Kas ir īstermiņa kredīts, patēriņa kredīts un ātrais kredīts?
Lai gan šie nosaukumi ir visai līdzīgi un katrs aizdevējs brīvi lieto tos apzīmējumus, kuri tam labāk patīk, visbiežāk atšķirība meklējama kredīta apmērā un tā atdošanas termiņā. Ātrais kredīts visbiežāk apzīmē kredītu, kas jāatdod mēneša laikā, īstermiņa kredīts – aizdevumu, kas jāatdod trīs līdz desmit mēnešu laikā, savukārt patēriņa kredīts būs aizdevums no gada līdz pieciem gadiem. Tomēr valsts līmenī nepastāv vienoti nosacījumi šiem terminiem, un kāds visus šos aizdevumus dēvēs par patēriņa kredītiem, savukārt cits piecu gadu aizdevumu dēvēs par ātro kredītu, jo gatavs taču kredītu izsniegt ātri.
Kas apvieno un atšķir šos jēdzienus?
Visiem šiem aizdevumiem ir līdzīga struktūra. Gandrīz vienmēr tie būs pieejami attālināti. Tātad būs internetā jāaizpilda pieteikums un jāsagaida atbilde. Tāpat neviens nejautās par aizdevuma ņemšanas mērķi vai atskaitīties, kā nauda iztērēta. Tā tas ir, piemēram, auto kredīta gadījumā, kad aizņēmējam jāpierāda, ka par aizdevumu viņš patiešām iegādājies automobili.
Tomēr, runājot par atšķirīgo, – ātrajiem un īstermiņa visbiežāk piedāvātā procentu likme ir nemainīga, bet kredīta aizdevuma termiņu par papildu samaksu ir iespējams pagarināt. Savukārt patēriņa kredītam parasti procentu likmi piemēro individuāli, balstoties uz klienta kredītvēsturi, maksātspēju un arī iepriekšējo sadarbību ar konkrēto aizdevēju. Patēriņa kredīta gadījumā aizņēmējam arī nav iespējas aizdevuma atmaksu pagarināt, jo nespēja samaksāt konkrētajā termiņā tiek uzskatīta par līguma pārkāpumu un tiek aprēķināta soda nauda.
Kāda ir aizņemšanās statistika Latvijā?
Neskatoties uz to, ka par kredītiem nav ierasts runāt publiski, vairumam Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā (no 15 līdz 74 gadiem) ir vismaz vienas kredītsaistības. Latvijas Bankas kredītu reģistrā pausts, ka šobrīd naudu aizņēmušās ir 724 tūkstoši personas. Turklāt tikai neliela daļa no Latvijas nebanku aizdevējiem atrodami kredītu reģistrā un tātad statistikā – tā vairāk ir ilgtermiņa kredītu statistika.
Vidējā kredītu reģistrā norādītā aizdevuma summa ir aptuveni 4500 eiro. Savukārt nebanku kredīti jeb tie, kas šajā statistikā parasti netiek iekļauti, ir mazāki: vidējais nebanku aizdevums 2020. gada pirmajā pusē bija 440 eiro. Nebanku aizdevumi ir arī sastopami aptuveni trīs reizes biežāk, jo gadā tiek izsniegti vairāk nekā miljons īstermiņa kredītu. Turpretim ilgtermiņa kredīti bankās ir aptuveni četras reizes retāki.
Kas piedāvā šos kredīta veidus?
Jau minēts, ka visbiežāk pamanāms iedalījums kredītiem ir starp banku un nebanku aizdevējiem. Tas tāpēc, ka bankas visbiežāk saviem kredītiem noteikušas visai augstus minimālos nosacījumus. Tā, piemēram, “Swedbank” mazākais pieejamais kredīts ir 300 eiro, bet termiņš – pusgads. Tas nozīmē: ja nepieciešami 100 eiro steidzamam maksājumam, tie bankā nav pieejami kredīta izpausmē un jākārto, piemēram, kredītkarte. Tai atkal var sekot dažādas komisijas maksas (par kartes izsniegšanu, ikmēneša lietošanu, skaidras naudas izņemšanu bankomātā u. c.). Citās lielākajās bankās (“SEB” un “Luminor”) minimālie nosacījumi patēriņa kredītam ir vēl mazāk elastīgi un tur nav iespējams aizņemties mazāk par 500 eiro, kuri jāatdod gada laikā.
Tāpēc, ņemot mazākus un īslaicīgākus kredītus, kādi ir īstermiņa kredīts un ātrais kredīts, visdrīzāk jāpaļaujas uz nebanku aizdevējiem.
Kādi ir kredītu nosacījumi vidēji nozarē?
Mazie un īslaicīgie kredīti īpaši populāri kļuva pirmskrīzes un krīzes periodā (no 2007. gada), kad daudzi uzņēmēji saredzēja peļņas iespēju šajā nozarē. Tā kā šie pakalpojumi bija jauni, nepastāvēja valsts regulējums un ilgus gadus īstermiņa kredīta izsniedzēji varēja rīkoties teju kā vēlas. Tas nozīmēja, ka kredītus parasti izsniedza ar 10% komisijas maksu mēnesī (aizņemies 100, pēc mēneša atdod 110 latus), savukārt par nespēju atmaksāt aizdevumu laikā tika aprēķināti soda procenti 1% apmērā par dienu. Tie ir ārkārtīgi neizdevīgi nosacījumi, kas jau robežojas ar augļošanu (pēc pusgada 100 eiro vietā būtu jāatmaksā 280 eiro).
Tālab pēc vairāku gadu ilgām diskusijām un strīdiem tika pieņemtas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas pašlaik nosaka: aizdevuma kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā jeb aptuveni 25% gadā no kredīta summas. Tāpat, ja tiek ņemts ātrais kredīts jeb aizdevums uz laiku līdz 30 dienām, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (šobrīd 250 eiro). Turklāt aizliegts kredīta atdošanas termiņu pagarināt vairāk nekā divas reizes. Visi šie ierobežojumi ieviesti, lai izvairītos no situācijas, kad nepieciešams aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt. Tomēr neskatoties uz to, statistika liecina, ka lielākajai daļai aizdevumu atmaksa tiek par maksu atlikta.
Kā aizņemties gudri?
Ja nepieciešams īstermiņa aizdevums, vajadzētu rūpīgi izvērtēt savu maksātspēju. Ja šobrīd iecerēts aizņemties 200 eiro, būtu jāsaprot, vai pēc mēneša būs iespēja tos pašus 200 eiro (un arī procentus) atmaksāt. Aizdevēji gan bieži piedāvā bezmaksas kredītus. Tomēr, ja nav iespējams tos laikā atmaksāt, tie nemaz nebūs bezmaksas, jo kredītu pagarināšana būs par maksu. Šādā gadījumā, iespējams, izdevīgāks būs patēriņa kredīts uz ilgāku periodu, bet ar zemākiem maksājumiem.
Tomēr pats galvenais būtu aizņemties pie izdevīgākā aizdevēja, aizdevumu salīdzinot kredītus. Kredītu salīdzināšana pieejama Sortter mājaslapā, kur vienuviet apkopoti visi Latvijas uzticamākie aizdevēji, viņu piedāvājumu sakārtojot pēc to piedāvātās kredītprocentu likmes. Izvēloties izdevīgāko aizdevēju, iespējams procentu likmi samazināt pat vairākas reizes.
