Atpakaļ uz bloga sadaļu

Kā audzināt par finansēm izglītotus bērnus un pusaudžus?

Svarīgi, lai cilvēki naudas un finanšu lietas pakāpeniski sāk apgūt jau mazotnē. Tas būs ieguvums ģimenei, jo atvase prasmīgāk pratīs rīkoties ar sev pieejamajiem līdzekļiem, būs labāk sagatavoti dzīvei un vecākiem būs mierīgāks prāts. Tāpat pieaugs sabiedrības izglītotība, tādējādi mazinot iespējas, ka cilvēki “iekuļas” ar naudu saistītās problēmās.

Izpratnes veidošana par naudas lietām ģimenē. Kad par tām sākt runāt ar bērnu?

Laiks pirms skolas gaitu uzsākšanas būtu atbilstošs, lai ar bērnu sāktu runāt par naudas lietām. Tas noderēs, lai mazajam cilvēkam palīdzētu plānot lai arī nelielos, bet viņai / viņam pieejamos personīgos resursus, piemēram, kabatas naudu. Tā ir iespēja nedēļas sākumā, bērnam saņemot zināmu daudzumu eiro “skaidrā” naudā, pārrunāt arī to, kas par naudu varētu tikt iegādāts, cik varētu atlicināt pirmo nelielo uzkrājumu veidošanai. Lai uzkrājumu veidošana bērnam būtu interesantāka, atvasi var rosināt izvēlēties konkrētu lietu, ko vēlas iegādāties par sakrāto naudu. Krāšanu aizraujošāku varētu padarīt īpaša krājkasīte, kurā bērns samet, piemēram, nedēļas gaitā ietaupītos centus. Iespējams, ka fiziska saskarsme ar naudu, īpaši jau mazākā vecumā, palīdzēs bērnam labāk izprast finanšu lietas.

Krājkonts – izpratnes veidošana par finansēm un starta kapitāls nākotnei

Ir ģimenes, kurās ir tradīcija – piedzimstot, sasniedzot skolā iešanas vecumu vai kādā citā mazajam cilvēkam svarīgā dzīves brīdī, atvērt krājkontu.

 Krājkontā tuviniekiem ir iespēja ieskaitīt dzimšanas vai vārda dienu “sveicienus”. Krājkontā iespējams ieskaitīt tos līdzekļus, ko bērns vai pusaudzis sakrājis krājkasītē. Tāpat vecākiem ik mēnesi vai ar citu regularitāti, ir iespējas bērna krājkontā ieskaitīt konkrētu summu. Tādējādi veidojot savai atvasei uzkrājumus ilgtermiņā.

Krājkonts faktiski palīdzēs sasniegt arī divus mērķus:

  1. ·Zināšanas un izpratne: tā ir vēl viena iespēja, kā bērnam un pusaudzim praktiski pilnveidot zināšanas un izpratni par finansēm. Piemēram, vecāki un bērni kopīgi un regulāri var sekot līdzi krājkonta stāvoklim, salīdzināt līdzekļu pieaugumu, izprast uzkrājumu veidošanas principus;
  2. Finanses nākotnei: sasniedzot 18 gadu vecumu, krājkontā jaunajam cilvēkam jau būs savs starta kapitāls “lielajai” dzīvei, piemēram, lai sagatavotos un uzsāktu studijas augstskolā, iegūtu autovadītāja apliecību, dotos kādā ceļojumā.

Finanšu pratības izglītības iespējas

Lielākā daļa finanšu tirgus spēlētāju piedāvā dažādus pakalpojumus un iespējas, lai sabiedrība kopumā, tai skaitā bērni un pusaudži pilnveidotu savu finanšu pratību. Tie ir gan dažādi izglītojoši raksti mājaslapās, gan īpaši jaunajai paaudzei domāts saistošs interaktīvs digitālais saturs. Šī informācija ir pieejama bez maksas un tās patērēšana ir katra individuāla izvēle.

Arvien lielāka uzmanība finanšu pratības veidošanai un attīstībai tiek pievērsta skolā obligāti apgūstamajā mācību vielā. Un īpaši tas notiek tieši pēdējo gadu laikā – jaunajā, uz kompetencēm balstītajā izglītības saturā. Tas attiecas gan uz pamatizglītību, kas Latvijā ir obligāta, gan uz vidējo izglītību. Izglītības standarti, kas apstiprināti valdībā, finanšu pratības jomā nosaka, ka, piemēram:

  • 3. klases noslēgumā, skolēns, ar pedagoga atbalstu māk izveidot vienkāršu budžetu, māk argumentēt un paskaidrot savu pozīciju saistībā ar lielāku finanšu resursu tērēšanu. Vienlaikus, izglītības standarts paredz, ka 3. klasē skolēns iemācās vērtēt situācijas, kad nauda tiek iegūta un kad tā tiek tērēta; izprot naudas lomu lietu, mantu pirkšanā un pārdošanā;
  • 6. klases noslēgumā, pusaudzis ar naudu rīkojas jau kā atbildīgs un zinošs patērētājs, kā arī prot novērtēt un izprot naudas lomu un funkcijas gan ikdienā, gan kopumā. Vienlaikus, 6. klasē pusaudzim jāizprot dažādi norēķinu veidi, to attīstība;
  • 9. klases noslēgumā, pusaudzis saprot valsts budžeta veidošanas pamatlietas, kā arī galvenos ar nodokļiem, bankām, inflāciju utt. saistītos principus;
  • 12. klases noslēgumā, jaunietis māk pārvaldīt paša finanšu resursus, spēj ikdienā nodrošināt sava budžeta sabalansētību, izvērtēt dažādus finanšu riskus un iespējas. Vienlaikus paredzēts, ka 12. klasē skolēns apgūst to, kā analizēt finanšu resursu ieguldījumu un tērēšanas veidus, finanšu pakalpojumus utt.

Naudas lietas labāk sāk apgūt jau bērnībā un skolā

Lai arī mācīties un apgūt ar finanšu pratību saistītās lietas nekad nav par vēlu, taču to ieteicams sākt darīt jau bērnībā un skolas gados. Sākotnēji to iespējams darīt ģimenē, piemēram, veicot pavisam vienkāršas darbības, kas saistītas ar pirmās kabatas naudas plānošanu. Pēc tam jau finanšu pratības lietas apgūstot skolā un pielietojot praksē, piemēram, vecākiem pakāpeniski iesaistot pusaudzi ģimenes budžeta plānošanā.

Mūsdienās dzīve ir ļoti strauja un mainīga, tai skaitā attīstās arī finanšu sektors. Un tādēļ, ja operatīvi nepieciešams izzināt naudas pasaules piedāvājumu un saņemt kādu padomu, tad noderēs “Sortter” kredītu salīdzināšanas platforma. Tas ir Somijā radīts bezmaksas tiešsaistes rīks, kas palīdz ērti uzzināt ar finansēm saistītus jautājumus, tai skaitā iepazīt un salīdzināt dažādus kredītu veidus.

Atpakaļ uz bloga sadaļu