Īpašums, kredīti un līzingi. Kas notiek ar EURIBOR?

EURIBOR (akronīms no Euro InterBank Offered Rate) ir visbiežāk izmantotais indekss, lai aprēķinātu mainīgās procentu likmes pārskatīšanu hipotekārajos kredītos. Tā ir oficiāla atsauces procentu likme, ko aprēķina kā ikmēneša vidējo dienas vērtību vienkāršo aritmētisko vidējo rādītāju, par kādu galvenās Eiropas bankas viena otrai aizdod naudu.

Atskatoties uz EURIBOR likmes izmaiņām beidzamā gada laikā, eksperti atzīst, ka šobrīd ļoti grūti prognozēt tās dinamiku tuvākajā nākotnē, tomēr, daudzu ieskatā, pieaugumam vajadzētu bremzēties 2024. gada ziemā un pavasarī.

EURIBOR pieaugums turpinās

Augustā stājies spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) lēmums jau devīto reizi celt procentu likmes, tās paaugstinot par 0,25 procentiem: galvenā bāzes procentlikme paaugstināta līdz 4,25%, savukārt depozīta likme uz nakti paaugstināta līdz 3,75%.

1. tabula. ECL likmju izmaiņas

Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš pagājušās vasaras paaugstinājusi procentu likmes par 425 bāzes punktiem līdz 3,75%, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada. Trīs mēnešu likme, kas ietekmē aizdevumu ar mainīgo likmi cenu noteikšanu, ir 3,701% - pēdējo reizi šajā līmenī tā bija 2009. gada februārī. Šāds lēmums saistīts ar centrālās bankas vēlmi ierobežot inflācijas kāpumu.

Neraugoties uz to, EURIBOR nākotnes darījumu līknes prognozē, ka 2023. gada laikā likmes pieaugs vēl vairāk, un sagaidāms, ka 2023. gada novembrī vai decembrī tās varētu sasniegt maksimālo līmeni – 3,9%.

Nākotnes prognozes – neskaidras

Tiem, kas vēlas nodrošināties pret risku (mijmaiņas darījumiem vai ierobežojumiem), jāņem vērā, ka nākotnes darījumu līkne ļoti slikti prognozē faktisko EURIBOR virzību, brīdina finanšu kompānijas  "VUCA Treasury" analītiķis Mārtins Maligans. Piemēram, pagājušajā gadā šajā laikā nākotnes darījumu līkne paredzēja, ka trīs mēnešu EURIBOR 2023. gada aprīlī būs 1,05% un maksimālā vērtība – 1,54%, kas ir krietni zem pašreizējās 3,70% likmes.

1. grafiks. Prognozētās EURIBOR likmes izmaiņas pa mēnešiem

2. grafiks. Prognozētās EURIBOR likmes izmaiņas divu gadu griezumā

(Dati: VUCA Treasury)

Šā iemesla dēļ aizņēmējiem nav ieteicams paļauties uz prognožu līkni, lai pieņemtu lēmumu par riska ierobežošanu/neierobežošanu, lai gan līkne ir pamatelements, ko tirgus izmanto, lai noteiktu visu procentu likmju riska ierobežošanas produktu cenu.

Eirozonas ekonomikas lejupslīde sākās šā gada sākumā, un turpmākos divus ceturkšņus tā tikai turpināja sarukt. Paralēli turpinājās straujš patēriņa cenu pieaugums. Inflācijas līmenis eirozonā šī gada jūnijā sasniedza 5,5%. Šis gan ir mazāks skaitlis nekā pagājušā gadā sasniegtais divciparu maksimums, taču joprojām krietni pārsniedz ECB divu procentu mērķi. Pašreizējās prognozes liecina, ka pēdējo reizi ECB likmes varētu paaugstināt septembrī.

Jāņem vērā: lai sasniegtu izvirzīto 2% inflācijas mērķi, ECB likmes varētu celt arī turpmāk. Arī ECB prezidente Kristīna Lagarda atzinusi, ka šobrīd grūti prognozēt, vai bankas noteiktās likmes tuvākajā laikā būs sasniegušas savu augstāko līmeni. ECB joprojām uzskata eirozonā vērojamo inflācijas līmeni par pārāk augstu un apņēmusies panākt, lai tas saruktu līdz 2%. Pašreizējo inflācijas kritumu galvenokārt ietekmējušas mazākas enerģijas cenas, kamēr citos sektoros stabilizācija vēl nav panākta.

