Latvieši bieži lepojas ar to, ka dzīvojam klimata joslā ar četriem izteiktiem gadalaikiem. Tomēr tiem ir arī savs mīnuss: aptuveni pusi gada ir tumšs un auksts vai vismaz drēgns. Šajā periodā nepieciešams savu mājokli stipri vairāk apsildīt un apgaismot. Tas nav lēts prieks, īpaši, ja mājokli būvējot, nav piedomāts par tā energoefektivitāti. Nepārspīlējot var droši teikt, ka daļa Latvijas iedzīvotāju gada auksto sezonu gaida ar bažām, jo zina, cik lieli mēdz būt apkures rēķini. Daudzdzīvokļu namos rēķinus par siltumu samazināt ir sarežģīti (visas mājas iedzīvotājiem jāvienojas par energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, jāņem kredīts, jāmeklē izdevīga procentu likme, jāuzstāda individuālie siltuma skaitītāji utt.). Turpretim privātmājās uzlabot energoefektivitāti ir daudz vieglāk, un jautājums ir galvenokārt par zināšanām un vēlmi to darīt.
Kas ir energoefektivitāte?
Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Energoefektivitāti būtībā varētu mērīt jebkam – pat cilvēka ķermenim. Tomēr visbiežāk par energoefektivitāti runā tieši saistībā ar nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā skatās uz mērķiem un ieguvumiem – piemēram, mūsu mērķis ir ziemā uzturēt telpas 21 grāda siltumā. Tātad jautājums ir par to, cik daudz resursu jāiegulda, lai šādu temperatūru saglabātu. Ja ēkai ir lieli siltuma zudumi, protams, būs jākurina vairāk. Līdz ar to arī izmaksas, lai uzturētu šo 21 grādu temperatūru, būs daudz augstākas. Līdzīgi ir arī ar elektrību – ja mērķis ir apgaismot 20 m2 lielu telpu, to var darīt gan ar trim 60 vatu kvēlspuldzēm, gan ar trim 6 vatu LED spuldzēm. LED spuldžu gadījumā energoefektivitāte būs 10 reizes lielāka, bet izmaksas – 10 reizes zemākas, lai gan galarezultāts būs tāds pats.
Kur ir lielākie siltuma zudumi mājoklī un kā var palīdzēt hipotekārais kredīts?
Katrs mājoklis ir citāds, taču gandrīz vienmēr siltums visvairāk izgaro pa atvērtajām vietām mājā – logiem un durvīm. Līdz ar to primārais darbs būtu mājoklī nodrošināt energoefektīvus logus un durvis. Nereti to var risināt, vismaz daļēji, noblīvējot spraugas vai veco blīvju nomaiņu pret efektīvākām. Tomēr jārēķinās ar to, ka logi un durvis parasti jāmaina pilnībā. Protams, siltināt var nākties arī balkonu vai lodžiju, fasādi, sienas, pagrabu un bēniņus. Iespējams, ka jāmaina pat jumts – īpaši, ja māja ir veca.
Tās parasti ir jūtamas izmaksas, taču nopietnai renovācijai bieži tiek ņemts hipotekārais kredīts, kas tad palīdz šādus darbus īstenot uzreiz, nevis ilgi krāt. Labā ziņa ir tā, ka patiesībā hipotekārā kredīta procentu likme patiesībā ir visai zema. Turklāt pēc renovācijas var rēķināties ar ietaupītu naudu uz siltuma vai elektrības izmaksām. Bonusā – skaistāks mājoklis, kam arī ceļas vērtība (renovētu māju cena tirgū ir līdz pat 40% augstāka). Tomēr jāatceras, ka katram mājoklim ir atšķirīgi energoefektivitātes uzlabošanas darbi – un tos var noskaidrot, tikai ēkai veicot energoauditu.
Cik varētu maksāt energoefektivitātes uzlabošana un kādas ir atbalsta programmas?
Tādu ēku uzturēšana, kur nelietderīgi izšķiež siltumu, ir dārga ne tikai pašiem mājokļa iemītniekiem, bet kā dadzis acī arī Latvijas un Eiropas līmenī, jo globālā sasilšana kļūst par arvien aktuālāku draudu. Tāpēc gan Eiropas Savienība, gan Latvijas valsts ir apņēmusies atbalstīt pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz šim gadam atbalsta mehānismi bija pieejami tikai daudzdzīvokļu ēkām (kurās ir trīs un vairāk dzīvokļi). Turpretim pašlaik atbalsts pieejams arī privātmāju īpašniekiem. Pastāv noteikti kritēriji atbalsta saņemšanai, tomēr valsts gatava palīdzēt gan ar galvojumu, ja plānots hipotekārais kredīts nopietnai renovācijai (šeit ieteicams hipotekārā kredīta kalkulators, lai samazinātu izmaksas vēl vairāk), gan ar tiešu naudas piešķiršanu – 1000 eiro energoefektivitātes novērtēšanai un 5000 eiro energoefektivitātes uzlabošanas darbiem. Vairāk par šo iespēju var lasīt Ekonomikas ministrijas mājaslapā šeit.
Energoefektivitātes paaugstināšanas darbu izmaksas var būt ļoti atšķirīgas, bet parasti jārēķinās ar aptuveni 10-20% no ēkas vērtības. Tā, piemēram, mājas vērtība ir 100 000 eiro. Šajā gadījumā ēkas renovācijas darbi varētu izmaksāt aptuveni 10- 20 tūkstoši eiro. Klāt, protams, jāpieskaita arī pašas kredīta izmaksas, jo visbiežāk šādiem darbiem tiek ņemts hipotekārais kredīts un tad liela nozīme ir tam, kāda procentu likme tiek piemērota.
Ieteikumi
Par ēku energoefektivitāti būtu jādomā visiem – gan daudzdzīvokļu namos, gan privātmājās dzīvojošajiem. Turklāt tas nāks par labu ne tikai dabai, bet arī pašu maciņam. Pētījumi liecina, ka siltinot ēku, iespējams ietaupīt pat 60-70% no siltuma izmaksām. Tā, piemēram, ja privātmājas ikmēneša apkures izmaksas ir 200 eiro mēnesī, 70% ietaupījums gadā var sasniegt pat 840 eiro. Tāpēc būtu ieteicams visas izmaksas sākt apsvērt un vienlaikus neaizmirst, ka papildus citiem kredītu kalkulatoriem pastāv arī hipotekārā kredīta kalkulators. Ar tā palīdzību iespējams aprēķināt aptuvenās ikmēneša izmaksas, ja tomēr esat iecerējuši veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus ar kredīta palīdzību. Jāatceras, ka aizdevēju piedāvātā procentu likme var būt ļoti mainīga!
Protams, visi nebūs gatavi uzreiz ņemt aizdevumu, lai veiktu ēkas kapitālo remontu. Tāpēc var sākt ar nelieliem enerģijas taupīšanas pasākumiem – pareizu un efektīvu siltuma regulēšanu (ja tas iespējams), uzmanības pievēršanu elektronikas enerģijas patēriņam, gaismas izslēgšanu tukšās telpās un vispārīgu resursu taupīšanu. Un, protams, arī patēriņa kredīta gadījumā (piemēram, ja iecerēts pirkt efektīvāku veļasmašīnu), ieteicams patēriņa kredīta kalkulators, kas bez maksas pieejams Sortter mājaslapā!
