Piecas tēmas sarunai par naudu ģimenē

Daudzi bērnībā spēlējuši “veikalu” ar draugiem no bērnudārza. Būvējuši improvizētu kiosku, kur pārdot turpat pagalmā atrastas, maksājot par tām ar “dārgām” banknotēm no bērza, ābola vai ķirša lapām. Atcerieties, cik uzmanīgi bijām un kā sargājām katru “svaigu” banknoti! Tās bija pirmās finanšu izglītības stundas, kurās mācījāmies, ka nauda ir vērtīga un īstenībā neaug kokos.

Šodien bērnu spēles ir evolucionējušas, bet finanšu izglītība joprojām ir tikpat aktuāla, kaut arī sarežģītāka. Vecākiem tas jāņem vērā, jo informēts bērns aug par atbildīgu pieaugušo! Vecāki ir pirmie finanšu izglītotāji ģimenē, kas iepazīstina ar to, kas ir nauda, kredīts un ģimenes budžets.

Ja esi jauna mamma vai jauns tētis un jūti, ka pienācis laiks aprunāties ar bērniem par naudu un ģimenes izdevumiem, uzzini noderīgus padomus no mūsu kolēģiem, kuri padarīs šo sarunu interesantāku un efektīvāku.

Spēle ar aizņemšanos

Pat mazi bērni labi saprot visu, kas notiek ap viņiem. Arī psihologi iesaka būt maksimāli atvērtiem un neizgudrot pasakas un neslēpt faktus. Bērniem jāzina, ka nauda “nekrīt no gaisa”. Bērnudārznieks jau ir spējīgs aptvert, ka

• mamma un tētis strādā, lai nopelnītu naudu,
• nav iespējams nopirkt visu, ko vēlas,
• vajag taupīt naudu un pareizi rīkoties ar savu budžetu, lai pietiktu visiem izdevumiem,
• naudu ir iespējams arī aizņemties, bet tā būs noteiktā laikā jāatdod.

“Runājam ar mūsu meitām par visu. Pēdējā saruna bija par kredītu, ko mēs organizējām kā spēli. Noteikumi bija vienkārši. Lai “nopirktu” no tēva pulti, Elīzai vajadzēja astoņus graudus popkorna. Ik pēc 30 sekundēm viņa saņēma divus graudiņus, vienu varēja apēst, bet otru – atstāt. Filma jau bija sākusies, bet Elīzai bija tikai četri popkorna graudi. Tāpēc tētis piedāvāja meitai paņemt kredītu – viņa saņems četrus graudus popkorna un varēs baudīt iemīļoto filmu, bet pēc tam tai būs jāatmaksā pieci graudiņi. Sacīts – darīts, Elīza ir sasniegusi savu mērķi un reizē uzzinājusi, ko nozīmē kredīts, procenti un kreditēšanas nosacījumi,” par savas ģimenes pieredzi stāsta kāda finanšu uzņēmuma analītiķe Anna.

Tradīcija veidot uzkrājumus

Tradīcija ietaupīt uzkrājumus joprojām tiek saglabāta kreditēšanas konsultantes Lauras ģimenē. Viņas piecgadīgais dēls Emīls vienmēr rūpīgi saskaita naudu, kas glabājas viņu ģimenes saimniecības naudas kastītē. Emīls zina, ka mamma un tētis strādā katru dienu, lai saņemtu algu, un pareizi, rīkojoties ar savu naudu, viņi varēs nopirkt visu, ko vien vēlas.

Turklāt Emīls pats atbild par savu naudu, ko saņem dāvanā no vecākiem, vecvecākiem un krustvecākiem, lai īstenotu savu sapni – lidot uz Disnejlendu ar mammu un tēti. “Puika ir mazs, bet ar lieliem sapņiem! Mēs viņam neslēpjam, ka ceļojuma lielākos izdevumus segsim mēs ar tēti, bet arī Emīlam šim ceļojumam veidojas savs budžets,” skaidro Laura.

“Saruna par naudu ar Emīlu ir dabiska un vienkārša. Mēs kopā ejam uz veikalu, saskitām naudu, ko ieliekam kastītē, un aprēķinām, cik daudz naudas mums vajadzīgs, lai iegādātos kaut ko īpašu mājai. Dēls vienmēr uzdod mums neparastus un arī neērtus jautājumus. Un interesantākais ir tas, ka viņam ir savas atbildes. Vissmieklīgākais gadījums bija pirms kāda laika, kad audzinātāja viņam jautāja, ar ko nodarbojas tava mamma darbā, un viņš atbildēja, ka mamma padara cilvēkus laimīgus. Viņa piešķir kredītus, lai cilvēki varētu piepildīt savus sapņus. Mēs izturamies pret viņu kā pret pieaugušo, jo uzskatām, ka šādā veidā audzinām atbildīgu un atjautīgu cilvēku,” viņa saka.

