Kā sagatavot māju vai dzīvokli ziemai?

Mājoklis primāri ir patvērums no ārējās vides, tātad no karstuma, aukstuma, slapjuma un vēja. Neatkarīgi no tā, cik elegants un skaists būs tā iekārtojums, ja mājvieta nepildīs savu pamata funkciju: pasargāt no ārējiem dabas apstākļiem, viss pārējais būs sekundārs. Tieši tāpēc katras mājas vai dzīvokļa tehniskais stāvoklis ir pats galvenais, par ko vajadzētu domāt. Īpaši, tuvojoties ziemas sezonai, svarīgi jau laikus pārliecināties: vai mājas jumts nav caurs? Vai apkures sistēma ir kārtībā? Vai visi logi un durvis pienācīgi aizveras un nodrošina siltuma izolāciju? Vai mājokļa ventilācijas sistēma, ja tāda ir, strādā? Jāņem vērā, ka iestājoties aukstajam gadalaikam, pa visām spraugām mājoklī lauzīsies iekšā aukstums un mitrums, kas var gan vienkārši radīt diskomfortu pašam, gan arī apdraudēt mitekļa iekšējo apdari.

Mājokļa siltināšana - kāpēc tā nepieciešama un kad vislabāk to darīt?

Tā kā dzīvojam zemē, kurā aptuveni pusi no gada ir zema gaisa temperatūra, siltums mājoklī ir nepieciešams ikvienam. Patiesībā pat Portugālē un citās Dienvideiropas valstīs siltināt savu mājokli vai vismaz iegādāties sildītāju katrai telpai ir visai izplatīta prakse, jo ziemas mēnešos arī tur nebūt nav tik silts. Tomēr Latvijā, kur temperatūra ziemā mēdz sasniegt pat -20 grādus, par siltuma nodrošināšanu mājās jādomā īpaši. Ja tev pieder privātmāja, kas būvēta pasen, ir liela iespējamība, ka mājai var novērot siltuma zudumus jeb vienkārši – siltums izgaro gaisā. Precīzi noteikt, cik lieli zudumi ir un ko varētu darīt, lai tos novērstu, varēs tikai speciālisti, veicot ēkas energoauditu, turklāt darot to gada vēsajā periodā, kad ar siltuma sensoriem var novērot siltuma zudumus. Lai gan visas mājas siltināšana var būt ļoti dārgs process, tādējādi siltuma izmaksas var samazināt pat vairāk nekā par pusi, un tas ilgtermiņā ļauj ietaupīt, nemaz nerunājot par to, ka siltināšanas laikā tiek uzlabots arī mājas izskats un saudzēta daba. Gadījumos, kad nepieciešama siltināšana, iesakām aprēķināt iespējamās izmaksas un painteresēties kur pieejams izdevīgākais mājokļa kredīts siltināšanas procesam.

Savukārt, ja mitinies dzīvoklī, iespējams ir vērts runāt par visas daudzdzīvokļu mājas siltināšanu (turklāt tam vēl var pat iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu). Tas samazinās gan rēķinu par siltumu, gan palielinās tava īpašuma vērtību.

Logu izolācija un siltināšana

Neatkarīgi no tā, vai esi iecerējis siltināt mājokļa sienas, grīdas un jumtu, pats galvenais siltuma izplūšanas veids parasti ir spraugas logos un durvīs. Tāpēc svarīgi maksimāli nodrošināt siltuma izolāciju šeit. Ja teavai mājai vai dzīvoklim ir plastmasas logi, tad visdrīzāk tie jau nodrošina šo izolāciju, taču par to vajag pārliecināties. Pat plastmasas logiem varētu būt nepieciešama kāda jauna blīvgumija, kas pieguļ plastmasai un novērš siltuma izplūšanu. Savukārt, ja mājoklim ir koka logi, tad pastāv liela iespējamība, ka tie jāsiltina. Būtībā logu siltināšana nozīmē tik vien kā spraugu aizblīvēšanu. Eksistē dažādas metodes logu siltināšanai: pati vienkāršākā ir izmantot vati vai citu siltumizturīgu materiālu un ar to aizdrīvēt spraugas, pāri pārlīmējot speciālu līmlentu. Šai metodei mīnuss ir tas, ka gala iznākums varētu izskatīties ne visai grezni, bet gan acīmredzami lēti kas arī ir šīs metodes galvenais pluss. Otra iespēja ir jau minētās blīvgumijas, kuras pielīmē pie logu ailes vai paša loga, tā pašlaik arī ir populārākā metode. Savukārt kā trešo iecienītāko metodi var minēt silikona hermētiķi, ar ko aizpilda spraugas. Tas ir tieši tāds pats materiāls, ar ko nodrošina, piemēram, dušas spraugu ūdenecaurlaidību.

