Photo by Marília Castelli on Unsplash

Kā atpazīt finanšu krāpnieku zvanus un ko darīt?

Lai arī mediji un valsts iestādes regulāri brīdina par krāpnieku darbībām, dzīvē darbojas ierastais “nebūtu aitu, nebūtu cirpēju” princips un bieži apkrāpti tiek pat gudri cilvēki – uzņēmēji, bagāti lauksaimnieki u.c. Papildu tam, krāpnieki regulāri savas darbības pilnveido, kļūstot gudrāki un profesionālāki. Tomēr, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, vispirms vajag to atpazīt.

Visā cilvēces pastāvēšanas laikā starp mums bijuši arī tādi, kas vēlas iegūt cita naudu vai labumus ar viltu, nevis godīgā ceļā. Lai gan informācijas tehnoloģijas pavērušas neskaitāmas jaunas iespējas sazināties, strādāt un izklaidēties, tās arī devušas jaunas iespējas krāpniekiem, un tie gan internetā, gan telefoniski sastopami visai bieži. Šie cilvēki arī nesnauž un izdomā arvien jaunus veidus, kā kādu apmānīt, īpašu uzmanību pievēršot gados vecākiem ļaudīm, pārlieku naiviem cilvēkiem, kā arī tiem, kurus jau izdevies apkrāpt. Tāpēc ir ļoti vērtīgi pievērst uzmanību vairākām krāpniecības pazīmēm un, rodoties vismazākajām aizdomām, divas reizes pārliecināties, vai patiešām netiekat apkrāpts.

Kas ir finanšu krāpnieki?

Finanšu krāpnieki ir personas, kas ar dažādām metodēm (visbiežāk izliekoties par kādu citu personu vai aicinot ieguldīt naudu “perspektīvos projektos”) mēģina izvilināt naudu no cilvēkiem. Šie ļaudis ir ļoti pieredzējuši un labi pārzina psiholoģiju, tāpēc bieži vien par to upuriem kļūst pat tie, kas sevi neuzskata par naiviem vai pat ir lietas kursā par krāpšanas mēģinājumiem. Latvijā novērots, ka pa telefonu visbiežāk krāpniecība notiek krievu valodā, savukārt interneta vidē krāpniecības mēģinājumi parasti satur gramatiskas kļūdas.

Veiciet ieguldījumus un investējiet gudri, veicot rūpīgu pārbaudi, uz kurieni aizies Jūsu nauda.

Kādi ir populārākie krāpšanas mēģinājumi?

Zemāk apkopojām populārākos gadījumus.

Zvans no bankas vai finanšu uzraudzības iestādes

Šajā krāpšanas mēģinājumā krāpnieks zvana un visbiežāk krievu valodā stādās priekšā kā bankas vai valsts pārvaldes darbinieks. Zvanītājs apgalvo, ka ar jūsu maksājumu kontu tikušas veiktas kādas darbības vai atrasts konts, kas satur lielu daudzumu līdzekļu, un nepieciešamas darbības no Jūsu puses (piemēram, apstiprināt maksājumu ar detaļām no jūsu privātās informācijas; atvērt jaunu maksājumu kontu, par kuru jāsamaksā atvēršanas maksa u.tml.).

Piedāvājumi ieguldīt naudu nezināmos projektos ar lielu atdevi

Lai gan nauda viennozīmīgi rada naudu, ieguldīt nezināmos projektos ir īpaši riskanti un tieši daudzu alkatīgā vēlme viegli tikt pie lielas naudas ir visizplatītākais iemesls, kāpēc cilvēki zaudē savu naudu. Šajā krāpšanas mēģinājumā krāpnieki stāstīs par summām, ko viegli nopelnīt, tikai liekot savai naudai “strādāt”. Bieži vien krāpnieki spēj upuri pārliecināt, ka pat jāņem kredīts, lai tie varētu ieguldīt vēl vairāk un tādējādi arī nopelnīt vēl vairāk.

Neeksistējoši interneta veikali

Neapšaubāmi, cilvēks vienmēr meklē lētāko preci. Tāpēc krāpnieki bieži vien izveido interneta vietnes, kuru mērķis ir nevis pārdot, bet apkrāpt. Un, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku īsā brīdī, tie precēm liek aizdomīgi zemas cenas. Cerībā iegūt preci par zemo cenu, pircējs par preci samaksā, taču to nekad nesaņem, un visbiežāk drīzumā pazūd arī pati mājaslapa un vienīgais kur to vēlāk var atrast ir kāds krāpnieku saraksts.

Krāpnieki arī kreditoru vidū – no kā jāuzmanās?

