Euribor

Euribor likmes sāk pieaugt

Spēcīgās inflācijas ietekmē strauji mainās prognozes Euribor likmju pieaugumam – ja gada sākumā tika paredzēts, ka šogad tās saglabāsies negatīvas vai ar nelielu pozitīvu tendenci, šobrīd tiek lēsts, ka jau 2022. gada beigās galvenās atsauces likmes Eiropas naudas tirgū tuvosies 1,5%.

Kas ir Euribor?

Euribor ir saīsinājums no Euro Interbank Offered Rate (Piedāvātā starpbanku likme eiro). Euribor likmju pamatā ir vidējās procentu likmes, par kādām lielas Eiropas bankas cita no citas aizņemas līdzekļus. Termiņi ir dažādi – sākot no vienas nedēļas līdz vienam gadam.

Euribor likmes tiek uzskatītas par svarīgākajām atsauces likmēm Eiropas naudas tirgū. Procentu likmes nodrošina pamatu visu veidu finanšu produktu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, procentu likmju nākotnes līgumu, krājkontu un hipotekāro kredītu cenām un procentu likmēm. Tieši tāpēc daudzi profesionāļi un privātpersonas intensīvi seko Euribor likmju attīstībai.

Kopumā ir piecas dažādas Euribor likmes, bet līdz 2013. gada 1. novembrim šādu likmju bija 15. Ar visu likmju aktuālo pārskatu iespējams iepazīties šeit. Līdztekus darbojas arī vienas dienas Eiropas starpbanku procentu likme ESTER.

Kad izveidojās negatīva Euribor likme

Eiropas Centrālā banka (ECB) negatīvās procentu likmes ieviesa 2014. gadā. Tas tika darīts, lai stimulētu tautsaimniecību, liekot bankām aizdot tirgū vairāk naudas. Ar negatīvajām procentu likmēm bankas faktiski atdeva naudu centrālajai bankai par naudas noguldīšanu.

Tādējādi tika iecerēts samazināt noguldījumus centrālajā bankā un izsniegt vairāk aizdevumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Taču tam ir arī negatīvas sekas, piemēram, lielāks spiediens uz bankām un zems likviditātes līmenis.

Euribor tendences 2022. gadā

ECB gatavojas pirmo reizi kopš 2011. gada paaugstināt procentu likmes, jo inflācija strauji pieaug. Tas notiek pēc tam, kad Eiropas Komisija samazināja eiro zonas ekonomiskās izaugsmes prognozes 2022. gadam no 2,3% līdz 1,4%.

Inflācijas spiediena pieaugums eiro zonā veicinājis būtiskas pārmaiņas ECB monetārajā politikā. Ja gada sākumā gaidījām, ka pirmais oficiālais procentu likmju paaugstinājums notiks 2023. gada beigās, tad tagad, ņemot vērā ECB bažas par inflācijas gaidu neatbilstības risku vidējā termiņā un ilgtermiņā, tās paaugstināja jau jūlijā.

Lai ierobežotu rekordaugsto inflāciju eirozonā un mazinātu ilgstoši augstas inflācijas riskus ekonomikai, Eiropas Centrālā banka mazina savu atbalstu ekonomikai. Viens no atbalsta mazināšanas instrumentiem ir ECB pārziņā esošo procentu likmju paaugstināšana. Pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma ECB šī gada 21. jūlijā paaugstināja visas savas procentu likmes par 50 bāzes punktiem jeb 0,5 procentpunktiem, iezīmējot beigas ieilgušajam negatīvo likmju periodam,” izteikusies AS Swedbank galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece. Mainīgo likmju pieauguma dēļ novērojama lielāka klientu interese par aizvedumiem ar fiksētajām likmēm, secinājuši Luminor bankas speciālisti.

Tabula. Euribor vēsturiskās likmes un pieauguma prognozes

Euribor likme

Kā mainīsies kreditēšanas tirgus

Šāda likmju dinamika ietekmēs mājokļu kreditēšanas tirgu – aizdevumi Euribor likmju kāpuma dēļ kļūs dārgāki, iezīmēsies lielākas pieaugošo procentu likmju diktētās svārstības.

Piemērs. Hipotekārais kredīts 50 000 eiro apjomā izsniegts uz 25 gadiem ar bankas pievienoto likmi 2% + 3 mēnešu mainīgā Euribor, tādējādi ikmēneša maksājums ir 212 eiro. Ja 2023. gadā mainīgā Euribor likme sasniegs 1,6%, šī kredīta ikmēneša maksājums pieaugs līdz 253 eiro jeb par 20%. Savukārt, ja kredīta summa ir lielāka, piemēram 110 000 eiro, ikmēneša maksājums pieaugs par 91 eiro (no 466 līdz 557 eiro).

Tādējādi skaidrs, ka norises kredītu tirgū ir ļoti svarīgas Latvijas mājsaimniecību ikdienas dzīvē; pēc Latvijas Bankas datiem divas trešdaļas mājsaimniecību parādsaistību apjoma ir saistītas ar mājokļu kredītiem. Kopš 2020. gada vidus mājsaimniecību parādsaistības mājokļa iegādei pieaug, pārtraucot iepriekšējo gadu lejupslīdes tendenci.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem gada kredītprpocentu likmes rezidentu mājsaimniecībām joprojām saglabājas 2021. gada līmenī, bet Euribor likmju pieaugums noteikti ietekmēs regulāros maksājumus kredītiem, kas izsniegti ar mainīgo procentu likmi.

Atbilstoši Swedbank prognozēm līdz šā gada beigām vēl vairākas Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksmes noslēgsies ar lēmumu paaugstināt procentu likmes, un decembrī tās jau varētu būt par vienu procentpunktu augstākas nekā šobrīd.

Savukārt nākamajā gadā ECB gatavība celt likmes varētu apsīkt, jo gaidāms, ka inflācija sāks pakāpeniski noplakt un arī eirozonas ekonomikas izaugsme būs daudz trauslāka vai pat apstāsies. No otras puses, ņemot vērā pašreizējo nenoteiktību un krīzes apstākļus energoresursu tirgū, tostarp attiecībā uz energoresursu pieejamību Eiropā, iespējami arī bēdīgāki inflācijas un ekonomikas attīstības scenāriji.