nav kāds no Klientu komplektiem, nāksies maksāt 0,70 eiro lielu ikmēneša maksu. Līdz ar to gada laikā par naudas turēšanu SEB termiņnoguldījuma kontā būsiet samaksājis 8,40 eiro.
Kādos gadījumos ir vērts atvērt noguldījuma kontu bankā?
Viena no būtiskākajām priekšrocībām, ko sniedz noguldījumu konti – naudas atrašanās drošībā. Ikvienam Latvijas banku klientam, kā to paredz Noguldījumu garantiju likums, ir garantēta atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā vienai personai, ja noguldījumam nav iespējams piekļūt. Savukārt, pateicoties tam, ka naudu nevar izņemt uzreiz, nav opciju to izlietot spontāniem pirkumiem, kas noguldījuma kontu padara par piemērotu risinājumu drošības spilvena veidošanai vai naudas krāšanai kādam lielākam pirkumam.
Bet, ja vēlaties, lai uzkrājumi jums nestu jūtamu peļņu, termiņnoguldījums un krājkonts nav labākā izvēle. Šādiem mērķiem piemērotāki ir dažādi investīciju veidi; piemēram, ja pieejama salīdzinoši liela naudas summa, tālredzīgs risinājums varētu būt nekustamā īpašuma iegāde un izīrēšana (vai tā izremontēšana un pārdošana dārgāk). Lielāku peļņu iespējams gūt arī darbojoties akciju tirgos, investējot kriptovalūtās, un veicot cita veida investīcijas, taču šādā gadījumā nepieciešamas specifiskas zināšanas, un arī risks zaudēt savus ieguldījumus ir krietni lielāks.
2021. gada tendences un finanšu ekspertu aplēses
Par to, ka termiņnoguldījumu un krājkontu izmantošana jau vairāku gadu garumā nav ienesīgākais noguldījumu veids, iespējams lasīt un dzirdēt daudzviet. Piemēram, 2020. gada janvārī Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls žurnālam “Ir” minēja, ka procentu likmes jau ilgstoši ir ļoti zemas, bet Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts vietnē “Dienas Ziņas” skaidroja, ka šo aspektu ietekmē Eiropas Centrālās bankas monetārā politika. Un, kā varam secināt, būtisku izmaiņu šajā lauciņā nav arī šobrīd, 2021. gada sākumā.
Kopumā vērtējot, naudas glabāšana bankā ir droša, taču ne ienesīga (ja vien neesat gatavs ieguldīt patiešām lielas naudas summas uz salīdzinoši ilgu laika posmu). Bet, ja vēlaties šo iespēju izmantot, salīdziniet krājkontu un termiņnoguldījumu nosacījumus pie dažādām bankām ar Sortter kalkulatora palīdzību!