Pēdējā laikā parādījušies arī krāpnieki, kas veido mājaslapas, kurās cilvēki var pieteikties aizdevumiem. Šīs mājaslapas izskatās līdzīgas godprātīgu aizdevēju mājaslapām. Taču vienīgā atšķirība ir tā, ka ievadot savus datus, tos izmantos tālāk vai ar to palīdzību pat mēģinās izkrāpt naudu (piemēram, prasot samaksāt komisijas maksu par aizdevuma izsniegšanu vai reģistrēšanos). Šādas mājaslapas uzrodas un pazūd regulāri. Tāpēc izvairīties no apkrāpšanas var, tikai aizņemoties pie aizdevējiem, kuri jau iemantojuši uzticību.

Vislabākais veids, kā izvairīties no krāpniekiem, ir tos pēc iespējas ātrāk atpazīt. Lūk, pāris raksturīgākās krāpnieku pazīmes, kas visdrīzāk liecinās, ka uzdarbojas krāpnieki. Vienlaikus jāatceras, ka tie vienmēr pilnveido savas metodes.

   
Telefona krāpnieki   

Krāpnieki internetā

Krāpnieki kopumā

Zvana/sūta SMS no ārzemju numura

Tekstā ir gramatiskas kļūdas

Sola pārlieku labas lietas (kaut ko par brīvu, dubultot naudu mēneša laikā, bezmaksas kriptovalūtu, apgalvo, ka esat laimējuši loterijā, kurā pat neesat piedalījies u.tml.)

Nekomunicē latviešu valodā vai SMS raksta ar kļūdām

Adreses nav oficiālās (piemēram, “Swedbank” vietā “Svvedbank” vai e-pasts nosūtīts nevis no @vid.gov.lv, bet no @hotmail.com)

Tiek izmantotas mazāk zināmas maksājumu metodes (piemēram, “Paypal”, prasa maksāt skaidrā naudā u.tml.)

Prasa atklāt privātas informācijas detaļas – telefoniski vai tās ievadīt internetā

Rīcību prasa nekavējoties (piemēram: “Ja nerīkosieties, jūsu konts tiks tūlīt slēgts!”)

Prasa priekšapmaksu vai daļēju apmaksu par precēm vai pakalpojumiem

Ir pārlieku uzstājīgi

Tiek prasītas privātas informācijas detaļas
   
   

Nevēlas, ka saruna tiek pārtraukta/atlikta

Interneta veikalā cenas ir aizdomīgi zemas vai atlaides pārlieku lielas
   
   

Sūta SMS ar adresēm

Interneta veikalam nav atsauksmju vai to ir maz un par to ir maz komentāru
   
   

Zvana, apgalvojot, ka kāds radinieks/draugs cietis negadījumā

   
   

Cilvēku vidū jau sāka klīst bēdīgi slavenais joks :"Vai Tev zvanīja no Swedbank?". Zem šī jautājuma noprotot zvanu nevis no īstas bankas, bet gan no krāpniekiem, kuri zvana Swedbank vārdā. Tas liecina par to, ka zvanītāji var stādīties priekšā kā jebkuras bankas vai valsts institūciju pārstāvji. Ņemiet vērā, ka neviena no šāda veida iestādēm nelūgs nosaukt pa telefonu sensitīvu informāciju, kas var apdraudēt jūsu vai jūsu finanšu drošību.

Lai gan nav nepastāv vienots krāpnieku saraksts, gandrīz vienmēr internetā pieejama informācija par dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un cilvēku atsauksmes par tiem. Savukārt, ja tādu nav, tas ir viens no brīdinājuma signāliem. Jebkurā gadījumā nekad nevajadzētu uzticēties nevienam nepazīstamam cilvēkam un vienmēr uz visu raudzīties ar zināmu skepses līmeni. Vienmēr iespējams zvanu vai sarunu pārtraukt un kontaktēties ar banku vai finanšu iestādi caur to oficiālajās mājaslapās norādīto informāciju un pārjautāt, vai patiešām tie centušies kontaktēties. Pastāvot mazākajām aizdomām par notikušu krāpniecību, jāziņo policijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Sortter – palīdzēs neuzķerties krāpnieku lamatās

Ir dažādi veidi, kā mazināt iespēju tikt apkrāptam. Dažādi filtri – piemēram, iepirkties lielos un pazīstamos interneta veikalos, kas strādā jau gadiem, nerunāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, kas zvana pa telefonu, kā arī izmantot uzticamus pakalpojumu sniedzējus. Viens no šādiem filtriem ir arī aizdevumu salīdzināšanas portāls Sortter, kas sadarbojas tikai ar zināmiem un uzticamiem Latvijas aizdevējiem. Ja aizdevēja vārdu vai piedāvājumu atrodad Sortter mājaslapā, varat būt drošs, ka šis uzņēmums nenodarbojas ar krāpniecību. Tomēr jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā atšķirīgus nosacījumus. Tāpēc pie viena aizdevēja kredīts var būt pat vairākas reizes dārgāks nekā pie otra.