Kabatas nauda – dot vai nedot?

Rihards, personāla nodaļas vadītājs vidēja lieluma uzņēmumā, pārliecināts, ka finanšu izglītība sākas ar kabatas naudu. Viņa dēls Kristiāns desmit gadu vecumā jau patstāvīgi pārvalda savu nedēļas budžetu, viņam ir savi uzkrājumi un viņš sapņo kļūt par uzņēmēju, lai attīstītu veiksmīgu biznesu. Mīļākā spēle viņu ģimenē ir “Monopols”, un, pēc Riharda domām, tas ir labs finanšu izglītības palīglīdzeklis.

Katrs vecāks labāk zina, kā runāt ar saviem bērniem par apkārtējo pasauli, tostarp naudu. Svarīgi, lai šīs sarunas sāktos pēc iespējas ātrāk un būtu vienkāršas un saprotamas. Kristiāns no agras bērnības centās būt patstāvīgs visās savās darbībās, rīkojās ar savu kabatas naudu un atlika naudu, ko bija saņēmis kā dāvanu. Tagad, kad viņš jau mācās skolā, viņam ir vairāk un nopietnāki plāni, kā izmantot ietaupījumus. “Man ļoti patīk viņa interese par visu, kā arī iniciatīva būt neatkarīgam. Budžeta veidošanas modeļi katrā ģimenē ir dažādi, svarīgi ir nodot bērniem galveno domu: pareizi un atbildīgi investēt savu naudu,” ar dēla attieksmi apmierināts ir Rihards.

Lai nauda nekļūtu par galveno dzīvē

Pirmsskolas vecuma bērnam par agru skaidro, kā ir iekārtota ekonomika un kredīti, bet ir pienācis laiks sniegt vispārīgu priekšstatu par naudu.

Kad jūs kopā staigājat pa veikaliem, neaizmirstiet skaidrot, kāpēc izvēlējāties tieši šīs preces, cik tās maksā un kāds ir budžets pirkumiem. Sakiet, cik daudz naudas jātērē visai ģimenei un kāda summa paliks našķiem.

Pastāstiet, kur strādājat un cik maksā jūsu darba stunda. Iespējams, tieši stundas samaksa būs saprotamāka jau pirmsskolas vecuma bērnam, kas tik labi neorientējas dažādās laika mērvienībās.  Nav arī obligāti novērtēt to eiro – izmantojiet mazākam bērnam saprotamākas kategorijas. Piemēram, var pateikt, cik ilgi jums būs jāstrādā, lai iegādātos jaunu rotaļlietu. Ar to sākas bērnu izglītošana naudas jautājumos.

Tikpat svarīgi kā runāt par savu darbu un nepieciešamību nopelnīt, vecākiem vajadzētu uzsvērt arī citus sava darba aspektus – kāpēc jums patīk to darīt un kāda ir tā vērtība citiem cilvēkiem. Uzsveriet, ka nauda nav vienīgais iemesls būt pavāram, ārstam vai programmētājam. Jebkurā profesijā var atrast interesantus aspektus. Runājiet par tiem, lai izvairītos no otras galējības – “ieciklēšanās” uz naudu.

Saruna par naudu ar pusaudzi

Ar padsmitniekiem jau vajadzētu izrunāt dažādus naudas aspektus daudz nopietnākā un vispusīgākā griezumā: iepazīstināt arī ar dažādiem ieguldījumu un aizņēmumu instrumentiem, tostarp saprotamā valodā izskaidrot, kādas ir atšķirības starp hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu un ātro kredītu; kā darbojas krājkonts un kā – noguldījumu konts.

To, kā atšķiras dažādas procentu likmes un, galvenais, kā salīdzināt aizņemto naudas summu un to, kas būs jāatdot, beidzoties kredīta līgumam, visērtāk apskatīt Sortter izveidotajā kredītu salīdzināšanas platformā. Pusaudži var īpaši aizrauties ar šo tiešsaistes rīku, jo tajā dati tiek atveidoti ļoti uzskatāmi. Ja ģimenē tiek plānota finanšu līdzekļu piesaiste kādam īpašam mērķi, padsmitniekam jau var uzticēt dažādu piedāvājumu salīdzināšanu!