Notekcauruļu tīrīšana

Speciālisti apgalvo, ka tekņu un notekcauruļu tīrīšana jāveic vismaz reizi gadā, vēlams pēc tam, kad kokiem nokritušas visas lapas. Tieši nokritušās lapas visbiežāk veido aizsprostojumus, kas savukārt traucē lietusūdens aizplūšanai, tādējādi uzturot mitrumu, kas tālāk var bojāt spāru kopnes un ēkas fasādi. Šo procesu parasti uztic speciālistiem, jo ar vienkāršām sukām piekļūt visām teknēm ir praktiski neiespējami. Tomēr, ja vēlies to darīt pats, darbus veic īpaši uzmanīgi un vienlaikus arī pārbaudi pašu tekņu tehnisko stāvokli. Tikpat svarīgi ir pārliecināties, ka notekūdeņi tiek novirzīti prom no mājas pamatiem vai, piemēram, zālāja.

Jumta pārbaude un labošana

Visbiežāk problēmas ar jumta klājumu atklājas pēc ziemas sezonas, jo jumts tikko pārcietis ledu un salu. Tomēr arī pirms ziemas sezonas ir vērts apsekot jumtu. Sāc ar došanos bērniņu telpās, lai redzētu, vai nav redzami ūdens notecējumi, kas varētu liecināt par spraugām jumtā. Īpaša uzmanība jāpievērš jumta ventilācijas lūkām un vietai, kur jumtā izbūvēts skurstenis. Ja atrodi kādas spraugas, tās jāaizblīvē ar pašlīmējošām blīvēm vai jumta silikonu, savukārt, ja pamani kādas vaļīgas jumta seguma vietas, tām jāpievelk skrūves vai pat jāieskrūvē kāda jauna. Ja jumta stāvoklis neapmierina, neatliec tā labošanu, pat ja trūkst līdzekļu. Šādiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts patēriņa kredīts mājoklim, kas atmaksāsies, jo jumts tāpat kādā brīdī būs jālabo, bet darot to nekavējoties, izvairīsies no lielākas pakāpes bojājumiem gan jumtam, gan pārējam mājoklim. Arī jumta darbiem pārsvarā nepieciešams pieaicināt speciālistus, bet viss atkarīgs no katra paša prasmēm un vēlmes darīt. Galvenais – atceries par darba drošību!

Apkures sistēmu pārbaude

Jebkurai apkures sistēmai nepieciešama regulāra apkope un pārbaude. Ja mājās ir apkures katls, tad regulāri veikta apkope sekmēs tā pareizu un energoefektīvu lietošanu, tādējādi ļaujot ietaupīt uz apkures materiāliem. Papildu apkures katla pārbaudei nepieciešams arī pārbaudīt visu radiatoru darbību – iespējams, kāds jāskalo vai jāatgaiso. Veca apkures sistēma var būt viens no iemesliem, kāpēc nākas par siltumu maksāt lielas summas. Šādos gadījumos vajadzētu apsvērt iespēju apkures sistēmu vai nu pilnībā, vai daļēji mainīt. Tā, piemēram, ikmēneša maksājums, kad ņemts kredīts mājokļa remontam ar mērķi mainīt apkures sistēmu, var sanākt izdevīgāk nekā kurināt ne-energoefektīvu vecu katlu.

Sagatavot ziemai nepieciešamos rīkus

Un pats pēdējais, kas jādara, lai varētu būt drošs, ka esi gatavs ziemai, ir iegādāties visus ziemas sezonai, tātad sniega un ledus tīrīšanai nepieciešamos rīkus un līdzekļus. Vai tev vēl ir saglabājusies pagājušā gada sniega lāpsta? Domājot par pērno ziemas sezonu – vai juties komfortabli cīņā ar sniegu un ziemu? Vai arī kaut kas pietrūka? Cik daudz palicis ceļa kaisāmais maisījums? Visi šie jautājumi jāuzdod sev, vēl pirms ziemas sezona ir sākusies, citādi aukstums un sals tevi pārsteigs nesagatavotu.