Kā EURIBOR ietekmē kredītņēmējus Latvijā

EURIBOR likmju kāpums iepretī negatīvām likmēm iepriekšējā periodā nozīmē arī lielākus kredītprocentus un augstākus ikmēneša maksājumus tiem aizņēmumiem, kas piesaistīti EURIBOR likmei. Piemēram, 100 000 eiro hipotekārajam kredītam Latvijā tas nozīmē 20 eiro klāt pie pašreizējiem procentmaksājumiem.

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš intervijā Latvijas Radio augustā prognozējis: ja vien nenotiek negaidīts turpmāks likmju paaugstinājums, turpmākais kredīta izmaksu sadārdzinājums vairs nebūs liels: "Pieņemsim, ja mēs skatāmies uz 100 000 eiro hipotekāro kredītu – pašreizējais sadārdzinājums par 25 bāzes punktiem veido aptuveni 20 eiro mēnesī klāt procentmaksājumiem, bet vēl ir jautājums, vai vēl 25 punkti būs [klāt] vai nebūs septembrī."

Augstākas procentlikmes, no vienas puses, bremzē pieprasījumu pēc kredītiem un, no otras puses, kopā ar inflāciju samazina pieejamo naudas apjomu iedzīvotājiem tēriņiem. Tomēr A. Lāriņš ir noskaņots samērā optimistiski: "Līdz ar to diezgan grūti pateikt, kā tas izskatīsies šoziem, bet pagaidām situācija, ja mēs skatāmies maksātspēju un kredītņēmēju disciplīnu, ir diezgan laba."

Kā norādījis ekonomists Edgars Voļskis, ECB lēmums celt bāzes procentu likmi inflācijas līmeni Latvijā un Baltijā kopumā ietekmē minimāli.

Stingrāki kreditēšanas nosacījumi, zemāks pieprasījums

Šo procesu rezultātā kredītu standarti kļuvuši vēl stingrāki visās aizdevumu kategorijās, bet arī pieprasījums pēc aizdevumiem ievērojami samazinājies gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, liecina jaunākais ECB apsekojums. Tā kā bankas vairāk bažījas par ienākumus nenesošiem aizdevumiem, tās ievieš arī stingrākus kreditēšanas nosacījumus.

Bankas visā Eiropā atzīst arī turpmāku neto kredītstandartu stingrāku piemērošanu mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem un patēriņa kredītiem, kā arī citiem mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem (neto procentuālā daļa attiecīgi par 8% un 18%).

Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem neto stingrāki bija mazāk izteikti nekā iepriekšējā ceturksnī, bet patēriņa kredītiem tie bija izteiktāki. Stingrāku kredītresursu ierobežošanu veicināja augstāks riska uztveres līmenis saistībā ar tautsaimniecības perspektīvām un konkrētā kredītņēmēja situāciju, zemāka riska tolerance, kā arī banku augstākas finansējuma izmaksas.

Attiecībā uz 2023. gada 3. ceturksni eiro zonas bankas paredz turpmāku, lai gan mērenāku, neto kredītstandartu stingrāku piemērošanu aizdevumiem uzņēmumiem un nemainīgus kredītstandartus aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, bet stingrākus nosacījumus patēriņa kreditēšanā.

Galvenais stingrāku nosacījumu noteikšanas iemesls bija aizdevumu maržu paplašināšanās un procentu likmju kāpums, atspoguļojot pieaugošo tirgus likmju nepārtraukto pārnesi uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu procentu likmēm.

Augstākas procentu likmes, vājākas mājokļu tirgus perspektīvas un zema patērētāju uzticība – tas viss negatīvi ietekmēja pieprasījumu pēc aizdevumiem mājokļa iegādei. Arī patēriņa kredītu un citu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieprasījuma neto samazinājumu galvenokārt noteica augošās procentu likmes un zemā patērētāju paļāvība.

Lai izvēlētos sev piemērotāko kredītu šajos apstākļos, īpaši rūpīgi jāizsver tirgū pieejamie resursi, un to ērti izdarīt, izmantojot Sortter izstrādātos kredītu salīdzināšanas rīkus.