Palielinoties attālināto norēķinu apjomam, kā arī vidējai maksājuma summai, arvien vairāk tiek domāts par šādu maksājumu drošību. Sistēmas pilnveidojumus cenšas ieviest gan iesaistītie komersanti, gan arī regulatori, piemēram, Eiropas Savienība. Tikai šī gada sākumā stājušās spēkā pēdējās izmaiņas. Tās noteic, ka visi attālinātie pirkumi ES, kas veikti ar maksājumu karti, jāapstiprina ar papildu autentifikāciju. Ko tas nozīmē?
Kas ir karšu maksājumi un kam tie nepieciešami?
Par maksājumu ar karti uzskatāmi visi maksājumi, kuru īstenošanā tiek izmantota kredītkarte vai debetkarte. Tātad – gan veikalā “nopīkstinot” karti vai to ieliekot terminālā un izmantojot čipu, gan arī jebkurā interneta vietnē ievadot savus kartes datus. Kaut arī norēķinu kartes nav nekāds jaunums – līdzīga tipa maksājumi tika izmantoti jau pirms 100 gadiem, īpašu popularitāti maksājumu kartes ieguvušas pēdējos 30 gados, attīstoties tehnoloģiskajiem risinājumiem un interneta izplatībai.
Tas novedis pie tā, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 2,5 miljardi norēķinu karšu. Jāņem gan vērā, ka šie skaitļi pārsvarā attiecināmi uz rietumvalstīm, kur gandrīz ikvienam iedzīvotājam ir vismaz viena norēķinu karte. Visbiežāk tā ir bankas karte, taču pastāv arī citas maksājumu kartes, kas piesaistītas, piemēram, mobilajam maciņam. Šajā ziņā vadībā ir Amerikas Savienotās Valstis, kur vidēji katram iedzīvotājam ir 3 kartes, turpretim Latvijā uz katru iedzīvotāju ir 1,1 norēķinu karte. Citās pasaules daļās norēķinos pārsvarā joprojām izmanto skaidru naudu (piemēram, Tuvajos Austrumos) vai citus norēķinu veidus, piemēram, mobilos maciņus (tie īpaši izplatīti Āzijā un tieši Ķīnā). Latvijā, cita starpā, ik dienas vidēji veic aptuveni miljonu maksājumus ar karti.
Maksājumu kartes lielākā priekšrocība ir tā, ka tai piesaistītā nauda atrodas lielākā drošībā un pieejama vienmēr. Tā, piemēram, ja apsverat iespēju iegādāties televizoru par 1000 eiro, bez norēķinu kartes šī nauda būtu visu laiku jānēsā līdzi, jo droši vien esat iecerējuši ieiet vairākos veikalos. Tāpat jāatceras, ka maksājumi ar karti vienmēr tiek fiksēti elektroniski, un tas kalpo kā maksājuma apstiprinājums, bet skaidras naudas maksājumus vēlāk pierādīt ir daudz grūtāk.
Kas un kad mainās?
Lai gan elektroniskie maksājumi jau ilgāku laiku uzskatāmi par drošiem, drošības nekad nevar būt par daudz. Tā uzskata arī Eiropas Savienība, kurā daudzas valstis arvien vairāk virzās uz skaidras naudas izskaušanu. Tāpēc ar šī gada 1. janvāri ieviestas jaunas prasības attālinātajiem elektroniskajiem norēķiniem un visiem maksājumu apstrādātājiem jāspēj nodrošināt tā saucamā divpakāpju autentifikācija. Tas nozīmē, ka attālinātais maksājums jāapstiprina internetbankā, mobilajā aplikācijā vai caur reģistrēto telefona numuru (tiks saņemts zvans vai SMS ar ciparu kodu). Tātad vairumā gadījumu nepieciešama internetbanka, jo maksājumu apstiprinājumu ar telefona palīdzību parasti piedāvā tikai starpnieki, piemēram mobilie maciņi (NETTELLER, Paypal u. c. tipa uzņēmumi).
Tomēr ko darīt tiem, kam ir kredītkarte vai debetkarte, bet nav internetbankas? Diemžēl daudz iespēju nepastāv un prātīgākais ieteikums būtu pieteikties internetbankai. Ja to neļauj vecums vai citi apstākļi, tad, iespējams, jāmēģina izmantot ģimenes locekļu palīdzība maksājumiem internetā.
Kāpēc ieviesa šādas izmaiņas?
Izmaiņas pieprasīja Eiropas Savienība jeb konkrētāk – 2015. gadā pieņemtā Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2). Iepriekšējais normatīvais akts bija spēkā jau kopš 2007. gada, un šajā laikā tehnoloģijas ir strauji attīstījušās. Tas savukārt bija radījis milzīgas atšķirības starp dažādiem komersantiem – gan tiem, kas maksājumus apstrādāja, gan tiem, kas tos pieņēma. Kāds maksājumu drošības nodrošināšanā bija ļoti spēcīgs, bet kāds atkal izpildīja tikai minimālās prasības. Tomēr saskaņā ar iepriekšējo regulējumu maksājuma apstiprināšanai pietika vien ar norēķinu kartes detaļām (numurs, derīguma termiņš un kartes lietotāja vārds/uzvārds) un 3 ciparu CVC2 drošības kodu, kas atrodams kartes otrā pusē. Iegūstot kartes detaļas, piemēram, atrodot nozaudētu karti vai tikai nozogot tās datus, bija iespējams veikt pirkumu arī bez paša kartes īpašnieka ziņas. Un tas viss laikā, kad divpakāpju autentifikācija darbojas gandrīz visos sociālajos tīklos. Tātad būtībā vēl pērn grūtāk būtu bijis nozagt kāda “Facebook” profilu nekā ar šī cilvēka bankas karti samaksāt 500 eiro…
Kā tas ietekmēs pircēju un tirgotāju?
Pircējam vairumā gadījumu jārēķinās tikai ar to, ka pēc maksājumu kartes detaļu ievadīšanas būs jāielogojas internetbankā un maksājums jāapstiprina arī tur. Tātad – vienu papildu soli. Šeit gan ir izņēmumi – ja veic regulāros maksājumus vai, ja maksājums nepārsniedz 30 eiro. Šādos gadījumos apstiprinājumu var arī neprasīt.
Tomēr var gadīties, ka kartes izdevējiestāde darījumu atsaka, jo maksājuma saņēmējs nespēj nodrošināt divpakāpju autentifikāciju. Šādos gadījumos nauda no kartes nenoņems un pirkums nebūs izdevies. Tad jāmēģina izvēlēties cits maksājuma veids vai cits komersants.
Jāatceras gan, ka divpakāpju autentifikācija ir spēkā tikai uz pirkumiem, kas veikti Eiropas Savienībā. Ja preci pasūta, piemēram, Ķīnā, ASV vai Krievijā (vai vismaz maksā pie tur reģistrēta komersanta), divpakāpju autentifikācija nav obligāta un tas, vai to prasīs, atkarīgs vien no pašiem komersantiem.
Cik droši ir maksājumi internetā?
Visi attālinātie maksājumi saistās ar zināmu risku. Lai gan šie riski pastāvīgi tiek mazināti, galvenais no tiem ir maksājumu veikt un nesaņemt preci vai pakalpojumu, par ko samaksāts. Taču ko šādu likumiski ir ļoti grūti ietekmēt, tāpēc vienmēr ieteicams preces un pakalpojumus pirkt pie uzticama komersanta, par kuru internetā atrodamas pozitīvas atsauksmes.
Maksājumi ar norēķinu karti patiesībā ir drošāki nekā vairums citu maksājumu veidu, jo šos darījumus ir vieglāk atcelt un atgūt naudu. Turklāt, ja tos veic ar kredītkarti, tie nereti tiek apdrošināti. Vairāk par to, kā droši iepirkties internetā, var lasīt šajā bloga ierakstā.
